Viens no pilsētas domes jaunā sastāva septiņiem pirmo reizi
ievēlētajiem deputātiem ir biedrības ”Latvijas veļas ražotāju asociācija” (LATVERA)
valdes priekšsēdētājs un nu jau arī pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks Jurijs
Hadarovičs (Saskaņas centrs). Viņam pēc ievēlēšanas nācies pieņemt sarežģītu
lēmumu – atteikties no LATVERA valdes priekšsēdētāja pienākumu pildīšanas. Par
izvēles motivāciju saruna ar viņu pašu.

–       
Cik sen esat
politikā?

–       
Politikā esmu no pagājušā gada rudens – partijā
Saskaņas centrs iestājos 4.novembrī. Pirms tam neesmu bijis saistīts ne ar
vienu politisko spēku.

–       
Kas pamudināja
spert soli politikas lauciņā?

–       
Doma, ka vajadzētu sākt politisku darbību, brieda jau
gadus trīs. Apsvēru domu, ka vajadzētu iesaistīties politikā, iestāties kādā
partijā, jo sapratu, ka man kā liepājniekam vienmēr bijusi un ir doma: kā
attīstīt pilsētu, ko labu tās labā darīt. Sapratu, ka iesaistīšanās
politiskajās aktivitātēs paver lielākas iespējas idejas īstenot. Doma bija,
vienīgi nebiju līdz galam izlēmis, kādam politiskajam spēkam pievienoties, arī
laika par to domāt nebija. Vadījos pēc Skārletas oHāras moto: padomāšu par to
rīt. Līdz pērnā gada rudenim, kad piezvanīja Saskaņas centra viens no vadības pārstāvjiem
Valērijs Agešins – uzaicināja uz sarunu, kuras laikā piedāvāja gan pievienoties
partijai, gan arī startēt gaidāmajās pašvaldību vēlēšanās.

–       
Vai Saskaņas
centra piedāvājums bija vienīgais? Varbūt metāt aci uz kādu citu politisko
spēku?

–       
Bija vēl daži piedāvājumi, taču atļaušos nenosaukt to
izteicējus, jo tas nebūtu korekti.

–       
Tad kāpēc tieši
Saskaņas centrs?

–       
Kā aktīvs liepājnieks un aktīvs Latvijas pilsonis
vienmēr esmu sekojis līdzi, kas notiek valstī un Liepājā. Tas, ko dara Saskaņas
centrs, man ļoti imponēja un imponē, īpaši tas, ko šis politiskais spēks pēdējo
četru gadu laikā paveicis Rīgā. Redzu, ka visi viņu solījumi tiek īstenoti
dzīvē. Tas manā skatījumā šī politiskā spēka darbībā ir visbūtiskākais. Taču
arī politika imponē. Jau nosaukumā ietverts būtiskākais: saskaņa. Vienmēr esmu
teicis un turpināšu to darīt: sabiedrībai jādzīvo saskaņā, nevajag sabiedrību
dalīt pēc nacionalitātes, reliģiskās piederības un iedomātiem kritērijiem. Jo
vairāk dzīvosim saskaņā, jo labāka dzīve būs.

–       
Vai tapt
ievēlētam bija pārsteigums?

–       
Kad sākās aktīvā priekšvēlēšanu kampaņa, kad no agra
rīta līdz vēlam vakaram esi noskrējies teju ar mēli uz pleca, padomāt par to,
kā varētu būt, atlika vien pirms iemigšanas. Par to, ka mani ievēlēs, pārliecināts
nebiju – cerēju par procentiem 80. Taču tobrīd pat nedomāju par to, ka varētu
kļūt par mēru vai vicemēru, kā mani Saskaņas centrs Liepājā virzīja. Jo ļoti
labi apzinājos, ka viss būs atkarīgs no tā, cik no katra politiskā spēka
deputāti tiks ievēlēti, kas ar ko veidos koalīciju. Prognozēt nevarēja neko.

–       
Vai ir
gandarījums par iznākumu?

–       
No vienas puses ir gandarījums, no otras – ļoti labi
apzinos, ka tā ir milzīga atbildība. Viss, ko esmu solījis pirms vēlēšanām, ir
jāpaveic. Tādēļ darīšu visu, kas manos spēkos, lai maksimāli īstenotu
vēlētājiem solīto.

–       
Saskaņas centrs
bija tas, kurš uzlika punktu uz ”i” koalīcijas izveidē. Kas bija noteicošais,
izvēloties sadarbību ar Liepājas partiju, nevis ar Reformu partiju?

–       
Sākumā tīri emocionāli šķita, ka jāsadarbojas ar
Reformu partiju, jo gan tā, gan mēs esam par pārmaiņām, gan viņi, gan mēs esam
jauni. Bet, kad vēlēšanu stress pierima, kad sākām loģiskāk analizēt un likt
plusus un mīnusus, secinājām, ka gadījumā, ja mēs koalīciju veidotu ar Reformu
partiju, būtu daudz mīnusu. Pirmkārt, Reformu partijai šobrīd ir zems reitings,
nav stabilitātes. Otrkārt, šāda koalīcija – astoņi pret septiņi – būtu ļoti
trausla. Treškārt, ne viņiem, ne mums pieredzes pilsētas vadībā nav. Var jau
bez pieredzes sākt mainīt krēslus, bet ņemot vērā situāciju, kāda šobrīd
Liepājā ir ar ”Liepājas metalurgu”, tas nebūtu pareizi. Jau tā situācija
pilsētā nestabila, un ja mēs vēl domē uztaisītu revolūciju… Padomājām: vai
drīkstam atļauties tādus eksperimentus ar Liepāju un liepājniekiem. Tajā pašā
laikā Liepājas partija, pirmkārt, ieguva lielāko vēlētāju atbalstu – septiņas
vietas. Kādam tas var nepatikt, bet tas ir jāatzīst un jāciena, jo lielākā daļa
liepājnieku ir atdevuši savas balsis tieši par šo politisko spēku. Otrkārt,
viņiem ir ļoti liela pieredze, ir daudz iesāktu projektu un pietiekamas
iestrādes un pieredze to īstenošanā. Tādēļ izlēmām biedroties ar pieredzējušāko.

–       
Izskanējis, ka
SC koalīcijā ar LP gājis, lai SC līderis tiktu pie vicemēra krēsla.

–       
Jā, esmu dzirdējis valodas, ka atbilde uz šiem
izteikumiem ir stipri vienkārša. Proti, ja mēs apvienotos ar RP, tad šo tā
saucamo silto krēslu būtu divreiz vairāk. Mēs apzināti izvēlējāmies iet to
ceļu, kur krēsli mūsu partijai ir mazāk, bet ir zināma stabilitāte – pilsēta
turpinās attīstīties soli pa solim, bez jebkādām revolūcijām.

–       
Vai jaunajos
pienākumus jau esat iejuties?

–       
Atbildība ir ļoti liela. Un aizņemtība milzīga. Ik
dienu teju vai katru stundu ir kāda tikšanās. Tāpat jāapgūst darbu komitejās,
domes sēdēs, jo tas man bija kas pilnīgi jauns, līdz šim šajā jomā man nebija
nekādas pieredzes. Tāpat jāapgūst programmu, kurā tiek strādāts domes sēžu
laikā. Tā kā ar datoru jau sen esmu uz ”TU”, tad šeit problēmas neradās. Arī
stresa nebija, jo man patīk pārmaiņas. Ne gluži katru dienu, bet uzskatu, ka
darbā ik pēc gadiem četriem pieciem cilvēkam ir kaut kas jāmaina. Nevis
kardināli, bet izaugsmes ziņā. Piemēram, Francijā, ar ko bieži iznācis
sadarboties, ir uzskats, ka cilvēkam dzīvē pārmaiņas nepieciešamas reizi divos
gados, ka nevajag aizsēdēties vienā vietā. Uzskatu, ka pāris gadi ir par maz,
bet četri gadi – pat vēlams periods. Man tā arī iegadījies: četrus gadus
nostrādāju ”Laumā”, četrus gadus – asociācijā. Tagad sācies kārtējais četru
gadu posms. Tādēļ stresa nav, gluži otrādi – uztveru to kā nākamo pakāpienu.
Gan karjerā, gan izaugsmē.

–       
Vēlēta amata dēļ
gatavojaties atteikties no LATVERA vadīšanas?

–       
Asociācijā man pirms pāris dienām sākās atvaļinājums.
Kopsapulcē vienojāmies, ka vēlreiz sanāksim kopā pēc mēneša – augustā, lai
spriestu par asociācijas nākotnes darbību. Jāizvirza jauni mērķi, izejot no kā
izlemsim, vai nepieciešams jauns cilvēks. Visticamāk, tā arī būs. Asociācijā ik
dienu strādāju no astoņiem rītā līdz pat astoņiem vakarā. Biju stipri aizņemts.
Darbs asociācijā nav tikai braukāšana pa ārzemēm, kā daži uzskata. Ja pienākumiem
pieiet nopietni, darba ir ļoti daudz. Sākot darbu domē, kur arī darbs ir no
rīta līdz vakaram, saprotu, ka asociācijai vairs tik daudz laika un spēka veltīt
nevarēšu. Tā kā esmu asociācijas dibinātājs, nevēlos, lai pēc manas aiziešanas
uz domi viss ieguldītais darbs būtu zemē nomests, tādēļ centīšos atrast
cilvēku, kas varētu ne tikai pārņemt asociācijas vadību, bet vēl vairāk –
attīstītu asociāciju. Man padomā divas kandidatūras. Tās ieteikšu un tad kopīgi
izvērtēsim. Jo kandidātam jāatbilst trim kritērijiem. Pirmkārt, tā ir
komunikabilitāte. Otrkārt, valodu zināšanas. Kā minimums jāpārzina trīs valodas
– latviešu, krievu un angļu. Treškārt, vēlama pieredze darbā šajā sektorā.

–       
Vai nav ienācis
prātā paturēt ierasto vietu un atteikties no jaunā amata, kas nes līdzi daudz
pārmaiņu?

–       
Tas, pirmkārt, būtu nepareizi no loģikas viedokļa:
kādēļ tad piedalījos vēlēšanās, lai pēc tam, kad tieku ievēlēts, pārdomātu. Tad
jau sabiedrība teiktu, ka esmu nenopietns. Sabiedrība to nesaprastu. Daļa,
domāju, pat nepiedotu.

–       
Kādus pirmos
mērķus esat sev izvirzījis, esot vicemēra amatā?

–       
Pirmkārt, izpildīt vēlētājiem dotos solījumus. Viens no
pirmajiem soļiem – bezmaksas transporta nodrošināšana. Otrs – maršruta
taksometru atjaunošana. Nākamais – piemaksa skolotājiem. Un vēl atrakciju ielas
izveide. Protams, visu uzreiz pie esošā pilsētas budžeta nevar realizēt, vēl jo
vairāk tādēļ, ka nav skaidra situācija ar ”Liepājas metalurgu”. Bet ar nākamo
gadu visus šos punktus pakāpeniski ieviesīsim reālajā dzīvē. Viens solis jau ir
realizēts – kopā ar partneriem no Liepājas partijas, atsaucoties uz iedzīvotāju
lūgumu, ar 17.jūliju palaists jauns mazietilpības autobusa maršruts Nr.25 no
Karostas uz Dienvidrietumu rajonu. Tas kursēs līdz Dienvidu kapiem. Bezmaksas
sabiedriskais transports vispirms tiks nodrošināts pirmklasniekiem un
pensionāriem. Bet tas būs tikai pirmais solis. Arī Rīgā viss nenotika uzreiz, bet
gan pakāpeniski.

Tā kā esmu domes priekšsēdētāja
vietnieks tūrisma un investīciju jautājumos, jāpaveic daudz, lai pēc četriem
gadiem tūrisma sfēra un kurortoloģija Liepājā būtu attīstīta. Plānojam attīstīt
sanatoriju darbību, kas mūsu pilsētā labi darbojās pirms divdesmit gadiem. Šie
jautājumi ir izstrādes procesā, esam jau apspriedušies ar šīs jomas
speciālistiem – tūrisma nozarē strādājošajiem, arhitektiem, Attīstības
pārvaldi. Galvenais uzdevums ir uzlabot tūrisma dzīvi Liepājā, un tā saucamā
atrakciju iela ir viens no projektiem, iespējams, ambiciozākais.
Neiedziļinoties detaļās, projekts ir līdzīgs kā Palangā, taču tas nenozīmē, ka
kopēsim kaimiņus. Nebūs taisna iela, jo Liepājā iespējas ir daudz lielākas.
Pludmale mums garāka, parks plašāks, ir Gulbju dīķis. Atrakciju ielas zona
varētu sākties Peldu un Liepu ielas krustojumā, kur jau ir iestrādes –
koncertdārzs, ko arī tuvāko gadu laikā paredzēts rekonstruēt, būs promenāde uz
jūru un tajā. Taču redzu, ka tā nebūs viena iela, bet gan plašāka teritorija,
jo Gulbju dīķa apkārtnē esošajās mājās, kas gan lielākā daļa ir privātīpašumi,
nekas lielos vilcienos nenotiek. Taču domāju, ka tad, ja būs zaļā gaisma un
cilvēki redzēs attīstību, ka tūristu plūsma pieaug, viņi paši būs ieinteresēti
iesaistīties, piemēram, izveidot viesnīciņas, restorāniņus. Parka zona šim
mērķim ir piemērota, jo blakus nav dzīvojamās mājas, kuru iedzīvotājiem,
piemēram, disko klubs varētu traucēt.

–       
Vai jaunos
pienākumus pildīt netraucē paša pagātne?

–       
Jau vairakkārt esmu skaidrojis, ka tā ir ļoti sena
pagātne. Par šiem senajiem notikumiem pats gandrīz biju aizmirsis, taču
vēlēšanu laikā man tie tika atgādināti. Tīri cilvēciski tas, protams, bija
nepatīkami. Bet uzskatu, ka, pirmkārt, ir ļoti grūti atrast cilvēkus, kuri
vispār nekad nebūtu kļūdījušies. Es arī esmu parasts cilvēks. Jā, jaunības
gados pieļāvu kļūdas. Taču galvenais, manuprāt, ir pēc savām kļūdām izdarīt
pareizus secinājumus, izvēlēties pareizu ceļu tālāk. Iespējams, cilvēkiem no
malas labāk redzams, bet, manuprāt, esmu mēģinājis izdarīt pareizos secinājumus
– daudz mācījos, strādāju. Šobrīd esmu tur, kur esmu – godīgi strādāju un man
nav, ko slēpt.

VIZĪTKARTE:

• Dzimis 1975.gada 9.oktobrī
  Liepājā.
• Mācījies Liepājas
  14.pamatskolā, Liepājas 7.vidusskolā un Liepājas 11.vidusskolā.
• Trīsreiz studējis RTU:
  pirmoreiz – mārketingu un tirdzniecību, otrreiz ieguvis ekonomista
  izglītību, trešo reizi ieguvis muitas un nodokļu administrēšanas maģistra
  grādu.
• Pirmā patstāvīgā darba
  vieta – boksa treneris.
• Strādājis SIA ”Grācija
  Rim”, SIA ”Lauma Fabrics” un SIA ”Juma V”, kur bijis direktors.
• Kopš 2009.gada – LATVERA
  valdes priekšsēdētājs.
• Kopš šā gada 21.jūnija –
  Liepājas pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks.
• Pārvalda latviešu, krievu,
  angļu un franču valodu.
• Precējies; ar sievu
  Marinu, kura ir menedžere SIA ”Grācija RIM”, kopā ir jau 16 gadus.
• Vaļasprieks – sports:
  galda teniss, peldēšana, fitness.