Ūdenssaimniecības uzņēmums gatavo atbildi, un tā vadītājs Andis Dejus atzīmē, ka informāciju pašlaik precizē.

SPRK Ūdenssaimniecības, depozīta sistēmas un atkritumu departamenta direktora pienākumu izpildītāja Dace Čodare-Plaude norāda, ka “Liepājas ūdens” izvērtēšanai SPRK iesniedzis pilno tarifu projektu, kas nozīmē, ka lēmumu pieņemšanas laiks ir līdz 120 dienām.

Ja izvērtēšanas gaitā ir nepieciešams saņemt no komersanta papildu informāciju, brīdī, kad tā ir pieprasīta, tarifu projekta izvērtēšanas laiks tiek apturēts un atsākas pēc pieprasīto ziņu iesniegšanas.

Jau ziņojām, ka “Liepājas ūdens” iecerētais ūdenssaimniecības tarifu kāpums ir aptuveni 50 procenti.

A. Dejus norāda, ka rūpīgi gatavots jau pirmais iesniegtais tarifu projekts.

Viņa skatījumā tajā iekļautās pozīcijas diez vai varētu samazināties, bet pagaidām konkrēti to nevarot pateikt, jo atbilžu sagatavošanai vajadzīgs ilgāks laiks.

“Kad rēķinājām, mēs uz kaut ko balstījāmies, ne jau uz mākoņiem. Taču regulatoram būs savs viedoklis,”

saka uzņēmuma vadītājs.

SPRK ir pieprasījis arī informācija par pērnvasar notekūdeņu attīrīšanas iekārtās notikušās avārijas novēršanas pasākumiem un to izdevumiem.

A. Dejus apstiprina, ka šie izdevumi ir iekļauti tarifu aprēķinos. “Tie ir tādi paši remontdarbi kā citi.

Mums liela dienas daļa paiet avāriju likvidēšanā, kad kaut kas salūst vai ūdensvads pārplīst, vai kanalizācija sabrukusi,”

viņš atzīmē.

Nepamatotus tarifu projektus SPRK ir tiesības noraidīt, pauž D. Čodare-Plaude. Taču pirms tarifu projekta noraidīšanas komersantam tiek dota iespēja to precizēt, izslēdzot nepamatotās izmaksas.

“Īpašu uzmanību SPRK pievērš tam, lai izmaksās tiek iekļautas tikai tādas komersanta darbības, kas nepieciešamas, lai sniegtu lietotājiem drošus, nepārtrauktus un kvalitatīvus pakalpojumus.

SPRK eksperti arī pārliecinās, ka komersants ir izvēlējies saimnieciski izdevīgākos cenas piedāvājumus, turklāt izvērtējis šo cenu atbilstību tirgus situācijai. Tarifos netiek iekļautas izmaksas, kas saistītas ar citiem komersanta komercdarbības veidiem,” viņa pastāsta.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.