Lai nodrošinātu ērtu vietnes izmantošanu un uzlabotu šīs vietnes veiktspēju un funkcionalitāti, mēs izmantojam sīkdatnes. Turpinot pārskatīt šo lapu, Jūs piekrītat sīkdatņu saglabāšanai Jūsu ierīces atmiņā. Turpināt Vairāk informācijas

Piektdiena, 19. jūlijs

Vārdadiena: Digna, Jautrīte, Kamila

Jūras mēsli liecina par tīru jūru  (7)

Atslēgvārdi jūra | liepājas pludmale | jūras mēsli

Izskaloto sārtaļģu furcellāriju jeb vienkāršojot jūras mēslu Liepājas pludmalē šogad ir īpaši daudz. Taču, pēc speciālistu teiktā, par to drīzāk jāpriecājas.

Izskaloto jūras mēslu daudzums varētu būt saistīts ar vēja virzienu un stiprumu, saka Latvijas Hidroekoloģijas institūta direktore Anda Ikauniece. Ja tie ilgstoši pūsti krasta virzienā, tad patiešām varot šķist, ka to ir daudz vairāk, nekā bijis iepriekšējos gados.

"Tas, ka jūrā palielinās furcellāriju daudzums, ir drīzāk labi nekā slikti, jo tās nodrošina bioloģisko daudzveidību jūrā," skaidro A. Ikauniece. "Tas nozīmē, ka jūra labi funkcionē, tā nav piesārņota, ūdens ir pietiekami dzidrs, lai šīs aļģes varētu labi augt. Par to nevajadzētu raizēties."

Jūras procesu pētnieks, inženierzinātņu doktors Armands Grickus iepriekš "Kurzemes Vārdam" stāstījis, ka šo aļģu daudzumam neesot tendences jūtami pieaugt. Iepriekš to daudzums kritiski nokrities 90. gadu sākumā, iespējams, tas bijis saistīts ar padomju armijas atstāto piesārņojumu. Slāpekļa un fosfora daudzums jūrā, kas veicina eitrofikāciju, kuras dēļ pastiprināti aug un arī atmirst aļģes, sārtaļģēm gan nepatīk. Tas veicina zilaļģu savairošanos.
Komunālajā pārvaldē informē, ka kopš gada sākuma liepājniekiem ir izsniegtas 42 atļaujas iebraukšanai ar transportlīdzekli pludmalē, lai savāktu jūras mēslus. Tos var izmantot dārziņu mēslošanai. Ar ratiņiem vai maisiņu pēc aļģēm var doties bez atļaujas. Tiesa, zinātāji saka: noderīgi jūras mēsli nāk tikai rudeņos, vasarā jūra izskalo zaļo masu, kam nav vajadzīgās mēslošanas kvalitātes.

Liepājnieki arī novērojuši, ka šogad vēlāk nekā citus gadus jūra krastā skalo medūzas. A. Ikauniece paskaidro, ka šogad arī uz sauszemes viss notika vēlāk, nobīde vismaz par divām nedēļām. "Arī jūras procesiem saistībā ar auksto pavasari tāda nobīde ir, jo ja gaisa temperatūra ir ilgstoši zema, tad arī ūdens tik ātri nesasilst."

  • Komentāri (7)
  • 0
+ skatīt visus Atlikušie simboli: 500

Pievieno komentāru

liepajniekiem.lv neatbild par rakstiem pievienotajiem komentāriem. Aicinām ievērot pieklājību, toleranci un iztikt bez rupjībām.

Portālā aizliegts ievietot:
- personas godu un cieņu aizskarošu, draudošu, apmelojošu informāciju;
-musināt uz rasu vai etnisko neiecietību;
-komentārus, kas neatbilst Latvijas Republikas likumdošanai;
- komerciāla rakstura informāciju vai jebkāda veida reklāmu un aģitāciju.

Noteikumu neievērošanas gadījumā, liepajniekiem.lv patur tiesības komentārus dzēst, slēgt iespēju komentēt un ziņot tiesībsargājošām iestādēm.

Uzmanību!!!
Lai mazinātu iespēju portālā manipulēt ar komentētāju viedokli un noskaņojumu, komentāri, kuru autori diskusijās piedalās ar vairākiem vārdiem, tiek iezīmēti pelēkā krāsā. Tā kā šis process ir tehnisks, ir iespējamas situācijas, kurās iekrāsotie komentāri var nebūt no viena autora, vai arī neiezīmētos komentārus rakstījusi viena un tā pati persona.

Sabiedrība

Saistītās ziņas

Pamanīji neatbilstošu saturu? Būsim pateicīgi, ka par to informēsi mūs!