Liepājnieks jūras piekrastes ūdeņos pieveicis 8,5 kilogramus smagu lasi
Miks Kuncītis
"Kurzemes Vārds"
Otrdiena ļoti veiksmīga izvērtusies makšķerniekam Aleksandram Krasņukam, kurš Baltijas jūras piekrastes ūdeņos pieveicis 8,5 kilogramus smagu lasi. “Pagaidām tas ir mans rekords, bet mierā nelikšos, kamēr nenoķeršu vismaz 10 kilogramus smagu šīs sugas zivi,” teica liepājnieks.
Makšķerēšanas piederumu veikala “Barrakuda” saimniekam A. Krasņukam copmaņa pieredze mērāma vismaz divos desmitos gadu, taču tikai pērn viņš nopietni sācis aizrauties ar lašu makšķerēšanu jūrā. Trollings jeb velcēšana bija tas copes veids, kas viņam otrdien ļāva tikt pie sava rekordlielā laša. “Ar laivu biju izbraucis aptuveni 19 kilometrus no krasta, kur arī noķēru abas zivis – viens lasis bija divus kilogramus smags. To atlaidu atpakaļ ūdenī, bet savu rekordzivi gan aizvedu mājās. Pietika lašmaizītēm, daļu nokūpināju un vēl palika pāri, ar ko padalīties ar draugiem,” stāsta Aleksandrs, piebilstot, ka līdz šim viņam lielākais lasis bijis 6,2 kilogramus smags. Arī to esot noķēris pirms pāris nedēļām.
Ja laikapstākļi atļauj makšķerēt jūrā, Aleksandrs brauc pat trīs reizes nedēļa un, kā saka viņš pats, velcēšana esot interesanta ar to, ka līdz pat pēdējam brīdim īsti nevarot saprast, cik tad liela zivs pieķērusies. Tāpat esot aizraujoši vērot, kā laši cenšas nomukt no āķa – izlec no ūdens un taisa tā saucamās sveces. Viņa pieredzē gadījies, ka viena no zivīm pat to nodemonstrējusi sešas reizes. Tikko noķertā rekordzivs to izdarījusi vienreiz, toties makšķeraukla iztinusies ap 60 metru un ar lasi nācies cīnīties ap 15 minūtēm.
Aleksandrs zināja stāstīt, ka viņa gūtais loms šogad nav lielākais: “Paziņas no jūras ūdeņiem izmānījuši arī padsmit kilogramus smagus lašus. Kamēr ūdens temperatūra ir zem desmit grādiem, lasis ir tuvāk krastam un vēl neaiziet jūras dzelmē, tas pēc nārsta barojas ar piekrastē esošajām reņģēm un stintēm.” Velcējot un cenšoties piemānīt lašus, makšķernieki lielākoties par mānekļiem izmanto šūpiņus un voblerus. Aleksandram veiksmi dāvāja sudrabkrāsas šūpiņš.
Par to, ko darīt 1. maijā, kad tiks atklāta līdaku ķeršanas sezona, Aleksandrs vēl neesot izlēmis. “Ja būs labi laikapstākļi, atkal braukšu jūrā. Ja ne, tad Durbes ezerā meklēšu līdakas. Kāpēc ne Liepājas ezerā? Man nepatīk drūzmēšanās, un arī Durbes ezerā var tikt pie trofejām.”