liepajniekiem.lv
Darbs aiz skatuves
Aurikai mīļākās vietas teātrī ir viņas kabinets un dekorāciju cehs, ko dēvē par malderzāli.
Savukārt skatītāju zālē viņa izvēlas kreiso pusi. Iespējams, tāpēc, ka tur sēdējusi jau kopš bērnības, – mammai bija teātra abonements otrajā rindā, pirmās divas vietas kreisajā pusē.
Tehniskajai direktorei ir darba pilnas rokas. Noformējusi festivālu ”Teātris tuvplānā”, viņa strādā pie trim nākamās sezonas jauniestudējumiem: ”Pirmā Renātes Kērdas izrāde Latvijā”, ”Prima Facie” Mazajā zālē un ”Vīnes meža stāsti”.
Aurika atzīst, ka
īsi nevar izstāstīt, kāds ir viņas darbs, jo aiz tā slēpjas neskaitāmas detaļas.
Pati strādā pamatā ar scenogrāfiem, bet viņas asistente pie jauniestudējumiem – ar kostīmu māksliniekiem.
Aurikas pārziņā ir ražošana, materiālu izvēle un sagāde, konstrukciju izstrāde un rasējumi.
Saņemot izrādes maketu, viņa veido tāmi un sagādā visu nepieciešamo – sarunā, sameklē, nopērk, pasūta, izgatavo un rūpējas, lai viss īstajā laikā nonāktu uz skatuves montāžai, kas notiek nedēļu pirms pirmizrādes.
Tehniskās direktores vadībā strādā 40 cilvēku – vieni izrādes izgatavo, tie ir galdnieki, dekoratori, butafori un kostīmu šuvējas, otri tās apkalpo uz skatuves. Tie ir gaismotāji, apskaņotāji, rekvizitori, skatuves strādnieki, ģērbējas un frizieri.
Aurikas uzdevums ir kopīgi ar komandu izrādi uzbūvēt no pirmā priekšmaketa vai izrādes bildītes līdz brīdim, kad tā ir gatava uz skatuves. Pēc tam viņa to nodod asistentam, kurš rūpējas par tā dēvēto ejošo izrādi.
Sākuma gados pirms katras montēšanas Aurika satraukusies tik ļoti, ka naktīs nav varējusi pagulēt. Citos teātros ir montāžas zāles, kur var salikt dekorācijas iepriekš, pārbaudīt izmērus un pārliecināties, vai nekā netrūkst.
Liepājas teātrī tādas zāles nav un jāmontē uzreiz uz skatuves.
Tagad pieredze palīdz saglabāt mieru, reizēm gan esot uztraukums, ja nav pietiekamas informācijas. Viņai patīk kārtība un struktūra, grib visu zināt, būt pārliecināta, ka notiek tā, kā jānotiek.
Vienlaikus ļoti paļaujas uz savu komandu, ko sauc par brīnišķīgu. Īpaši ražojošajā daļā kadru mainība esot minimāla, jo teātrī strādā cilvēki, kuri to mīl.
”Te nekad darbdiena nebūs no līdz astoņas stundas minūti minūtē.
Izrāde jāuztaisa līdz konkrētam datumam, un es saplānoju pa posmiem, kad kam jābūt gatavam.
Pārrunājam, vai to var izdarīt, bet, ja ne, tad domāju, kas palīdzēs. Es nekontrolēju, cikos cilvēks atnāk darbā, galvenais, lai viss ir izdarīts termiņā.”
Aurikas amatā ir liela atbildība, taču skatītājs viņas darbu neredz, tikai vērtē – patika vai nepatika. Par to viņa daudz nepārdzīvo, jo svarīgi tas, lai viss tehniski darbotos tā, kā iecerējis režisors un scenogrāfs.
Sākums – malderzālē
Nākamgad apritēs 40 gadu, kopš Aurika strādā Liepājas teātrī. Amati bijuši dažādi. Kad jaunā tērpu modelētāja beidza mākslas skolu, 19 gadu vecumā atnāca uz teātri strādāt administrācijā, bet vēlāk viņai piedāvāja darbu dekorāciju cehā – malderzālē.
”Sākumā tikai mazgāju otas, man bija trakoti bail darīt ko nozīmīgāku.
Pēc četriem gadiem kļuvu par vecāko dekoratori un tā malderzālē nostrādāju 20 gadus,” Aurika šķetina darba gaitas.
Tad pienācis brīdis, kad viņa vairs negribēja turpināt dekoratores darbu. Bija izmācījusies Liepājas Akadēmijā par vizuālās mākslas skolotāju un domāja pāriet uz skolu.
Tobrīd viņai piedāvāja kļūt par uzvedumu daļas vadītāju, un lēmumu palikt teātrī viņa pieņēma ātri. Tā jau 15 gadus strādā uzvedumu daļā, no tās vadītājas kļūstot par tehnisko direktori.
Līdz ar amatu augusi arī atbildība un cilvēku skaits viņas pakļautībā.
Pa šiem gadiem mainījušies darāmie darbi un izrādes. Tās kļuvušas tehniski sarežģītākas un saturiski smagākas. Arī radošā komanda kļuvusi lielāka – izrādēs ir muzikālā partitūra, iesaistās kustību konsultanti un horeogrāfi.
”Es domāju, ka teātrim ir jāmainās līdzi laikam, tāpat visiem mums. Mācos vēl joprojām, pagājušajā nedēļā saņēmu divus sertifikātus,” atklāj Aurika.
Teātris kā mājas
Darbs teātrī nozīmē to, ka iesaistīta visa ģimene. Vīrs Mārtiņš ir gaismu mākslinieks, tagad brīvmākslinieks, kurš strādā visā Latvijā, bet agrāk bija Liepājas teātra darbinieks. Dēls un meita studiju gados šeit strādājuši garderobē. Visi Liepājas teātri izjūtot kā mājas.
Aurikai arī ārpus darbavietas teātra ritms nepazūd.
Uz zvanu no teātra jāatbild arī vakaros un brīvdienās, kā arī jābūt gatavai tur ierasties, ja rodas tāda nepieciešamība.
Tāpēc svarīgi, lai mājinieki to saprastu.
Viens no veidiem, kā izrauties no ikdienas, ir ceļošana. Vismaz reizi gadā ar vīru cenšas kaut kur aizbraukt, bet ik pēc pieciem gadiem, kad bērniem ir apaļa vai pusapaļa jubileja, dodas ceļā visi kopā.
Nu jau līdzi būs jābrauc arī trīs suņiem – diviem Aurikas un Mārtiņa angļu buldogiem un dēla labradoram. Parasti izvēlas kādu salu, kur var noīrēt māju un automašīnu, lai vairākas dienas atpūstos.
Pēdējos gados pieredzējusī teātra speciāliste izmēģinājusi arī scenogrāfes darbu, veidojot scenogrāfijas privātiem teātriem. Tā esot interesanta pieredze, kaut arī darbs projektu teātros sākumā radījis bažas.
”Mazliet baidījos, bet vienmēr pienāk brīdis, kad izdodas pārkāpt bailēm, jo nav jau nekas tāds, ko es nevarētu izdarīt,” viņa atzīst.
Ģimenei Velnciemā ir privātmāja, kurā viņi iegāja pirms četriem gadiem un ir pilnībā atjaunojuši. Lielie darbi izdarīti, bet māja vēl arvien ir uzlabojama, tāpēc katru gadu kaut ko pieliekot klāt.
Vaicāta par teātra bohēmu, Aurika pasmaida – vai tā ir tagad, nezinot, jo ir no citas paaudzes. Savulaik gan ballējušies tā, ka varēja divas dienas neaiziet mājās. Pagulējuši malderzālē, bet no rīta atkal ķērušies pie darba.
”Mēs atzīmējam pirmizrādi, jo ir jāpasaka paldies cilvēkiem, kuri ieguldījuši lielu darbu izrādes tapšanā. Šie svētki svarīgi, jo izrāde jau nav tikai tā daļa, ko skatītājs redz, bet to radījuši daudzi,” uzsver Aurika.
Vizītkarte
Aurika Feldmane
- Liepājas teātra tehniskā direktore.
- 58 gadi.
- Mācījusies Liepājas Mākslas vidusskolā, Liepājas Akadēmijā.
- Precējusies, divi bērni.
- No mammas puses – rucavnieces šerpais raksturs.
- Patīk ceļot, nepatīk rutīna.
- Sajūsminās par ģimenes mīluļiem – diviem angļu buldogiem.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
