Tomēr viena no bieži sastopamām vasaras sezonas kaitēm ir ārējās auss iekaisums jeb otīts, ko mēdz dēvēt arī par peldētāja ausi.

Mitra vide rosina iekaisumu

Tāds apzīmējums dots ne velti – lai gan auss iekaisumu iespējams piedzīvot arī citu faktoru ietekmē, tomēr visbiežāk otīts veidojas pēc peldes, kad ārējās auss ejā nokļūst mitrums, tādējādi veicinot baktēriju un sēnīšu vairošanos, kas, savukārt, sekmē iekaisuma attīstību.

Kā atpazīt ārējās auss iekaisumu un ko iespējams darīt, lai no tā izvairītos, stāsta aptieku tīkla ”Apotheka” sertificētā farmaceite Alīna Fleišmane.

”Peldes laikā ausī nereti nonāk ievērojams daudzums ūdens, smiltis vai citi sīki svešķermeņi, kā rezultātā auss ejā veidojas kairinājums un mitra vide – labvēlīgi apstākļi tam, lai attīstītos iekaisums. Ūdens tāpat sašķidrina arī ausu sēru – auss dabisko aizsardzību pret baktērijām un sēnītēm.

Sāpes, strutas un pietūkums

Otīta jeb peldētāja auss radītā iekaisuma simptomi var būt atšķirīgi – tie atkarīgi no infekcijas attīstības pakāpes un slimības gaitas. Iekaisumu neārstējot, tas progresē un ilgtermiņā var izraisīt nopietnas veselības problēmas un dzirdes traucējumus.

Neārstējot auss iekaisumu, iespējams piedzīvot būtisku dzirdes pasliktināšanos vai hronisku infekciju, turklāt iekaisums var izplatīties, skarot dziļos audus, galvaskausa pamatni un citas ķermeņa daļas, tai skaitā smadzenes un nervu sistēmu.

Tāpat ausi nevajadzētu mēģināt ārstēt pašam vai izmantot tautas metodes.

Šajos gadījumos iecienītā ģerānijas lapa patiesībā nedod nekādu labumu, turklāt var iesprūst ausī vai apdedzināt tās ārējo eju.

Ja auss iekaisuma simptomi novērojami vairāk nekā diennakti, nepieciešams doties pie ārsta. Lai noteiktu precīzu nepatīkamo simptomu cēloni, speciālists veiks nepieciešamās pārbaudes un izrakstīs medikamentus.

Nosusināt, bet nebakstīt

”Galvenais priekšnoteikums, lai izvairītos no auss iekaisuma, ir neļaut tajās uzkrāties ūdenim. Peldoties, mazgājoties dušā vai vannā, jācenšas izvairīties no ūdens iekļūšanas ausīs, piemēram, lietojot ausu aizbāžņus vai velkot dušas cepurīti vai peldcepuri.

Ja ausī iekļuvis ūdens, auss ārējā daļa rūpīgi jānosusina ar dvieli.

Tāpat lieko ūdeni iespējams izvadīt, noliecot galvu uz sāniem un paraustot auss ļipiņu dažādos virzienos. Nekādā gadījumā nedrīkst peldēties piesārņotā ūdenī – ja neesi drošs par to, vai ūdens ir tīrs, labāk peldi izlaist.

Jāielāgo, ka arī ikdienā par ausīm nepieciešams pienācīgi rūpēties – ausis nevajadzētu bakstīt ar pirkstu vai vates kociņiem, bet dzirdes aparāti un austiņas regulāri jātīra,” uzsver farmaceite.

Viens vilnis – nekas traks

Ne tikai otītu, bet arī bungādiņu bojājumus var izraisīt ausī uzkrājies ūdens. Tāpēc bez ausu aizbāžņiem ūdenī nedodas liepājniece Inga, kura peld gan ziemu, gan vasaru un savu dzīvi nespēj iedomāties bez aktivitātēm ūdeņos.

”Daktere Rīgā man teica – tā kā es bērnībā pa jūru vien dzīvoju, iespējams, bungādiņa man jau iepriekš no mitruma bijusi tāda vāja un plānāka. Pirms gadiem sešiem pēc pamatīgām iesnām bija tāda sajūta, kā atrodoties mucā – nu, nepāriet!

Aizgāju pie ausu ārsta, kurš saka – bungādiņa pušu, caurums ir,” izstāsta peldētāja. Bungādiņa pati mēdzot aizaugt, tāpēc mediķis ieteicis kādu laiku nogaidīt.

Tā kā uzlabojumu nebija, Inga vērsusies pie cita ārsta, kurš nosūtījis uz Rīgu veikt bungādiņas rekonstrukciju – lāzeroperāciju, kuras laikā to caurumu aiztaisa ciet. “Taču nosacījums tāds: ūdens tajā ausī nedrīkst tikt nekad mūžā, ļoti jāsargā.

Tā kā sportistei jau pirms šī negadījuma neesot paticis, ka ausīs saiet ūdens,

viņa pasūtījusi sev individuālos ausu aizbāžņus.

Tādus var iegādāties Dzirdes centros, tostarp Liepājā, izvēlēties no dažādiem veidiem, taču var nopirkt arī standarta aizbāžņus, kuri nav individuāli pielāgoti.

Ar ārsta nosacījumu jokoties nevar. Inga atzīst, ka pašas vainas dēļ negadījums noticis otrreiz. ”Jūrā viens puisis staigāja un kaut ko meklēja.

Saka – tikko laulības gredzenu esot pazaudējis. Es pilnīgi automātiski reaģēju – ieniru paskatīties, un iegāja ausīs ūdens, sajūta bija slikta. Vērsos pie ārsta, izrādījās, ka kaut kas pagājis vaļā. Nācās otrreiz taisīt operāciju.

Drusku pakurla esmu, bet dzīvot var un peldēt arī var,” viņa saka.

Nirt ir aizliegts, taču peldēt tehniski pareizi, ar galvu ūdenī, Inga varot, pateicoties ausu aizbāžņiem un vēl peldcepurei pa virsu.

Inga iedrošina citus peldētājus, ka nekas traks nebūs, ja atklātos ūdeņos vilnis pāries pāri galvai. ”Organisms jau ir tā būvēts, ka aizsargā ausi, pat jau ūdens ar švunku ieiet. Ja ilgstoši peld kraulā, kad ūdens iet abās ausīs, ieteiktu lietot aizbāžņus. Vajag izmēģināt, kas kuram der, jo veidi ir visādi,” viņa iesaka.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.