Liepājnieks Ruslans, kurš regulāri skrien pa veloceliņu, pludmali un kāpām, ir nobažījies par savu drošību un veselību, jo to apdraudot no pavadas atlaistie suņi. Izrādās, ka noteikumi to neaizliedz, šādā reizē visa atbildība gulstas uz dzīvnieka īpašnieka pleciem.

Ruslans stāsta, ka kopš aprīļa sākuma, kad laiks kļuvis saulaināks, siltāks, cilvēki sākuši biežāk izvest savus četrkājainos draugus garākās pastaigās, un tad arī problēmas sākušās. Dienvidrietumu rajonā gan uz veloceliņa, gan arī pludmalē nereti gadoties, ka treniņu nākas pārtraukt, jo pēkšņi uzradies līdzskrējējs – kāda sveša cilvēka suns, kurš bez uzpurņa palaists brīvsolī. “Labi, ja viņš rotaļājoties tikai lec virsū, nevis ir agresīvs un kož,” teic Ruslans. Taču reiz, netālu no pilsētas robežas, braucot uz Nīcas pusi, kāds rējējs treniņa laikā viņam iekodies kājā un saplēsis bikses. Par laimi, cietis tikai apģērba gabals.

Kā šādās reizēs reaģē dzīvnieku saimnieki? “Saka, lai nebaidos, jo viņa suns jau nekož. Bet kā es to varu zināt? Vēl ir bijis, ka suns skrien man pakaļ, bet saimnieks – sunim, jo pavēlēm neklausa,” atminas vīrietis, spriežot, kā šādā reizēs, kad suns nav apmācīts un uz vārda neklausa, to laist vaļā nevajadzētu. Turklāt var ciest arī bērni, pludmalē atpūtnieki. “Iespējams, iegādāšos speciālu svilpi vai asaru gāzi, kas atbaidīs kodējus. To es varu lietot bez iepriekšēja brīdinājuma, ja jutīšos apdraudēts,” nolēmis liepājnieks. Piemēram, šonedēļ centra pludmalē manīti divi stafordšīras bulterjeri brīvi skraidām apkārt.

Liepājas domes Vides aizsardzības vecākā speciāliste Dace Liepniece skaidro, ka Ministru Kabineta Nr.266 noteikumi nosaka: ārpus nožogotās teritorijas suns bez pavadas var atrasties zaļajā zonā un mežā pastaigas laikā īpašnieka vai turētāja uzraudzībā un redzeslokā tādā attālumā, kādā īpašnieks spēj kontrolēt dzīvnieka rīcību. “Principā visa atbildība ir dzīvnieka īpašniekam,” norāda D.Liepniece. Pagaidām pašvaldība neesot saņēmusi sūdzības no iedzīvotājiem, ka brīvi palaisti suņi apdraudētu viņu drošību un veselību.

Savukārt Liepājas pilsētā ir noteikts, ka bez pavadas suns nedrīkst atrasties bērnu atpūtas un rotaļu laukumos, skolu teritorijās, daudzdzīvokļu māju pagalmos, parkos un skvēros. Attiecībā uz pludmali, dome nesen apstiprināja jaunus lietošanas noteikumus, tai skaitā, par suņi atrašanos peldvietās. Ar suni drīkst iet pastaigā, vedot tos pavadā, no Kūrmājas prospekta līdz Dienvidu molam un no perspektīvās Vētras ielas līdz Dienvidu kapu ziemeļu robežai. Savukārt pārējās vietās, kas tiek uzskatītas par peldvietām, suņiem vietu nav vispār. Par peldvietu tiek uzskatīta teritorija no Kūrmājas prospekta līdz perspektīvajai Vētru ielai.

Pašvaldības policijas sabiedrisko attiecību speciāliste Ineta Mikute informē, ka kopumā no janvāra līdz 9.maijam policijā ir saņemti deviņi iesniegumi par suņu uzbrukumiem. “Uzbrukuma vietas ir dažādas, bet dominē Mežu iela. Tur konstatēti trīs gadījumi,” precizē I.Mikute. Divi uzbrukumi notikuši Zāļu ielā, pa vienam Krusta ielā, Ludviķa ielā, Atmodas bulvārī, kā arī Dienvidrietumu rajona pludmalē.

Vēl, piemēram, aprīlī sastādīti 16 protokoli, kad suns izvests pastaigā bez pavadas, trīs no tiem – atkārtoti. Statistikas datos redzams, ka sastādīts viens protokols, kad suns radījis draudus apkārtējiem iedzīvotājiem. Šie, kā arī citi protokoli saistībā ar dzīvniekiem ir nosūtīti izskatīšanai Liepājas domes administratīvajai komisijai.