Pirmdiena, 27. janvāris Ildze, Ilze, Izolde

Kad vardarbība tiek uztverta par normu

Kad vardarbība tiek uztverta par normu
Foto: Egons Zīverts
31.10.2019 07:03

"Kurzemes Vārds"

“Jauniešu mājā” aizvadīts sarunu cikls par vardarbību pret sievietēm un cilvēktirdzniecību. Sarunā piedalījās centra “Marta” darbinieki, kas ikdienā strādā ar vardarbībā cietušām personām, kā arī cilvēktirdzniecības upuriem.

“Latvijā šādu upuru skaits ir iespaidīgs. Turklāt mēs zinām tikai par tiem, kas vēršas pēc palīdzības. Liela daļa cilvēku par to nerunā, jo kaunas,” sarunas sākumā stāsta centra “Marta” sociālā darbiniece cilvēku tirdzniecības jautājumos Lelde Švarca.

“Nereti cilvēki pat nesaskata vardarbību savā ikdienā. Viņiem liekas, ka pašu dzīvēs notiekošais ir norma. Ka sist ir normāli, ka pavēlēt ir normāli. Bet tā nav,” stāsta centra “Marta” Liepājas filiāles vadītājs Juris Dilba.

Centra “Marta” pārstāvis arī stāsta, ka

diemžēl Liepājā cilvēki nav pieraduši dalīties ar saviem skarbajiem dzīves stāstiem, tāpēc pēc palīdzības pagaidām vēršoties maz iedzīvotāju, kaut gan tendence esot laba.

“Ne jau pozitīvi ir tas, ka cilvēki piedzīvo vardarbību, bet gan tas, ka viņi apjauš, cik nozīmīgi ir lūgt palīdzību. Tas, ka sākotnēji uz centru pēc lūguma palīdzēt vērsās maz cietušo, nebūt neliecināja, ka vardarbība nepastāv. Tas liecināja vienīgi par to, ka cilvēki slēpjas aiz savām sāpēm un ar tām nedalās.”

Šogad uz centra Liepājas nodaļu ir atnākuši 39 cilvēki. Pārsvarā tās ir sievietes, kuras cieš no vīru varmācīgās uzvedības. Uz jautājumu par vardarbības upuriem skolās Juris Dilba ar nožēlu atzīst, ka par šīm situācijām zina tikai pastarpināti.

Sarunu ciklā atnākušie kopā ar speciālistiem apsprieda dažādas situācijas no dzīves, lai noskaidrotu, kas ir vardarbība un kas ir cilvēktirdzniecība.

“Mums jāsaprot, ka cilvēktirdzniecība nav tikai pārdots cilvēks orgāniem vai meitenītes seksuālai verdzībai. Tā definējama daudz plašāk. Arī piespiedu nodarbinātība intīmo pakalpojumu sniegšanā ir cilvēktirdzniecība. Arī fiktīvas laulības par naudu. Ir gadījumi, kad cilvēki piekrīt kādam darbam ārzemēs. Sludinājumā ir skaists teksts par labu algu, tūlītēju darba līguma noslēgšanu, dzīves vietas nodrošinājums utt.

Bet, kad potenciālais darba ņēmējs aizlido uz konkrēto vietu, viņam paņem dokumentus, kurus neatdod, piešķir treileri, kurā dzīvot, un par vēdera tiesu liek strādāt smagu darbu. Arī tā ir cilvēktirdzniecība,”

stāsta centra “Marta” juriste cilvēktirdzniecības gadījumos Alise Artamonova.

Centra darbinieki ir pārliecināti, ka cilvēku pašu izglītotība jautājumos, kas skar viņu tiesības, daudz vairāk palīdzētu izvairīties no varmākām un cilvēktirdzniecības gadījumiem.

Plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 31.oktobra numurā.

#kvards-20191031-10#

Sadarbībā ar

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēlu failus un novieto tos šeit. (Foto jābūt JPG formātā, max 5MB)