Labu veselību, spēku strādāt,
dzīvesprieku un daudz ko citu vakar kolēģi no “Piejūras slimnīcas”,
Liepājas Reģionālās slimnīcas, primārās veselības aprūpes iestādēm, Liepājas
domes un daudzi citi vēlēja “Piejūras slimnīcas” Onkoloģijas klīnikas
vadītājai Annai Krilovai 75 gadu jubilejā.

Jubilāre pati, saņemot vēlējumus, katram sveicējam veltīja kādu sev
raksturīgu joku, kādu atmiņu epizodi no agrākajiem kopā nostrādātajiem gadiem
vai vienkārši sirsnīgu paldies.

A. Krilova ir dzimusi nīceniece, kopā ar vecākiem pabijusi
izsūtījumā, kur Omskā beigusi pamatskolu un pēc atgriešanās dzimtajā pusē
mācības turpinājusi Liepājas 6. vidusskolā, ko beigusi ar sudraba medaļu.
“Ja kāds neatceras, mēs bijām pirmā šīs vidusskolas izlaiduma klase,”
viņa atgādināja.

Ceļā uz medicīnu kā visa mūža profesiju dakterei pirmā bijusi māsu
skola un tikai tad studijas Medicīnas institūtā. Pēc tā beigšanas A. Krilova
specializējusies anestezioloģijā un atgriezusies strādāt Liepājā, kur
aizvadījusi 45 darba gadus. 34 gadus viņa ir Onkoloģijas slimnīcas, vēlākās
Onkoloģijas klīnikas vadītāja un, kā pati atcerējās, no pašreizējiem kolēģiem
tikai ginekologs Jānis Petrēvics tur strādājis, kad viņa kļuva par vadītāju –
pārējā komanda komplektēta no jauna, meklējot kolēģus dažādās citās veselības
aprūpes iestādēs.

“Un pārsteigt vismaz personiskās dzīves dēļ es nevienu nevaru –
man ir tikai viens vīrs, ar kuru esmu nodzīvojusi kopā 51 gadu, un divi dēli,
no kuriem vecākais piedzima, man vēl mācoties augstskolā, taču akadēmisko gadu
neņēmu,” viņa paironizēja pati par sevi. Turpinot tādā pašā garā, daktere
arī uzskaitīja dažus savus dzīves principus. Viens no tiem: nevajag daudz
kašķēties, bet mazliet veselībai un labai asinsritei noder. “Es tieši tā
arī esmu dzīvojusi,” viņa sacīja, piebilstot, ka no saviem gēniem nekur
nepamuksi – arī viņas tēvs esot bijis cīnītājs un padomju laikā Nīcā cīnījies
par baznīcas saglabāšanu, kādēļ viņam dzīvē nācies dārgi maksāt.