Liepājas domes izpilddirektora vietnieks Didzis Jēriņš stāsta, ka pēc izmaiņām līgumā ar būvnieku SIA ”CTB” darbi notiek gan pašā K. Zāles laukumā, gan Kuģinieku un F. Brīvzemnieka ielā. ”Projekts aiziet līdz Jūras ielai un pa to līdz Graudu ielai, neskaitot krustojumu, kas nav šajā projektā,” viņš skaidro.

Jūras ielā darbi esot mazāki, tie galvenokārt skar inženierkomunikācijas.

Pašā laukumā lielākā daļa inženierkomunikāciju jau saraktas, daļēji veikta krasta nostiprināšana.

”Var redzēt, ka tiek liktas apmales, tātad veidojas ietvju un ielu kontūras. Cerams, ka darbi tiks pabeigti, nebūs nekādu citu šķēršļu,” vērtē izpilddirektora vietnieks.

Laukuma rekonstrukcija jāpabeidz nākamā gada vasarā. 7. oktobris, kas bija noteikts kā termiņš esošajām satiksmes un sabiedriskā transporta kursēšanas izmaiņām, varētu būt datums, kad atkal mainīsies satiksmes organizācija, jo kāds ielas posms būs sakārtots, spriež D. Jēriņš.

SIA ”CTB” darbu vadītājs Matīss Horna stāsta, ka grūti prognozēt, cik daudz izdosies paveikt līdz ziemai, jo tas esot atkarīgs no laika apstākļiem. ”Pagaidām pamatuzdevums ir atvērt satiksmi Ādu ielā un daļēji – brauktuvi laukumā, tas varētu notikt oktobra vidū. Tad varētu būt slēgta kāda cita zona, atkarībā no situācijas,” viņš pastāsta.

Turpināsies arī hidrobūves darbi pie kanāla, kur iedzīta rievsiena un tagad jāveic krasta stiprināšana.

Pašlaik izskatoties, ka izdosies iekļauties termiņā.

”Mums varētu traucēt lietus vai sniegs un sals. Ja būs labvēlīgi laika apstākļi, strādāsim bez pārtraukumiem,” sola M. Horna.

Jau rakstījām, ka SIA ”CTB” pavasarī pārtrauca darbu būvmateriālu izmaksu sadārdzinājuma dēļ, bet pašvaldība nepiekrita prasītajam 20 procentu sadārdzinājumam. Jūlijā būvnieks vienojās ar Liepājas pašvaldību un drīz vien atsāka laukuma pārbūvi.

Projekta sadārdzinājums K. Zāles laukuma pārbūvei ir 556 880,37 eiro ar PVN, portāls uzzināja Liepājas domes Sabiedrisko attiecību un mārketinga daļā. Sākotnēji ar SIA ”CTB” līgums bija noslēgts par 3 906 471,50 eiro (ar PVN).

Izmaiņas līgumā pieļautas tikai tā sadārdzinājuma dēļ, kas radās kara Ukrainā rezultātā pēc 24. februāra, skaidro D. Jēriņš. ”Domāju, ka būvniekam nebūtu pamata vēl prasīt mainīt līgumu sadārdzinājuma dēļ, tad jābūt vēl kādiem negaidītiem apstākļiem. Inflācija vai vēl kaut kas nav par iemeslu izmaiņām līgumā,” viņš norāda.

”Degvielas cenas jau ir tuvu tam, kādas bija kara sākuma brīdī, jo degvielas cenu kāpums notika pagājušā gada rudenī.”

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.