Taču kaimiņu ķīviņi nav retums arī pie mums, un dažkārt tam nav vajadzīgs nopietns iemesls – pietiek ar āboliem, kas krīt blakus teritorijā. Taču Liepājā ir arī ne mazums labu piemēru kaimiņu draudzībai.

“Pārsteidza, ka nesveicinās”

“Dzīvoklī nomiris vīrietis. Atbrauc ātrie un kaimiņiem jautā: kā tā var būt, vai tad nedzirdējāt, ka viņam slikti? Kaimiņi atbild: “Nu jā, viņš bļāva, ka ir slikti, bet kuram tad tagad viegli?” Šī anekdote ļoti labi raksturo daudzu kaimiņu attiecības.

Mēdz teikt, ka kaimiņi zina visu – viņi zibenīgi pamana, ja, piemēram, ģimene no cita dzīvokļa nomainījusi automašīnu, iegādājusies jaunu televizoru vai ledusskapi, novēro, cikos cilvēki aizbrauc, cikos atbrauc, kādi ciemiņi bieži viesojas utt., taču reizēm spēj būt apbrīnojami atturīgi situācijās, kad nepieciešama palīdzība vai iejaukšanās.

Nekustamo īpašumu attīstītājs “Bonava Latvija” pirms vairākiem gadiem aptaujā izpētījis, ka Latvijas iedzīvotāju attiecības ar kaimiņiem biežāk raksturojamas kā distancētas (52%), retāk – kā draudzīgas vai uz sadarbību vērstas (45%).

Visbiežāk kaimiņu attiecības aprobežojas tikai ar sveicienu, satiekoties ikdienas gaitās (41%), un katru desmito kaimiņi un viņu dzīve neinteresē nemaz.

Liepājniece Lelde (vārds pēc sievietes lūguma mainīts) bijusi ļoti pārsteigta, ka, no lielas daudzdzīvokļu mājas pārceļoties uz mazāku namu ar 12 dzīvokļiem, jaunie kaimiņi izrādījušies diezgan nedraudzīgi.

“Pārsteidza, ka nesveicinās. Tā vietā, lai pasveicinātu, tēlo, ka kaut ko dara, un tevi neredz vai aizgriež galvu projām.

Halovīna svētkos mājas mazie bērni izdomāja pieklauvēt pie kaimiņu durvīm. Tās atvēra ģimenes vecākā meita un mazos, ko viņa zināja, ļoti nepieklājīgi aizdzina projām,” stāsta sieviete.

Blakus dzīvojusi gados jauna sieviete, kura vienkārši principa pēc neatņēmusi sveicienus.

“Lai arī nesveicināja, mēs turpinājām sveicināt. Taču kaitinoši bija brīži, kad es iztīru koplietošanas telpas un viņa tūlīt pēc manis pārtīra, lai gan redz, ka grīda ir slapja,” stāsta Lelde.

Viņa izravējusi dobi, iestādījusi puķes, kas pēc pāris dienām pazudušas. “Neviens neko nezina, neko nav redzējis, bet citu ko visi būtu redzējuši,” smejas Lelde.

Starp divām kundzēm gados mājās bijuši lieli konflikti, kas vienu reizi beidzies ar policijas izsaukšanu.

“Kontaktējos tikai ar divām kaimiņienēm – viena ap 30, otra kundze gados. Abām savureiz palūdzu pieskatīt mazākos bērnus, kamēr es aizskrienu līdz veikalam,” teic Lelde.

Kaimiņi ir arī svarīgs kritērijs mājokļa iegādē. Ne velti dzīvokļa sludinājumos bieži lasāma piebilde “klusi un mierīgi kaimiņi”.

“Kādi ir kaimiņi? – šo jautājumu dzīvokļa pircēji uzdod gandrīz katru reizi, sevišķi, ja runa ir par daudzdzīvokļu namiem, kas celti padomju laikos.

Retāk to prasa jaunajos projektos, piemēram, ja dzīvoklis noskatīts Ezermalas namā, Rietumkrasta namā u.c. Tur uzreiz varam teikt, ka pircēji dzīvokļus iegādājušies samērā nesen un parasti tie ir situētāki – maksāt spējīgāki cilvēki, kam bankas izsniegušas kredītus,” pieredzē dalās “PILAT Nekustamo īpašumu” pārstāvis Kristaps Ruicēns.

Viņš skaidro, ka daudziem ir svarīgs kaimiņu sociālais stāvoklis daudzdzīvokļu namos, turklāt, ne tikai dzīvokli pērkot, bet arī īrējot. Tā zināmā mērā ir tāda kā loterija – kaimiņi būs mierīgi un draudzīgi vai arī radīs problēmas.

“Ja mājokļa apskatē cilvēki redz kādu nepatīkamu skatu, kaimiņš iereibis vai kas cits, tad īpašuma realizācija gan pārdošanā, gan īrē ir apgrūtināta,” norāda K. Ruicēns.

Pēc palīdzības sauc suns

Apsaimniekotāja “Labi nami” vadītājs Mārtiņš Pastors atzīst, ka par kaimiņu stāstiem – vairākumā gan par strīdiem un kašķiem – varētu nepagurstoši stāstīt.

“Pārvaldnieks bieži ir vidutājs, mediators un samierinātājs kaimiņu domstarpībās un ķildās. Taču kaimiņu attiecības ir pašu rokās.”

M. Pastors atzīst, ka visbiežākie strīdi un kašķi kaimiņu starpā bijuši par skaļas mūzikas klausīšanos vai bērnu pārāk trokšņainu uzvedību. Ja viena daļa saprot, ka tie ir bērni un tas ir normāli, tad citiem tas ir traucēklis un iemesls ķildai.

Vēl prātā nākot gadījumi par greizu auto novietošanu mājas stāvvietā, alkohola lietošanu un bļaustīšanos.

Kaimiņi apzināti kaitinājuši kāda nama vecāko ar skaļas mūzikas klausīšanos. Kundze vairākkārt saukusi policiju, kurai ierodoties kaimiņš nogriež klusāk un likumsargiem nav kur piesieties. Tad nu viens no likumsargiem palicis uz novērošanu pie kundzes dzīvoklī, bet otrs aizbraucis. Tiklīdz otrs policists ar auto aizbrauc, tā sācies – mūzika uz pilnu skaļumu.

Liepājas pašvaldības policijas pārstāve Elva Lubāne apliecina:

iejaukties kaimiņu konfliktos likumsargiem nākas diezgan bieži, un gadās arī, ka kašķus nama iedzīvotāji risina ar dūru palīdzību.

Visbiežāk šie konflikti rodas daudzdzīvokļu mājās, jo tajās kaimiņi mēdz bieži mainīties. Tad, ja kaimiņi namā dzīvo ilgstoši, viņi labāk cits citu iepazīst un nesaskaņas risina citādi vai konflikti nerodas vispār, jo viņi viens otru ciena un respektē, atzīmē pašvaldības policijas pārstāve.

Ir bijušas situācijas, ka kaimiņi konstatējuši, ka trokšņo suns. Vienā šādā reizē, izsaucot policiju, noskaidrojies, ka kaimiņam kļuvis slikti un nepieciešama palīdzība.

Tāpat līdzīgā situācijā suņa riešanas iemesls izrādījies tāds, ka saimnieks jau vairākas dienas nav bijis mājās, jo “aizkavējies kādā pasēdēšanā” un par savu mīluli aizmirsis. 

Reiz policijai arī ziņots, ka kaimiņi paņēmuši ķirbi. Likumsargi precīzi gan vairs neatceras – tā bija dekorācija vai ķirbis no dārza.

Māju iedzīvotāji “Kurzemes Vārdam” ir stāstījuši, ka bieži kaimiņus neiepazīst, jo neinteresē nekas cits kā dzīve tikai aiz sava dzīvokļa durvīm.

Taču liela loma labu kaimiņu būšanā ir brīžos, kad ir jārūpējas par mājas tehnisko stāvokli, – ja runa ir par siltināšanu, renovāciju, apkures sistēmas sakārtošanu.

“Ir dažas mājas, kur kaimiņi visu savstarpēji sarunā, vienojas un mājas apsaimniekotājs droši var darīt savu darbu,”

pauž M. Pastors.

Kā divi ļoti labi piemēri viņam prātā nāk adreses Republikas ielā 16 un Kungu ielā 25, kur kaimiņi bez domstarpībām un strīdiem atrod kompromisus savas dzīves vides veidošanā.

Mazākās mājās kaimiņi ir vairāk saliedēti savas dzīvesvietas labā, jo grib dzīvot labāk.

Ar zupu svin ielas svētkus

“Kad tur augšā dalīja kaimiņus, mums iedalīja visforšākos, tas nu ir skaidrs. Lai arī starp Pīļielas ilgdzīvotājiem esmu ienācēja, jūtos ļoti pieņemta. Te patiesībā nemaz nav tādi kaimiņi, bet sava veida komūna. Krustojumu tālāk dzīvo vīra brālis, vēl māju tālāk vīra brālēns un tante.

Bet bez tuviem radiniekiem arī pārējie kaimiņi ir īsts zelts.

Jābrauc prom uz pāris dienām, zvans kaimiņienei pāri ielai. Braucam prom mierīgu sirdi, zinot, ka ne tikai kaķi dzīvos kā nieres taukos, bet arī pārējā mājsaimniecība tiks uzraudzīta,” par saviem kaimiņiem priecājas Liena no Ezermalas.

Viņa min arī citus pozitīvus piemērus no kaimiņu būšanas Pīļu ielā. Dāmas sametušās un uz visām iegādājušās vienu elektroiekārtu mājas tīrīšanai; ja kādam atbrauc dīvānu tīrīt – zini, ka pēc nedēļas jau cita kaimiņiene izsauks to pašu tīrītāju.

“Un mums ir arī savas tradīcijas. Tālākajā Pīļielas galā viena ģimene ik maiju rīko ielas svētkus ar lielo zupas katlu, sasauc kaimiņus un tad iet vaļā jestrs pasākums.

Kad mūsu ģimenē sākās bērnu ēra, nemanot ar kaimiņiem un draugiem aizsākām Halovīna tradīciju. Nu jau daudzi zina, ka Halovīna vakarā jātiekas Pīļu ielas krustojumā. Satiekamies, maskās tērpušies, un ejam viens pie otra. Bērniem prieks, un reizē kaimiņus sanāk apstaigāt.

Vai kašķējamies? Nav sanācis piedzīvot. Domāju, ka galvenā atslēga mīļai kaimiņu sadzīvošanai ir veselīgas robežas. Katram jānovelk savējās, un nevajag par to kaunēties.”

Šovasar ar aktīvajām kaimiņienēm, kuras kopā darbojas mājas apkārtnes izdaiļošanā, palepojās Daugavas ielas 7. mājas vecākais Vitauts Pocius.

Kaimiņus šajā mājā satuvinājusi darbošanās dobēs, krāsošanas un labiekārtošanas darbi. Simona Vlasova gan piemetina, ka ļoti daudz kas atkarīgs tieši no nama vecākā uzņēmības un atbalsta. “Piemēram, viņš mājai uzlika kameru, mums iepriekš mēdza pazust lietas no dobēm.”

Milzīgs atbalsts starp kaimiņiem novērots šovasar arī cīņā ar kailgliemežiem.

“Pagalms ir mūsu visu kaimiņu kopīgais hobijs, miera oāze, kur pabūt kopā,”

vasarā savās pārdomās dalījās Simona.

Mājā ir vairāk nekā 70 dzīvokļu. Simona ir gandarīta, ka kaimiņi ar savu aktīvo rīcību pamudina viens otru. Tā veidojas jaunas draudzības.

“Ārkārtīgi liels prieks ir arī par jaunajiem kaimiņiem, kuri arī nāk un iesaistās,” priecājas šīs mājas iedzīvotāja.

Lieka acs dažkārt noder

Ingus Ukstiņš, Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Dienvidkurzemes iecirkņa priekšnieks

Labas attiecības nozīmē to, ka kaimiņš kaimiņam grūtā brīdī palīdzēs, piemēram, prombūtnē.

Kā zināms, liela daļa cilvēku ikdienā strādā, taču parasti mājās ir kāds kaimiņš. Un, ja iemītnieka prombūtnes laikā īpašumā tiek veiktas kādas pretlikumīgas darbības, tad ir kāds, kurš var reaģēt un varbūt pasargāt mantu no zagļiem.

Cilvēki mēdz jokot, ka vislabākās novērošanas “kameras” ir seniores, kas diendienā ir mājās, dzird un redz, kas tuvumā notiek.

Jebkurā gadījumā, ja mājā ir kāds cilvēks, zaglim tas apgrūtina īstenot viņa nodomu. Viņam vieglāk darboties, ja līdzās nav kāda lieka acs, kurš viņa rosību var pamanīt.

Ir bijuši gadījumi, kad kaimiņi ziņo, ka blakus dzīvoklī dzirdama kliegšana un lamāšanās, un tad arī dodamies skaidrot, kas tur notiek.

Šādi nereti atklājas situācijas par vardarbību ģimenē, policija pieņem lēmumu par vardarbīgas personas nošķiršanu no cietušā cilvēka, un seko tālākas darbības.

Taču ir arī negatīvi piemēri, kad cilvēki dzird, ka kaimiņos notiek kaut kas nelāgs, taču par to neziņo.

Kaimiņu būšanai jābūt pozitīvai, kaimiņiem vajadzētu sadzīvot uz kopīga viļņa, bet, protams, ne vienmēr tas izdodas, jo katram ir savs domu gājiens, ambīcijas un viss pārējais. 

Manuprāt, cilvēki ir modri, bet jautājums ir, vai informācija vienmēr nonāk līdz mums, proti, tai iestādei, kurai šo informāciju vajadzētu saņemt.

Bieži cilvēks kaut ko redz, taču pret to attiecas vienaldzīgi.

Kaut vai minot šīs vasaras atgadījumu ar zēnu, pret kuru vardarbīgi izturējusies māte un patēvs. Vienu reizi kaimiņi bija policijai ziņojuši par šiem cilvēkiem, taču ne par iespējamo vardarbību, bet alkohola lietošanu. Toreiz tika veikta alkohola pārbaude, bet informācija neapstiprinājās.

Domāju, ka esam kļuvuši atturīgāki saskarsmē ar citiem. Arī jauniešiem kaimiņu būšana, iespējams, nav tik izteikta, kā tas bija agrāk, kad sētas puikas sapazinās, spēlējoties pagalmā.

Šodien bērni teju jāpiespiež iziet laukā, jo paši viņi labprātāk sēdēs pie datora vai pavadīs laiku ar telefonu.

Ikvienam no mums jābūt atsaucīgam un atvērtam. Ja notiek kaut kas pretlikumīgs vai aizdomīgs, ja kaimiņos dzirdama kliegšana, lamāšanās, lūstošu priekšmetus skaņa, tad noteikti par to jāziņo policijai.

Šādi mēs varam operatīvi reaģēt uz kādu situāciju, varbūt kādu pasargāt vai izglābt.

Uzziņai

Par ko konfliktē kaimiņi Liepājā?

Iemesli kaimiņu konfliktiem ir daudz un dažādi – gan šķietami sīkumi, gan arī lielākas problēmas. Lūk, daži no piemēriem:

• īpašumā aug augļu koks, un tā augļi krīt kaimiņu sētā;
• dūmi, kas radušies, kurinot krāsni vai grilu;
• daudzstāvu mājās kaimiņu bērni mēdz par skaļi skriet, spēlēties, smieties, runāt utt. Tāpat arī TV par skaļu;
• remonta un citi sadzīviski trokšņi;
• zāles pļaušanas troksnis, rudenī aktuāli sūdzēties par lapu pūtējiem;
• smēķēšana uz balkona;
• auto radītie trokšņi (vasarā pie atvērtiem logiem darbina auto, kas rada troksni un traucē kaimiņiem).

Avots: Liepājas pašvaldības policija

Interesanti

– Pat tikai sasveicinoties ar kaimiņu, cilvēki jūtas par 50% laimīgāki. Laimes sajūtu vairo arī tāda saskarsme kā kopīga laika pavadīšana ar kaimiņiem gan pašu mājās vai dārzā, gan ārpus mājām, ciemošanās citam pie cita un vienkārša saruna.

– Vissabiedriskākie cilvēki, runājot par kaimiņu attiecībām, mīt Vācijā un Norvēģijā: tur attiecīgi 47% un 48% aptaujāto atvērti dažādām saviesīgām sanākšanām ar kaimiņiem. Salīdzinājumam – Latvijā un Igaunijā šādu gatavību pauduši attiecīgi 28% un 30% iedzīvotāju.

– Toties latvieši un igauņi biežāk nekā citu valstu iedzīvotāji labprāt piedalās apkaimes labiekārtošanas aktivitātēs kopā ar saviem kaimiņiem (32% latviešu un 33% igauņu).

– Galvenās aktivitātes, kurās latvieši labprāt iesaistās kopā ar kaimiņiem, ir apkārtnes uzkopšana un labiekārtošana, piemēram, krāsošana, ravēšana vai tīrīšanas darbi (32%) un dažādi saviesīgi pasākumi (28%). Savukārt telpas, ko latvieši vislabprātāk dala ar kaimiņiem, ir lapenes vai kopīgi dārzi (31%), grilēšanas zonas (26%), kā arī trenažieru zāles (23%).

Avots: Nekustamo īpašumu attīstītāja “Bonava Latvija” mātesuzņēmuma “Bonava” sešās Eiropas valstīs veiktā aptauja

Es domāju tā: Vai pazīstat savus kaimiņus?

Gunita, mājražotāja:

– Pazīstu ļoti labi! Dzīvoju privātmājā – sēta pie sētas, un tad jau gandrīz katru dienu iznāk satikties. Viens otru atbalstām, palīdzam, uzmundrinām, svētkus svinam kopā.

Ja ir labas attiecības ar līdzcilvēkiem, tas nozīmē, ka viss ir kārtībā. Ir jau kaimiņi, kas karo savā starpā. Pamatā ir sapratne, cieņa vienam pret otru un cilvēcība, izpalīdzība.

Nauris, uzņēmējs:

– Dzīvoju daudzdzīvokļu mājā, un mums ar kaimiņiem nekādu domstarpību nav – mums viss ir labi. Kad mums vajadzēja saskaņošanu, lai varētu nodarboties ar uzņēmējdarbību, nevienam nekādu iebildumu nebija. Kaimiņi ir atsaucīgi visos jautājumos.

Labu attiecību pamatā ir komunikācija, arī sarežģītākos un strīdu gadījumos. Kopā jau jādzīvo.

Aiga, amatniece:

– Esmu no Valmieras, un man ir vislabākie kaimiņi! Mēs saprotamies jebkuros jautājumos. Dzīvojam privātmājā, bet tuvākie kaimiņi ir 300 metru attālumā. Čupojamies, kad gribam čupoties. Laikā, kad dzīvoju daudzdzīvokļu mājā, attiecības ar kaimiņiem bija neitrālas.

Man šķiet, ka daudz kas ir atkarīgs no tā, kā sakrīt mājvietas izvēle ar cilvēkiem, kas dzīvojuši jau iepriekš.

Ināra, pensionāre:

– Man ir ļoti labas attiecības ar saviem kaimiņiem. Man šķiet, ka, ja ir vēlme satikt, tad viss sanāk.

Būtiski ir neuzspiest savu viedokli un vienmēr ņemt vērā, ka ir kaimiņi, un nedarīt tādas lietas, kas var otram nepatikt. 

Eļina, skolniece:

– Dzīvoju deviņstāvu mājā, kur dzīvo vieni un tie paši cilvēki, kurus es visus zinu un pazīstu. Vienmēr sveicināmies.

Man šķiet, ka ikkatram mājās ir jāuztur kārtība, jāsatīra, jāievēro tīrīšanas grafiki, ja tādi ir. Ja redzi, ka kaimiņam vajag palīdzēt, tad jādodas palīgā.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild laikraksts “Kurzemes Vārds”.