Jūras svētkus atklāj laivu dejas Liepājas ezerā
Piektdienas vakarā Liepājas ezerā bija sapulcējies prāvs skaits laivotāju. Sākot ar airu laivām, līdz pat kuteriem un plostiem, sanākušos liepājniekus priecēja orģinālas dekorācijas, tērpi un dzīvā mūzika.
Roberts Džeriņš
"Kurzemes Vārds"
Šogad laivu brauciens nenotika tradicionālajā kanāla daļā, bet gan Liepājas ezerā, kur dalībnieku krāšņoti, lieli un mazi ūdens tranportlīdzekļi peldēja maršrutā ap Atteku salu.
Kopumā ūdensvirsmu rotāja ap 50 laivām, bet kanāla mala bija ļaužu nosēta. Par laivu braucienu interese pilsētnieku vidū izrādījusies neviltota, to vērot ieradās dažāda gada gājuma cilvēki, pie ūdens sasēdušas ģimenes, starp mūzikas skaņām saklausāmas bērnu čalas, daļa garām braucošo automašīnu vadītāju sveicināja sanākušos ar taures skaņām, bet gaisā virmoja ūdens svaigums.
Daļa dalībnieku arī šogad īpaši piedomāja pie savu laivu vai plostu noformējuma. Bija saskatāmas jāņu zāles, baloni, pirātu tērpi, peldošs gulbis. Netrūka arī pavisam neierasti un orģināli skati – kāds dalībnieks savu plostu nolēma pārvērst peldošā vannā, savukārt kāds supotājs pat pārģērbies nāves kostīmā, bet cita uz sup dēļa atrada vietu arī savam sunītim.
Lai gan atsevišķi laivotāji nekautrējās mest lokus mūzikas pavadījumā, svētku organizatoru pieteiktais valša deju koncepts līdz galam neīstenojās, jo uz pasākumam atvēlēto teritoriju sabraukušais laivu skaits tomēr izrādījās par plašu brīvai un nekontrolētai kustībai.
Bez valša gan vakars neiztika, daktila pantmērs bija dzirdams “Makšķernieku namā”, kur Emīla Dreiblata spēlēto mūziku baudīja dejojošu pāru pulciņš. Vēl mūzikas skaņas nāca no vairākiem plostiem ezerā, varēja saklausīt gan Ivo Fomina, gan Ralfa Eilanda dziesmas, skanēja arī Imanta Kalniņa mūzika, bet dzīvajā izpildījumā bija baudāms Tabitas Balodes un citu mūziķu vokāls.
“Sajūtas ir ļoti labas,” sacīja tur satiktā Annika, kas laivu braucienu apmeklēja arī aizvadītajā gadā. “Mazliet labāk patika, kad brauciens notika starp tiltiem, tagad tālāk jānāk, bet arī šeit ir forši,” viņa vērtēja. Annika pozitīvi izteicās arī par mūziku. “Patīkamas noskaņas, vien gribētos lai plosts peld lēnāk, tad varētu vairāk izbaudīt dziesmu. Mazliet ir disonanse, bet prieks beidzot redzēt dzīvību.”
Jaunā laivu braucienam atvēlēta vieta tīkamāka ir Astrai un Mārim, kuri laivas aplūkojuši, labā noskaņojumā dodas mājup. “Te ir jaukāk, kompaktāk, arī vairāk kur pastaigāties un netraucē tirdzniecības bodes malu malās,” viņi sacīja, atklājot, ka pēc tām šādos pasākumos neilgojas. “Te jānāk skatīties laivas, ēst var mājās,” smejoties noteica Māris.
Liela daļa apmeklētāju notiekošajā noraudzījās līdz pat pasākuma beigām. Tostarp arī Velta Mahta, kas ar ģimeni omulīgi iekārtojusies kanāla pašā malā. “Visu gadu nebija nekas noticis. Visu laiku katrs savā dzīvoklī šēž, tagad beidzot var redzēt cilvēku sejas, dzirdēt balsis, smieklus. Ne katru gadu izdodas tikt uz šo pasākumu, tāpēc liels prieks šeit šovakar būt,” viņa teica.
