Latvijā kopā veikti 21 453 izmeklējumi ar aizdomām par saslimšanu ar Covid-19, infekcija apstiprināta vairāk nekā 500 personām. Ir konstatēti arī divi nāves gadījumi.

Intervija ar epidemiologu, SPKC Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktoru Juriju Perevoščikovu.

– Cik daudz cilvēku no visiem inficētajiem jau ir izārstējušies, un kā to nosaka?

– Šis nav viennozīmīgs jautājums. Mēs pārbaudām divas lietas – klīniski izārstējies pacients, jo viņam vairs nav novērojami simptomi, vai epidemioloģiski izārstējies no vīrusa. Klīniski cilvēks var izārstēties samērā ātri, bet turpināt saglabāt šo vīrusu pietiekami ilgi. Tāpēc galējais spriedums ir tikai pēc viena indikatora – analīzēm, kuras pēc slimošanas tiek veiktas atkārtoti divas reizes. Ja pēc 14 saslimšanas dienām jau trīs dienas nav slimības pazīmju, tad var ņemt no pacienta paraugu kontroles testēšanai. Šobrīd 75 cilvēkiem ir paņemti paraugi kontroles testēšanai. Pilnībā, t. i., ar diviem negatīviem rezultātiem, veseli ir 16 cilvēki. Tas nozīmē, ka šie 16 var atgriezties pie saviem ikdienas darbiem. Bet labi ir arī tas, ka vēl vismaz 75 cilvēkiem jau nav saslimšanas simptomu. Tātad klīniski viņi ir veseli, bet epidemioloģiski šie gadījumi būtu novērojami tālāk, kamēr abi kontroles testa rezultāti būs negatīvi.

– Vai pēc izslimošanas var būt drošs, ka inficēt apkārtējos vairs nevar?

– Starptautiskā prakse liecina, ka ar vienu kontroles testu nav tik droši, bet ar diviem kontroles testiem jau cilvēks var būt drošs par 99%, ka viņš no vīrusa ir atbrīvojies. Principā apkārtējos šis cilvēks vairāk inficēt nevar. Ir gan pētījumi, ka izkārnījumos vīruss var saglabāties ilgāku laiku pēc izārstēšanās, tāpēc personiskā higiēna un tualetes higiēna noteikti stingri jāievēro gan slimiem, gan veseliem. Nav gan konkrētu pierādījumu, ka tādā veidā var turpināt inficēt apkārtējos, bet teorētiski šāda iespēja var pastāvēt.

– Vai ir iegūta imunitāte, ja jaunā slimība izslimota?

– Jebkura cilvēka organismā saskare ar baktērijām vai vīrusiem noved pie imunitātes veidošanās. Pārslimojot jebkuru slimību, imunitāte veidojas, bet mēs vēl nezinām, cik tā ir noturīga pēc jaunā koronavīrusa izslimošanas. Tas ir pārāk jauns vīruss, lai mēs ko spētu apgalvot. Kad cilvēks saslimst, viņam pakāpeniski veidojas imunitāte pret šo vīrusu un organisms to sāk lēnām iznīcināt pats.

– Vai taisnība, ka valstīs, kurās ir obligātās tuberkulozes potes, Covid-19 pārslimo vieglākā formā?

– Ir labi zināms fakts, ka dažas bērnībā saņemtās vakcīnas darbojas ne tikai pret konkrēto slimību, bet arī, piemēram, masalas vai tuberkulozes potes saņēmis bērns slimo daudz mazāk. Tiem, kas nav potēti, piemēram, pret masalām, un pārslimo tās, tuvāko dažu gadu laikā ir daudz lielāks risks saslimt ar kādu citu infekcijas slimību. Fakts par obligātajām tuberkulozes  potēm ir pieļaujams un pamanīts, taču apgalvot to nevaram. Šo hipotēzi varēsim izskaidrot nākotnē.

– Kā var klasificēt, ka cilvēks ir miris tieši no Covid-19, ja viņam jau bijušas citas hroniskas saslimšanas?

– Saslimstot ar koronavīrusa infekciju, cilvēkam visbiežāk attīstās pneimonija, kas var būt viens no nāves cēloņiem, bet ir arī zināms, ka vīrusa dēļ saasinās citas slimības. Cilvēks var nomirt ar koronavīrusu, jo viņam pēkšņi ir attīstījies, piemēram, insults vai infarkts. Nāvei var būt tiešais iemesls, piemēram, insults, bet provocējošais papildu iemesls ir bijis koronavīruss. Veicot nāves iemesla izmeklēšanu, bieži nosaka gan galveno iemeslu, gan papildu iemeslus. Pie daudzām infekcijas slimībām, arī pie gripas, īpaši bīstamas ir hroniskās saslimšanas, jo tieši vīruss var saasināt jau esošās slimības.

– Zināms, ka Beļģijā ar Covid-19 saslimis kaķis. Cik bīstami ir inficēt ar vīrusu savus mājdzīvniekus?

– Tīri teorētiski sākotnēji šis vīruss ir izcēlies no dzīvniekiem, kam ir novērojami daudzi dažādu koronavīrusu paveidi. Neraugoties uz to, ka jau ceturto mēnesi notiek vīrusa uzliesmojums visā pasaulē, šāds notikums pagaidām ir tikai viens. Protams, veterinārārstiem jāievēro papildu piesardzība. Ja veterinārārsts ārstēs dzīvnieku, kurš atrodas ģimenē ar koronavīrusu skartiem cilvēkiem, tīri mehāniski šo vīrusu var pārnest kaut vai no spalvām. Nav ieteicama pieskaršanās dzīvniekiem, kuri ir no karantīnas skartās ģimenes.