liepajniekiem.lv
Sāktas diskusijas par to, ka ātruma pārkāpšanas mazināšanai vajadzētu ieviest tā saukto nulles toleranci, kā daudzās citā Eiropas valstīs, tas ir, – likt maksāt naudas sodu arī tiem, kas uzspieduši tikai nedaudz virs atļautā limita.
Pārkāpēju vairums – vīrieši
”No policijas viedokļa skatoties, tas būtu lietderīgi,” uzskata Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja Patruļpolicijas nodaļas satiksmes uzraudzības vecākais inspektors Edgars Petrovics.
”Citādi tautā runā, ka policija neskatoties uz ātrumu pārsniegšanu līdz desmit kilometriem. Ja pieņems likumu par sodiem no pirmā kilometra, tas tikai uzlabos satiksmes drošību. Lielākoties negadījumi notiek nepareizi izvēlēta ātruma un manevru dēļ.”
Bet kas gan ļauns varētu notikt, gaišā dienā pa labu, sausu ceļa segumu braucot ar 105? Tā varētu vaicāt aptuveni puse mūsu valsts autovadītāju, kuri, pēc ceļu satiksmes drošības būtisko veiktspējas indikatoru statistikas datiem, pa trasi brauc ar ātrumu no 96 līdz 106 km/h.
Ne jau tāpat vien esot izdomāts atļautais ātrums, skaidro E. Petrovics:
”Jo ātrāk brauc virs atļautā, jo bīstamāk, ja uz ceļa izskries dzīvnieks vai notiks kas cits. Bremzēšanas ceļš būs atšķirīgs, braucot ar 90 vai 105, tie tomēr ir plus 15 kilometru stundā.
Ātruma ierobežojumi ir pamatoti ar satiksmes drošību, lai autovadītāji pagūtu reaģēt – sabremzēt, apbraukt un izvairīties no sadursmes.”
Neesot tiesa, ka policija nepievērš uzmanību tā sauktajiem mazajiem ātruma pārkāpumiem, norāda vecākais inspektors.
Ātruma mērīšanu veic divos veidos. Viens – policijas automobiļos iebūvētie radari priekšā un aizmugurē, kurus izmanto gan braucot, gan apstājoties. Otrs – rokas lāzerradars, kas fiksē ātrumu noteiktā vietā.
Lielākā daļa pārkāpēju savu nodarījumu atzīstot. ”Stāsta atrunas, ka steidzās uz kāzām, bērēm, slimnīcu. Tomēr viena daļa vēlas redzēt video. Ja to var izdarīt mašīnā, tad parādām vadītājam. Ja ne, tad aicinām uz pārvaldi, kur parādām ierakstu datorā,” pastāsta E. Petrovics.
Esot cilvēki, kas iet līdz galam – izmanto tiesības apstrīdēt policijas darbinieka lēmumu, prasa izsniegt videoierakstus, kas ir maksas pakalpojums.
Pēc policijas darbinieku novērotā, tieši pilsētā vairāk cilvēku grib pasteigties virs atļautā limita. Ārpus pilsētas ātruma pārsniegšana atkarīga no sezonas, no laika apstākļiem.
Lielākā daļa ātruma pārkāpēju ir vīrieši. ”Jaunieši biežāk tiek pieķerti par agresīvu braukšanu, nevar teikt, ka puiši, kas tikko dabūjuši vadītāja apliecību, grib ātrāk skriet,” vērtē E. Petrovics. ”50 uz 50 – gan jauni, gan tie, kam ir stāžs.”
Sievietes pārsvarā tomēr izvērtējot, ka labāk nokavēt divas minūtes, nekā skriet ātrāk.
Plus 10 kilometri – ierasta prakse
Ceļu satiksmes drošības padomes domnīcas dalībnieku kopīgi noformulētais priekšlikums paredz, ka par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu līdz 10 km/h transportlīdzekļa vadītājam piemēro naudas sodu divu naudas soda vienību apmērā, nevis brīdinājumu, kā tas ir pašlaik.
Arī par citiem atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanas pārkāpumiem visos gadījumos tiktu paredzēts naudas sods.
Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Satiksmes drošības pārvaldes satiksmes uzraudzības un koordinācijas biroja priekšnieka pienākumu izpildītājs Arturs Smilga stāsta, ka 85% no fotoradaru reģistrētajiem pārkāpumiem ir par 10 līdz 20 km/h, kas apliecina to, ka cilvēki tiktāl palielināt savu braukšanas ātrumu pieņem kā normālu praksi.
Sociālais psihologs Ivars Austers uzsver, ka pašlaik ir svarīgi sākt ar sodiem par ātruma pārsniegšanu – nodrošināt sodu neizbēgamību, jo risks un zaudējuma sāpes par samaksāto sodu var mudināt ievērot atļauto braukšanas ātrumu.
Vienlaikus viņš arī aicina uz vispārēju diskusiju par to, vai ātruma pārsniegšana ir pieņemama sabiedrībai.
Kā vēl viens efektīvs līdzeklis nosaukts vidējā ātruma kontroles ierīces. Satiksmes ministrijas Autoceļu infrastruktūras departamenta direktors Tālivaldis Vectirāns norāda, ka pirmās šādas ierīces uzstādīs šī gada novembrī.
Vairāki domnīcas dalībnieki arī atzīmē, ka efektīvs instruments atļautā ātruma ievērošanai ir policijas klātbūtne un kontrole, taču to apgrūtina nepietiekams policistu darbinieku skaits.
Pētījums Satiksmes ministrijas un CSDD īstenotā projektā kopā ar 18 citām ES dalībvalstīm pierāda, ka lielākā daļa no ceļu satiksmes negadījumu sekām ir saistīta ar ātruma neievērošanu.
Novērots, ka tikai 29% vieglo automobiļu ārpus apdzīvotām vietām ievēro atļauto braukšanas ātrumu 90 km/h. Toties ar ātrumu 96–106 km/h brauc aptuveni puse autovadītāju. Ātrumu, kas nepārsniedz 114 km/h, ievēro jau 95% autovadītāju.
Priekšlikuma par naudas soda piemērošanu arī par ātrumu, kas pārsniedz 10km/h virs atļautā, tālākai attīstībai nepieciešamas konsultācijas ar Tieslietu ministriju, un tas iesniedzams atbildīgajā Saeimas komisijā.
CSDD kopā ar partneriem augustā uzsāk sociālo kampaņu pret atļautā ātruma pārsniegšanu ceļu satiksmē ”Smaga kāja izraisa nāvi! Nespied gāzi grīdā!”.
Uzziņai
Atļautā braukšanas ātruma pārsniegšana
- Pilsētās atļauto braukšanas ātrumu neievēro 58,6% autovadītāju.
- Vidējais braukšanas ātrums pilsētās ir 58 km/h.
- Atļauto ātrumu ārpus pilsētām neievēro 71% autovadītāju, bet vidējais braukšanas ātrums sasniedz 106 km/h.
- 62% autovadītāju atzīst, ka neatbilstoša ātruma izvēle ir viens no visbiežākajiem avāriju cēloņiem.
- 52% aptaujāto atzīst, ka mēdz pārsniegt atļauto braukšanas ātrumu.
Avots: CSDD
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.