Liepājas domes priekšsēdētājs Uldis Sesks šodien,
4.februārī, tikās ar uzņēmuma “KVV Liepājas metalurgs” valdes locekli
Igoru Talanovu, cerot iegūt lielāku skaidrību par patieso situāciju uzņēmumā,
portāls uzzināja pilsētas pašvaldībā.

Kā portālam pastāstīja Liepājas pilsētas domes
priekšsēdētāja padomnieks sabiedrisko attiecību jautājumos Andrejs Rjabcevs, tikšanās
laikā ar Liepājas domes vadību uzņēmuma ”KVV Liepājas metalurgs” valdes
loceklis I.Talanovs informēja par uzņēmuma uzsākto darbu pie restrukturizācijas
plāna izstrādes, uz kura nepieciešamību šonedēļ norādījusi arī valdība un
Valsts kase, kas uzrauga uzņēmumā notiekošo.

”Ir dots laiks līdz 1.martam, kad šim plānam jābūt gatavam
un pēc tam būs zināmi skaidrāki turpmākie soļi, kā uzņēmums gatavojas turpmāk
darboties,” stāsta A.Rjabcevs, norādot: ”Šobrīd konkrētu ziņu, kad rūpnīca
varētu atsākt darbību, nav iespējams nosaukt, jo tas saistīts gan ar situāciju
starptautiskajos tirgos, gan arī ar velmēšanas izejmateriāla sagādi, kam
nepieciešami apgrozāmie līdzekļi.”

Un uzsver: ”Par to, ka būtu sagaidāma darbinieku skaita
samazināšana, šobrīd uzņēmuma ”KVV Liepājas metalurgs” pārstāvis pašvaldībai
nekādu informāciju nav sniedzis.”  

Portāls jau informēja, ka vēl pagājušajā nedēļā uzņēmuma
“KVV Liepājas metalurgs” valdes priekšsēdētājs informēja, ka rūpnīca
veic iepirkumu, lai varētu turpināt velmēšanu. Liepājas mērs iepriekš teica, ka
pēc aizvadītās nedēļas Valsts kases un kreditora lēmuma akcionāriem “ir
zināms strupceļš”. “Šobrīd ir pretrunīgi viedokļi, kas tiek
teikti,” sacīja U.Sesks.

Ļoti atšķirīgas ir arī darbinieku paustās pozīcijas – vieni
saka, ka nav iespējams strādāt ar šādu akcionāru, otri saka, ka vēl var mēģināt.

Tāpat ziņots, ka, nesagaidot kopš pagājušā gada nogales
kavēto maksājumu no “KVV Liepājas metalurga”, valsts sākusi piedzīt
naudu, realizējot ķīlas. “KVV Liepājas metalurgs” nav spējis izpildīt
izvirzītās prasības, lai valsts varētu atlikt pagājušā gada 2,7 miljonu eiro
maksājuma parādu. Tāpēc šīs summas piedziņai Valsts kase ir ķērusies pie
līdzekļiem, kurus uzņēmums bija sniedzis kā savu saistību nodrošinājumu – Krievijas
“Alfa bank” garantiju, kas bija spēkā līdz janvāra beigām. Tādējādi
atgūti vairāk nekā desmit miljoni eiro.