Vai pilsētas domes rīkotie jubilejas sarīkojumi sasniegs katru liepājnieku?  
“Mēs dzīvojam Īrijā, un svētku sajūtas tajos datumos nav – ja ir darbdiena, tad jāstrādā,” stāsta Aigars Saule, viņa nākamā Saule – Inese Laizāne papildina: “Vārdiski pieminam, savācamies kopā, atceramies savā starpā, kas tā ir par dienu, 18.novembris. Svētku atmiņas saistās ar valsts veidošanos, bet tā sanācis, ka esam prom.”

Viņi Īrijā dzīvo jau trīs gadus, Aigars strādā pie galdniecības kompjūtera, Inese ir oficiante. Abi sauc sevi par liepājniekiem un ilgojas pēc Latvijas. “Es atceros, kā esmu Latvijā piedalījies svētku parādē – tas radīja svinīgu sajūtu. Gribas mājās, vienmēr jau gribas mājās, un tik skaisti kā Latvijā nav nekur,” saka Aigars. Viņa mamma, mājsaimniece Dzidra Saule, vēl iebilst: “Ja apstākļi būtu citādāki, ja ekonomiskā situācija būtu citāda…”

Sauļu ģimenes teiktais, un Liepājas ielās sastapto iedzīvotāju stāstītais it kā koncentrēti apliecina to, kas noskaidrots pētījumā “Mēs. Svētki. Valsts”: valsts varas atsvešinātību un valsts svētku attālināšanos no iedzīvotājiem. Šogad Latvijas valstij apritēs 90 gadu. Lai gan kalendārā jau tiek iezīmēti lieli svētku sarīkojumi Liepājā, tomēr pagaidām tie vēl pārliecību nerada, ka nozīmīgā jubileja sasniegs visus liepājniekus. Vai svētki skars katra sirdi? Svētki liepājniekus var gan vienot, gan šķirt. Kādi tie būs Liepājā?

Liepājas moto

Liepājā lielā dzimšanas diena tiks gaidīta ar moto “Liepāja – Latvijas galvaspilsēta”, cenšoties izcelt Liepājas nozīmi Latvijas valsts dibināšanā, stāsta domes priekšsēdētāja biroja vadītāja Antra Brūna un priekšsēdētāja padomniece Ieva Zvagule. Antra vada darba grupu, kas izveidota valsts jubilejas sarīkojumu organizēšanai un koordinēšanai Liepājā. Pirmdien šī grupa tikās otro reizi un apsprieda topošo sarakstu “Latvijas Republikas proklamēšanas gadadienas pasākumi” tuvākajiem trim mēnešiem. Ja sarakstā nebūtu svētku nosaukuma, tas izskatītos vienkārši pēc ikdienišķā kultūras kalendāra – tiesa, tas vēl arvien ir tapšanas stadijā. Pašlaik zināms, ka tieši 4.maijam, Latvijas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas dienai, būs veltīts viens publisks bezmaksas skolēnu interešu centra “Vaduguns” koncerts Latviešu biedrības namā. Ulda Marhilēviča koncerts, veltījums visām māmiņām 11.maijā, arī tiks iekļauts svētku programmā, jo taču “ir mums Māte Latvija”. Valsts svētku kalendārā paredzēts arī Līvas tirgus maija beigās.

Vēlāk Ieva skaidro: “Mērķis ir nevis ar katru pasākumu nosvinēt Latvijas gadadienu, bet ar katriem svētkiem atgādināt, ka Latvijai ir jubileja.”

Arī par valsts naudu

No nepilnajiem diviem miljoniem latu, kurus valdība ir piešķīrusi svētku atzīmēšanai šogad, Liepājas pašvaldība pieprasījusi apmēram 70 tūkstošus, domājams, ka tie visi arī tiks saņemti un izlietoti vienas dienas, 9.novembra, pasākumiem. Šo dienu Liepājā pavadīs Valsts prezidents Valdis Zatlers, apstiprina viņa padomniece Maija Celmiņa. Šajā vienā dienā jaunajā Liepājas Olimpiskajā centrā notiks konference “Latvijai 90, Tautas frontei – 20”, Zigmara Liepiņa simforokoratorijas “Kapteiņu stāsti” pirmatskaņojums, bet Liepājas muzejā tiks atvērta izstāde “Liepāja – Latvijas galvaspilsēta”.

Savukārt 18.novembrī tiks atvērts muzeja pirmais rakstu krājums, veltīts Latvijas brīvības cīņām. Ir paredzēts, ka būs publiski pasākumi Lāčplēša dienā un 18.novembrī, tikai kādi, vēl konkrēti nav izplānots. Sagaidāms, ka Liepājas svētku rota būs intriģējoša un radoša, atbilstoši tradīcijām. Liepājas māksliniece Agita Ansule iecerējusi rotu veidot tādu, kas izceltu valsts vēsturei nozīmīgākās Liepājas vietas – piemēram, kur savulaik drukāta Latvijas nauda. Gaisā vēl virmo ideja par jaunu tūrisma pastaigu maršrutu “Liepājas ceļš uz Latvijas neatkarību”. Ir arī citas ieceres. Nav gaidāms, ka pilsēta rīkos atsevišķus sarīkojumus vai programmas skolēniem, jo to dara skolas, saka A.Brūna.

“Mēs esam atvērti idejām, lūdzu!” saka Antra. Viņa pati svētkus droši vien pavadīs darbā, bet liepājniekiem novēl, tos gaidot, “sakopt savu sētu”. “Sakārtojiet ģimenes albumus, dzimtas vēsturi, sakopiet kapus. Salabot žogus un pārkrāsot mājas – to, ko varētu izdarīt vēlāk, saņemties un paveikt šogad,” novēl Ieva.   

Uzziņai

Kas Latvijā svin valsts svētkus?

Valsts dzimšanas dienu 18.novembri atzīmē
– 66% latviešu
– 46% cittautiešu

Neatkarības deklarācijas pasludināšanas dienu – 4.maiju atzīmē
– 30% latviešu
– 21% cittautiešu

Kas mazina svētku prieku?

– Sabiedrības sociālās un ekonomiskās problēmas.
– Cilvēki darbdienās ir noskrējušies, noguruši, tāpēc svētku dienas atvēl nepadarītajiem darbiem un ģimenes lokam.
– Ja svētki tiek rīkoti ierobežotai sabiedrības daļai, krējumam, tajos nevar iesaistīties ģimenes kopīgi.
– Ja pasākumi slikti saplānoti un uz tiem nevar paspēt. Rīgas piemērs: Valsts prezidenta runai tūlīt sekoja svētku uguņošana. Rīdzinieki bija sarūgtināti, ka pēc runas nevar paspēt aiziet uz Daugavmalu, lai vērotu salūtu.

No Baltijas Sociālo zinātņu institūta veiktā valsts svētku svinēšanas socioloģiskā pētījuma “Mēs. Svētki. Valsts”. Aptaujas laiks: 2007.gada maijs – 2008.gada aprīlis. Pētījums finansēts no ES Phare programmas līdzekļiem, tas nebija valsts varas pasūtījums. Darba grupas vadītāja – socioloģijas doktore Brigita Zepa. Liepājā pētījums tiks prezentēts trešdien, 23.aprīlī.

Liepājā par valsts jubilejas svētku rīkošanu atbild darba grupa:
Antra Brūna
Ieva Puka
Liepājas muzeja direktore Dace Kārkla
Liepājas teātra direktors Ivars Lūsis
domes Sabiedrisko attiecību daļas vadītājas vietas izpildītājs Edgars Lākutis
Liepājas izglītības pārvaldes vadītājas vietniece Alda Ķestere
Kultūras pārvaldes pasākumu un reklāmas nodaļas vadītājs Valdis Skujiņš
SIA “Komunālā pārvalde” valdes priekšsēdētājs Ģirts Veinbergs
pilsētas galvenā māksliniece Agita Ansule

Dziļš iespaids par Latviju
Jānis Mencis, skolotājs, kuram 4.maijā apritēs 94 gadi

Man ir divas Latvijas – tās nav pretišķīgas, bet tomēr ir dažādas. Pirmajai dzīvoju līdzi no dzimšanas – kad Latvija sākās, man gāja piektais dzīves gads. Latvija veidojās manu acu priekšā, reizē ar to augu es pats. No izpostītas zemes, kurai pāri gājis karš un bads, Latvija izauga strauji. Un otra Latvija sākās 1990.gada 4.maijā – tieši manā dzimšanas dienā.

Daži atmiņu fragmenti. 1919.gada vasara Vidzemē, Braslavas pagastā. Mūsu mājās vienu diennakti uzturas liela igauņu karaspēka vienība. Man galvā igauņu bruņucepure. Bērnus cienā ar lauku virtuvē vārītu putru. Vēlāk, jau skolā iedams, saprotu, ka igauņi bija ceļā uz Cēsu kaujām, kas notika 1919.gada 22.jūnijā – igauņiem bija liels nopelns Latvijas brīvības cīņās. Tātad esmu bijis klāt brīdī, kad Latvija tika aizsargāta.

1927.gads. Skolotājs mūs, 6.klasi, ved ekskursijā uz jūru, kuru ieraugām pirmoreiz. Rīgā – uz Meža kapiem, pie Latvijas pirmā prezidenta Jāņa Čakstes kapa un pie Jāņa Poruka kapa. Mums visiem paliek dziļš iespaids.

1933.gads. Latvijai 15 gadu jubileja. Esmu Rīgas Skolotāju institūta 6.kursa audzēknis. Visu Rīgas skolu gājienā no pilsētas centra uz Brāļu kapiem man – gods visu ceļu gājiena priekšā nest milzīgu, varenu karogu, iestiprinātu futrālī, kuru tur man aplikta speciāla siksna. Kapos mācītājs tā runā, ka sirdis dreb līdzi.

1938.gads. Man – 24. 18.novembrī Esplanādē notiek karaspēka parāde, to pieņem prezidents Kārlis Ulmanis. Parādē piedalos kā obligātā dienesta kareivis, braucot bruņumašīnā. Parādi kā milzīgu notikumu skatās lielas ļaužu masas. Jūtos lepns.

1939.gads. Sācies Otrais pasaules karš. Kā rezervists esmu mobilizēts, mūsu pirmais uzdevums – apsargāt internētos, izbēgušos poļu virsniekus, kuri Latvijā meklē patvērumu. Cēsīs 18.novembrī notiek neliela parāde. Ir nojauta, tomēr prātā nenāk, ka tie ir pēdējie valsts svētki.

Pirmajai Latvijai līdz tās okupācijai bija 22 gadi. Otrajai ir 18. Vecums apmēram tas pats. Es velku paralēles, kā attīstījās tā un kā veidojas šī Latvija. Toreiz Latvija bija sakārtotāka. Bet visvairāk šajā, jaunajā laikā, man nepatīk mūsu pašu, iedzīvotāju, savstarpējā neuzticēšanās, nenovīdība, negatīvisms. Es gaidu ko aicinošu, uzmundrinošu. Šķiet, ka jaunajā Latvijā partijām trūkst ilglaicīgas domāšanas. Vai mums katram ir savs mērķis? Valstij vajag vienu, kopēju mērķi. Vai jautājums, kā mana ģimene, kā mana partija izdzīvos, ir tas augstākais? Kas tur attīstības diedziņu, mērķi cauri gadiem?

Valsts svētki jāatzīmē, kā pienākas. Ar godbijību. Latvija pie sirds jātur. Lai kāda, Latvija mums tomēr ir. Mēs esam paēduši, mums ir sava valoda un savi likumi – nevar jau teikt, ka nekas nav darīts. Vārda viņi vietā jāliek mēs! Ja valsts ir tuva, tad arī svētki ir tuvi. Ja esam valstij sveši, tad šķiet, ka nav ko svinēt.

Nora Driķe,
“Kurzemes Vārds”

Sauļu ģimenei valsts svētku svinēšana saistās ar nostalģiju pēc Latvijas, kas iztālēm šķiet visskaistākā zeme pasaulē. Aigaram un Inesei, dzīvojot Īrijā, svētki jāpiemin, vai tie iekrīt darbdienā vai svētkos, pašiem. Ja ir laiks un spēks, latviešiem pašiem jāsanāk kopā. No kreisās: Dzidra Saule, Aigars Saule un Inese Laizāne.