Kā ziņo vairāki liepājnieki, pludmales piekrasti vietām klāj plaša jūras aļģu masa, kas apkārtnē rada nepatīkamu smaku un traucē peldēties. Un jautā, vai nav iespējams ko darīt lietas labā?

Speciālisti uzskata, ka viss ir kārtībā – aļģes nav vairāk kā parasti un to savākšana tiek organizēta atbilstoši atvēlētajiem finanšu līdzekļiem.

Trauksme tika celta šās nedēļas sākumā, kad laiks visā Latvijā pieturējās karsts un pludmalē nebija spēcīga vēja, kas sastāvējušās aļģes izklīdinātu atpakaļ jūrā. Lai tiktu ūdenī, atpūtniekam vai nu nācās šķērsot zaļganbrūno masu vai jāmēro apkārt līkums. Turklāt to izraisītais aromāts bija jūtams jau pa gabalu. Linita un Uldis Mediņi kopā ar deviņus gadus veco dēlu Dāvidu un divgadīgo meitu Diānu, kas bija ieradušies baudīt atvaļinājumu no Jelgavas, saka, ka tas bija pirmais, ko viņi sajutuši, nākot uz jūras pusi. ‘Nupat bijām Palangā. Tur tas pats, pat vēl vairāk,” pastāsta Linita. “Viss krasts zaļš un diezgan patālu jūrā.” Šī iemesla dēļ arī viņi atraukuši uz Liepāju, taču nedaudz vīlušies, jo šeit situācija līdzīga. Arī Aleksandrs, ko sastopam ar sejai priekšā aizklātu dvieli, atzīst, ka lielākā problēma ir aļģu radītā smaka. Savukārt pludmalē sastaptā Kristīne atzina, ka par smaku vairs nesatraucas: “Atnākot bija gandrīz jāspiež deguns ciet, bet, kad aprod, viss kārtībā.” Par šo jautājumu liepājniekam Viktoram ir savs viedoklis: “Tā ir katru gadu. Dzīvojam pie jūras, un aļģes ir dabīga pludmales sastāvdaļa.”

Vērsāmies arī pie Liepājas domes Vides aizsardzības vecākās speciālistes Daces Liepnieces, vai nav apdraudēts Zilā karoga statuss, kas šogad Liepājas centrālajai pludmalei tika piešķirts jau 10.reizi, bet Dienvidrietumu – trešo, jo, iespējams, ir pārkāpts viens no kritērijiem: pludmalē nedrīkst uzkrāties un pūt aļģes vai cita organiska. Taču viņa uzskata, ka satraukumam nav pamata. Pēc speciālistes novērojumiem, šobrīd jūras aļģes izskalotas nenozīmīgā apjomā, tās neuzkrājas un pūšana nav vērojama. “Viss ir normas robežās,” sacīja D.Liepniece. Turklāt nelieli aļģu daudzumi nav jāuzskata par pludmales kvalitātes pasliktinātāju.

Pludmali apsaimnieko Komunālā pārvalde, un aļģes tiek vāktas atvēlēto finanšu līdzekļu ietvaros. Un, kā sacīja Komunālās nozares vadītājs Juris Muskats, tā nav liela summa. “Strādājam no pirmā brīža, kad tika novēroti izskalojumi,” viņš norāda. Un tas bijis apmēram pirms divām nedēļām. Šobrīd lielākie sanesumi ir centrālajā pludmales daļā, kā arī rajonā pie pieminekļa bojāgājušajiem jūrniekiem. “Tas nav nekas jauns, pēkšņi radies vai nebijis. Jūra aļģes skalo ārā ik gadus. Tas ir nepārtraukts process. Var notikt tā, ka šodien izskalojumi ir, bet rītdien to vairs nav, jo jūra tos paņēmusi atpakaļ,” uzsver J.Muskats.

Arī ūdens biologs Andris Urtāns skaidro, ka jūras aļģu daudzums pludmalē ir atkarīgs no laika apstākļiem un vēja stipruma. Tiklīdz vējš ir spēcīgāks, tā aļģes nonāk atpakaļ jūrā un pludmalē neuzkrājas. “Taču nekas bīstams tajā nav. Un nav apdraudēta ne pludmale, ne tās apmeklētāji. Vienīgais no estētiskā viedokļa tas neizskatās pārāk labi,” sacīja A.Urtāns, tāpēc viņš iesaka, un kā tas līdz šim arī tiek darīts, tās būtu jāizved.

Ja izskalotās aļģes pludmalē tiek savāktas glītās čupiņās, viss ir kārtībā. Trauksme no apmeklētājiem tiek celta brīdī, kad tās liedz piekļuvi ūdenim un peldēties jādodas cauri nepatīkamai zaļganbrūnai masai.