Sestdiena, 18. janvāris Antis, Antons, Antonijs

Kādēļ zivis nenāk tīkliņā…

Kādēļ zivis nenāk tīkliņā…
Foto: Egons Zīverts
30.12.2018 07:15

"Kurzemes Vārds"

Droši vien zivju cienītāji ir novērojuši, ka Liepājas Pētertirgus zivju paviljonā vietējo zvejnieku lomu piedāvājums ir pašvaks. Piemēram, pagājušajā nedēļā atsevišķās dienās stendos svaigu, Baltijas jūrā ķertu bušu bija maz vai nebija vispār. Tas pats sakāms par mūsu pašu iecienītajām mencām – lai arī tās varēja iegādāties, to skaits bija salīdzinoši neliels. Lai noskaidrotu, kāpēc situācija ir tāda, “Kurzemes Vārds” aprunājās ar vairākiem zvejniekiem un citiem nozares pārstāvjiem.

“Brīžiem gribas mest pie malas zvejniecību, jo, ja reņģes un brētliņas vēl var nozvejot pietiekami daudz, tad ar mencām ir galīgi švaki. Nezinu, kāpēc tā, un, cik noprotu, arī zinātniekiem nav konkrēta skaidrojuma. Mencas vienkārši ir pazudušas no mūsu ūdeņiem,” stāsta SIA “Ervils” valdes priekšsēdētājs Ervils Laugalis, kuram Liepājas ostā ir viens no retajiem “Baltikas” tipa zvejas kuģiem, kas Baltijas jūrā zvejā dodas tālāk par piekrastes ūdeņiem. Runājot par zivju tirgu, kur SIA “Ervils” realizē lomus, E. Laugalis izsakās, ka Latvijā jau neesot tik daudz to ēdāju, lai ar reņģu nozveju varētu iztikt. 

Uzņēmējs stāsta, ka pat rakstījis oficiālu vēstuli Latvijas Zivsaimnieku asociācijai, aicinot sākt nopietni diskutēt par mencu zvejas un zvejnieku tālāko likteni.

“Latvijā kopumā ir palikuši kādi 50 kuģi, kas nodarbojas ar mencu zveju ārpus Baltijas jūras piekrastes ūdeņiem. Kurzemes pusē to īpatsvars ir vislielākais – ap 20 traļu kuģu. Bet tie, kas zvejoja mencas ar tīkliem, teju visi ir sagriezti metāllūžņos. Darbību turpina tikai viens,” stāsta uzņēmējs E. Laugalis.

Arī Baltijas jūras piekrastes zvejnieks Oskars Kadeģis piekrīt, ka zvejniecība Latvijā pamazām izmirst, jo tie, kas pašlaik ar to nodarbojas, kļūst vecāki, bet jaunie klāt nenāk. “Liepājā mums palikušas piecas zvejnieku laivas, kuru īpašnieki nodarbojas ar komerczveju. Pirms dažiem gadiem, kad atgriezos no zvejas, tirgoju svaigas zivis turpat no laivas. Pieprasījums bija liels, dažkārt pat veidojās rindas, taču šī tirgošanās nomira dabīgā nāvē. Gluži vienkārši nebija iespējams daudzmaz regulāri tikt pie pienācīga loma,” stāsta O. Kadeģis.

Viņaprāt, pašlaik zvejniecībā esot iestājies nosacīts klusuma brīdis, kas saistīts ar to, ka, piemēram, mencu zveja piekrastē ir teju neiespējama. Tas tāpēc, ka piekrasti un pat ostas akvatoriju pārņēmuši roņi. “Kādreiz roņi piekrastē bija manāmi tikai ziemā, taču tagad viņu paradumi ir krietni mainījušies, un es arī vasarā esmu redzējis ostā roņus. Roņi saplēš ne tikai jūrā izliktos tīklus, viņi saplosa arī zivis, kas tajos iepinušās,” stāsta O. Kadeģis, uzsverot, ka viņam piekrastes zveja balstās uz jūras grunduļu nozveju pavasarī.

Viens no lielākajiem zivju uzpircējiem mūspusē ir SIA “Ostbaltfish”, kura valdes loceklis Dzintars Ziemelis laikrakstam izteicās, ka ar zivīm šobrīd esot ļoti švaki, par vienu no iemesliem minot aizvadīto karsto vasaru, kas, viņaprāt, zivīm esot sajaukusi galvas. “Ja brētliņu un reņģu zveja ārpus piekrastes ūdeņiem ir laba, tad mencu un bušu nav vispār. Protams, piekrastes zvejnieki kaut ko noķer, taču tā vairs nav komerczveja, tie ir daži kilogrami pašpatēriņam. Septembrī un oktobrī mencas ķērās labi, taču tik un tā šīs zivis vairs nav salīdzināmas ar tām, kas bija pirms kādiem 15 gadiem,” stāsta D. Ziemelis, piebilstot, ka sliktā nozveja atstāj iespaidu arī uz to cenām tirgū – ja piedāvājums ir neliels, cenas ir augstākas. Tāpat tiekot vērtēta arī zivju kvalitāte. 

Jau kādu laiku Latvijā beidzies lašu sargāšanas laiks jeb liegums ķert šīs vērtīgās zivis. “Tiklīdz kļūs vēsāks un piekrastē parādīsies stintes jeb salakas, būs arī lasis. Pagaidām tirgū jāiztiek ar Norvēģijas lašiem,” pastāsta D. Ziemelis. Par jūras grunduli viņš saka, ka uzņēmums “Ostbaltfish” ne tikai uzpērk šīs zivis, bet arī pats zvejo un pārstrādā.

Plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 18. decembra numurā.

#kvards-20181218-04#

Foto galerija

Sadarbībā ar

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēlu failus un novieto tos šeit. (Foto jābūt JPG formātā, max 5MB)