Pērkot stādus tirgū, stādaudzētavā vai vienkārši tos saņemot dāvanā no draugiem, ir vērts pajautāt, vai saimniecībā cīnās ar šo invazīvo kaitēkli.

Ja tas nonāks īpašumā, grāmatu lasīšanu pirms gulētiešanas varēs nomainīt ar cita veida lasīšanu – Spānijas kailgliemeža.

Negrib kaitēt pārējiem gliemežiem

Par invazīvās sugas izplatību šovasar sociālajos tīklos trauksmi ceļ daudzas Latvijas pašvaldības – Ventspils, Kuldīgas, Tukuma novada, Limbažu novada un citas.

Lai apkarotu gliemežu izplatību, lieto arī preparātus, kuru aktīvā viela ir dzelzs fosfāts, kas efektīvi iedarbojas uz kailgliemezi.

Arī Liepājā manīts postošais kaitēklis. Kristaps Maisiņš “Kurzemes Vārdam” jūlija sākumā rakstīja, ka nepatīkamos viesus redzējis Gulbīšu dīķa rajonā. To apliecināja ar fotogrāfijām.

Redzētais viņu satraucis: “Esmu pamanījis, ka Hika ielas sākuma skvērā katru rītu ir vairāki desmiti šo gliemežu. Esmu ziņojis dabas pārvaldei un rakstījis Komunālajai pārvaldei.

Bet rodas bažas, ka rīcība sekos tikai tad, kad jau būs par vēlu.”

Liepājas domes Vides nodaļas vadītāja Dace Liepniece-Liepiņa apstiprina, ka Spānijas kailgliemeži pilsētā ir konstatēti, un, kopjot apstādījumu teritorijas, iespēju robežās tie tiekot savākti.

“Šobrīd par vienīgo efektīvo paņēmienu ir atzīta Spānijas kailgliemežu fiziska savākšana slēgtā traukā,” viņa norāda.

Pašvaldība neplānojot lietot ķīmiskos līdzekļus gliemežu apkarošanai.

“Jo, lietojot pretgliemežu ķīmiskos līdzekļus, kas satur dzelzs fosfātu un ir toksisks gliemežiem, tiek nogalināti arī visi pārējie gliemeži un gliemežveidīgie,”

skaidro D. Liepniece-Liepiņa.

Atbrīvojoties no visiem gliemežiem, samazinātos dārza bioloģiskā daudzveidība, kas tālāk ietekmētu arī citu faunu, piemēram, putnus un kukaiņus, kas pārtiek no gliemežiem.

“Mēs par teritorijām, par kurām mums ziņo, informējam arī Dabas pārvaldi. Šobrīd kā visefektīvākā metode cīņā ar gliemežiem ir atzīta to lasīšana. Papildus ir būtiski atbildīgi rūpēties par savu teritoriju – gan par pašvaldības, gan privātiem īpašumiem, tos apsaimniekojot un kopjot.

Pašvaldības Komunālā pārvalde uzrauga teritorijas, un šobrīd nekas neliecina par nepieciešamību kaisīt ķīmiju. Vienlaikus gar ietvēm un veloceliņiem tiek pļauta aptuveni metru plata josla abās pusēs, lai radītu gliemezim nelabvēlīgus apstākļus un samazinātu tā atrašanos uz celiņiem,” tā Vides nodaļas vadītāja.

Ar sniega lāpstu var šķūrēt

“Tur, kur tiek konstatēts, ir jārīkojas uzreiz – jau pašā sākumā jāizskauž maksimāli daudz. Citādi izplatība notiek tik ātri, ka rezultāts ir tāds kā pie mums,” savukārt Talsu novada Vides pārvaldības nodaļas vadītājs Jānis Pauliņš mudina Liepāju tomēr apdomāties.

“Divus trīs gadus atpakaļ mēs Talsos varējām kartē atzīmēt punktus, kur ir lielākā izplatība.

Tagad Talsiem virsū var likt lielu, treknu punktu – viņi ir visur.

Problēma ir vairāk nekā milzīga. Ja agrāk Spānijas kailgliemeži bija tikai Talsos, tad tagad jau ir noklāts viss novads – arī Kolka un Dundaga. Tur viņu agrāk nebija, bet šis ir pirmais gads, kad viņi tur ir konstatēti.”

Arī Dienvidkurzemes novada kaimiņi – Kuldīgas novada pašvaldība – jau vairākus gadus ierobežo gliemežus savos īpašumos, un, apzinoties problēmas nopietnību, izstrādājusi rīcības plānu invazīvās sugas ierobežošanai.

Tā jūlija sākumā L. Paegles parka teritorija apstrādāta ar limacīda preparātu, jo novērots, ka šajā parkā Spānijas kailgliemežu izplatība ir vislielākā.

J. Pauliņš, turpinot par situāciju Talsos, stāsta:

ir teritorijas, kur tie uz kvadrātmetru ir tik biezā slānī, ka gandrīz vai ar sniega lāpstu varot šķūrēt.

Šī vasara viņiem ir īpaši pateicīga – ap 18–20 grādiem, mākoņains, lietains. Tas viņiem patīk, un tāpēc arī izplatība notiek ļoti ātri.

J. Pauliņš teic, ka aizvadītie pilsētas svētki iegadījās lietainos laikapstākļos un cilvēki sūdzējušies, ka ir pretīgi iet pa trotuāru, pa taciņām. Gliemeži bojā pilsētvides estētiku.

Kas tiek darīts situācijas labā? “Talsos mēs kopjam savas pašvaldības teritorijas, paralēli izkaisām limacīdus – dzelzs fosfātu. Arī piegulošās teritorijas – ceļmalas, zaļās zonas – apstrādājam, bet kailgliemeži arvien virzās tālāk,” J. Pauliņš stāsta.

Viņš norāda, ka tā nav tikai pašvaldības cīņa, jāiesaistās arī iedzīvotājiem.

“Mēs mudinām kopt īpašumus, neaudzēt un neatstāt sapuvušus augļus uz zemes, neveidot ēnainas, garas zāles aizaugušas vietas. Un, protams, nolasīšana.

Es pats jau piecus gadus piemājas teritorijā katru rītu stundu pusotru lasu. Katru vakaru – atkal. Draugi man prasa: ko es daru no desmitiem līdz pusnaktij? Eju un lasu gliemežus.”

“Ir nepieciešama kombinētā pieeja – pudeļpīles, nolasīšana, limacīdi, ēsmas, piemēram, alus lamatas. Viss tas strādā tikai kopā,” uzskata J. Pauliņš.

“Pilnībā iznīcināt šos gliemežus vairs nevarēs. Bet viņu skaitu var ierobežot līdz līmenim, kad ar tiem var sadzīvot.”

Labāk pīles kaka nekā gliemis

Ņemot vērā esošo situāciju, Talsu novadā aktualizējusies Indijas skrējējpīļu iegāde. Ja agrāk viena pīle maksājusi 5–7 eiro, tad tagad jau 10–15 eiro, zina teikt J. Pauliņš.

Bet ir arī informācija, ka šīs pīles nokož lapsas, tā ka ne tikai ar gliemežiem jākaro, bet arī ar lapsām.

Laura Fārenhorste ir no Talsiem. Viņu uzrunājām, jo sieviete ielikusi sludinājumu, ka tirgo pīles – dabīgos palīgus cīņā ar spāņiem.

Sievietes ģimenes pieredzē saklausāmas pat šausmu filmu cienīga sižeta epizodes.

“Pirms trim gadiem vienā dārza stūrī sāka parādīties neredzēti mīkstmieši. Kā jau dabas mīļotāja, sākumā nodomāju, cik interesanti gliemezīši, ar bērniem skatījāmies radziņus.

Tikai nesapratu, kas uz tiem gliemežiem, ka to ķēpu no viņiem, kas paliek uz rokām, ne ar ko nomazgāt!”

pirmo saskari atminas Laura.

Pusgada laikā tie jau bija pārņēmuši visu dārza teritoriju.

Lasījusi, griezusi ar dārza šķērēm, kaisījusi ar sāli, pirkusi arī granulas, lietojusi alus lamatas. Tad jau viņu bija tik daudz, ka ar basām kājām iet nevarēja, bet rezultātu apkarošanai – nekādu! Līda pat pa mājas sienu uz augšu. Visam atstāja savu gļotu sliedi.

“Kādu skādi viņi darīja dārzā!” Neesot smādējuši neko, pat siltumnīcā ražu noēduši.

“Uzgāju rakstu, kur kāda saimniece Siguldā piedāvā mobilo skrējējpīļu ganāmpulku un tieši cīņai ar Spānijas kailgliemežiem. Nodomāju, kam man mobilais ganāmpulks, ja varu iegādāties savu.

Skrējējpīles iegādājos pagājušā gada maijā. Kopš tā laika gliemežus neesmu lasījusi. Ja vēl pagājušajā vasarā, man ravējot zem krūmiem, gliemeži tomēr atradās, tad šovasar ravējot neesmu redzējusi nevienu.

Pīles ar saviem knābjiem burtiski izķemmē zālienu, krūmapakšas. Viņas cauru dienu staigā pa dārzu un ar knābjiem rušinās, kaut ko tur ēd.

Un ne jau tikai gliemežus, arī citus kaitēkļus, piemēram, mitrenes, simtkājus, zirnekļus un citus mošķus, kas agrāk man bija pilns dārzs,” stāsta sieviete.

Uz aptuveni 1600 kvadrātmetru dārzu paņēmusi trīs pīles, tagad jau ir četras. “Nemaz tik daudz nevajag, lai būtu rezultāts.”

Kamēr manā pagalmā dzīvos pīles, tikmēr arī būs miers no gliemežiem. Jo blakus pļaviņā viņu ir tūkstošiem, viņi jau nekur nepazūd. Galvenais ir nodrošināt pīlītes ar dzeramā ūdens traukiem.

Kad man paziņas jautā, vai man netraucē pīļu kakas pagalmā, tad es saku: “Labāk iekāpt pīles kakā, nevis gliemezī.”

Situācija var būt vēl nopietnāka

Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) Komunikācijas speciāliste Ilze Reinika uzsver, ka vietnē www.invazivs.lv ikvienam iedzīvotājam ir iespēja iepazīties un paziņot par sastaptām invazīvo augu un dzīvnieku sugām.

Jāņem vērā, ka karte ataino iedzīvotāju ziņojumus, līdz ar to nevar izslēgt, ka situācija dabā ir vēl nopietnāka.

Taču šobrīd tiek ziņots, ka visplašākā izplatība ir Zemgalē, Rīgā, daļā Vidzemes un Kurzemes.

DAP aicina ikvienu rīkoties, vērojot situāciju sev apkārt, – aicina cīņā ar gliemežiem gan iedzīvotājus, gan pašvaldības iestādes, uzņēmumus un citus.

“Jācīnās ir visiem kopā. Kamēr nesāks līst pašu tējas krūzē, bieži vien cilvēkiem var būt vienalga,”

secinājusi I. Reinika.

“Cilvēki nereti kļūdaini cenšas apkarot šo sugu, gliemjus izmetot komposta kaudzē, grāvjmalā, krūmos utt. Izmešana nelīdzēs, jo tie atrāpos atpakaļ vai īpašuma tuvumā izdēs olas, kas pārziemos, un nākamgad viņi atkal atgriezīsies daudz kuplākā skaitā,” norāda DAP speciāliste.

Produktīvi būtu veidot aizsargmehānismu ap savu īpašumu, lai citi gliemeži tajā neiekļūst, un izķert īpašumā jau esošos gliemežus. Svarīgi ir salasītos īpatņus iznīcināt.

Spānijas kailgliemezis joprojām nav iekļauts apkarojamo invazīvo sugu sarakstā. Patlaban Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM) izvērtē sagatavotos Ministru kabineta (MK) noteikumus “Latvijas invazīvo sugu saraksts”.

Saistībā ar Spānijas kailgliemezi jautājums gan neesot vienkāršs, “Kurzemes Vārdam” norāda ministrijā.

Ir saņemti pretēji viedokļi, kas ietver bažas, ka, iekļaujot Latvijas sarakstā Spānijas kailgliemezi, tikšot būtiski palielināts administratīvais slogs, kā arī prasība iznīcināt Spānijas kailgliemezi palielinās īpašumu apsaimniekošanas un citas izmaksas.

Tikmēr Sugu un biotopu aizsardzības likums paredz, ka pašvaldība var organizēt un koordinēt invazīvo sugu iznīcināšanu.

Kamēr nav apstiprināts Latvijas invazīvo sugu saraksts, tikmēr pašvaldības amatpersonas (ja atpazīst sugu) var sodīt par tādiem administratīvajiem pārkāpumiem, kas veikti ar Eiropas Savienības (ES) invazīvo sugu sarakstā iekļautām sugām.

Spānijas kailgliemezis nav iekļauts ES invazīvo sugu sarakstā, jo tā ir dabiski sastopama suga Spānijā un Francijā.

Nu tas ir nebeidzamais stāsts

Digna Pilāte, zooloģe, gliemežu pētniece, bioloģijas doktore

Nu jau vairs Spānijas kailgliemezis neieceļo no citām valstīm, nu jau tas pārvietojas un izplatās mūsu valsts iekšienē.

Šobrīd Spānijas kailgliemeža stāsts ir nonācis nebeidzamā stāsta stadijā. Tie šogad kļuvuši vairāk pamanāmi, jo ir īpaši tiem labvēlīgi vairošanās un attīstības apstākļi – mitrums.

Lai gan zinu, ka man iebilstu cilvēki ar zaļo domāšanu, kuri uzskata, ka jāsaudzē dabas daudzveidība, īpaši jau pilsētās, kuras arī spāņi ir ieņēmuši jeb parādījušies apstādījumos, pļavās un zaļajās zonās,

es domāju, ka cilvēku apdzīvotā vietā ir jālieto visi iespējamie līdzekļi, lai ierobežotu šo gliemežu izplatību.

Un jālieto maksimāli visas iespējamās pieejamās metodes, ja nepieciešams – tās kombinējot.

Kad veicu monitoringu, secināju, ka ļoti labi strādā speciālās granulas – tās tieši darbojas uz invazīvajām visu kailgliemežu sugām, bet uz čaulainajiem – mūsu vietējām sugām – gan īsti ne.

Uzskatu, ka pilsētās un privātīpašumos, kur ir spānis, ja vairs nav, kur kāju spert un likt, jo gliemeži jau ir visur, nav ko daudz domāt – no tiem ir jācenšas maksimāli tikt vaļā.

Taču viens nu gan ir jāņem vērā, ka nu jau vairs spāni tā milzīgās izplatības dēļ pilnīgi novākt jeb iznīdēt pavisam nav iespējams.

Taču to var katrs izdarīt savā īpašumā. Tas ir laikietilpīgi, jo nevar zināt, kur viņš slēpjas un kur būs sadējis olas.

Zinu, ka cilvēki gliemju apkarošanai izmanto pīles, un arvien vairāk. Manai paziņai rindā stāv uz pīlēniem.

Taču jānorāda, ka arī par pīlēm ir jārūpējas, nevis vienkārši tās jāpalaiž, lai cīnās ar invazīvajiem migrantiem.

Pīlēm papildus ir jādod ēst, dzert, un jāņem vērā, ka kailgliemezis noteikti nebūs viņu pamatbarība un tā nebūs viņu vienīgā iztika.

Kailgliemezis ir kalcija, olbaltuma, proteīna avots. Turklāt kailgliemezis, īpaši pieaugušais, ir tāds milzīgs klucis.

Jāņem vērā, ka tā arī var netikt galā ar pieaugušajiem gliemežiem, tiem grūti pieķerties, drīzāk tai pa spēkam būs nepieaugušie gliemji.

Lielākie ir jāatstāj savvaļas putniem un dzīvniekiem jeb gliemežu dabiskajiem ienaidniekiem.

Tādēļ mums ir jābūt draudzīgākiem pret dabu, jālaiž savās teritorijās iekšā lielie plēsējputni kā vārnas, eži, grauzēji.

Taču, protams, labs risinājums ir arī pretgliemežu žogs, ja vairs citu variantu nav, ja gliemežu blakus teritorijā ir izteikti daudz, bet pats esat uzsācis apkarošanu. Žogs var būt glābiņš. Putni gan tiks iekšā.

Ja eksotiskais kailgliemezis vēl nav jūsu īpašumā vai apkārtnē nav novērots, jādara visi iespējamie drošības un piesardzības pasākumi. Piemēram, īpaši uzmanīgiem jābūt ar dekoratīvo krūmu un augu, kā arī augsnes iegādi.

Ja arī nopirkts kāds augs, ieteicams to kādu mēnesi noturēt karantīnā, kaut kādā ierobežotā platībā. Tad skatīties, kas lien no tā poda ārā. Ja neko nenovēro, tad var droši stādīt ārā.

Jāņem vērā, ka podos augsnē var būt sadētas olas, pat ja ir veikta auga apstrāde ar ķīmiju, tā uz olām var tik labi neiedarboties.

Tāpat tagad arī jaunas teritorijas gliemeži iegūst ar dažādu veidu pārvadājumiem.

Uzziņai

– Austrija ir pirmā valsts, kur 1972. gadā Spānijas kailgliemezis tika pirmoreiz konstatēts ārpus savas dzimtenes. Latvijā – aptuveni 15 gadus.

– Ja gliemezis jūt apdraudējumu, tas saraujas bumbiņā.

– Mazi gliemeži parasti būs tumši brūni, pieauguši gliemeži tumši brūni līdz oranžiem. Aizmugurējā daļa ir izteikti rievota kā lieliem, tā maziem gliemežiem.

– Spānijas kailgliemezis ēd praktiski visu, kas tam ir pieejams. Augu daļas, t.sk. arī augu saknes, tās bojājot. Nešķiro, vai augs ir augošs, vai auga daļas ir atmirušas. Pat mājdzīvnieku fekālijas! Un spēj pat ielīst putnu ligzdās, apēst mazuļus, kā arī citas sīkās radības.

– Var radīt sev līdz 500 pēcnācējiem. Ja teritorijā būs nemanīts izaudzis pieaudzis gliemezis un tas neatradīs otru gliemezi, tas var apaugļot arī pats sevi un radīt savu gliemežu nākamo paaudzi.

Avots: Brīvprātīgā kustība pret Spānijas kailgliemezi, Spanijaskailgliemezis.lv

Saņemtie iedzīvotāju ziņojumi par Spānijas kailgliemezi vietnē www.invazivs.lv:

• 2023. gadā Latvijā bijuši 142 novērojumi, Liepājā – 1;
• 2024. gadā Latvijā bijuši 106 novērojumi, Liepājā – 1;
• 2025. gadā līdz 16. jūlijam Latvijā bijuši 574 novērojumi, Liepājā – 2.

– Pirmo reizi Latvijā konstatēja 2009. gadā Pastendē, pēc tam 2010. gadā Jelgavā.

– Ar Dabas aizsardzības pārvaldes apkopoto apkarošanas veidu aprakstiem var iepazīties vietnē www.invazivs.lv.

Avots: Dabas aizsardzības pārvalde

Kā pareizi iznīcināt?

Visvienkāršāk – ja īpatņus uz diennakti ievieto stipras koncentrācijas sālsūdenī vai 1% vara sulfāta šķīdumā, vai sadedzina.

Efektīgākam rezultātam aicinām kombinēt dažādas metodes. Piemēram, mehāniski vākt gliemežus un ievietot slēgtā traukā ar lielu sāls koncentrāciju vismaz uz 24 h, vienlaikus lietot arī paslēptuves un pievilinātājvielas kuplākai indivīdu savākšanai vienkopus, slīcināšanas slazdus, ieviest aizsargbarjeras vai muskuspīles, Indijas skrējējpīles, kas apēd gliemežus, limacīdus.

Avots: Dabas aizsardzības pārvalde

Es domāju tā: Kā cīnāties ar kaitēkļiem dārzā?

Renāte Vilne no Rudes:

– Šogad tiešām ir visa kā. Likās, ka tikām galā, apkarojām, izmantojām visu, taču ir ļoti grūti. Nav saprašanas, kāpēc un no kuras puses tie nāk. Sūdzas ļoti daudzi par dažāda veida kaitēkļiem.

Pirmo Spānijas kailgliemezi sastapām savā īpašumā pagājušo rudeni, tad jau iestājās tāda nolemtības sajūta. Tagad – staigājam rītos un vakaros, nolasām. Bārstām sāli.

Viņi ir visās malās, viss ceļš – kā jūra! Tiešām briesmīgi! Redzēju, ka kaķene bija noķērusi peli un gliemezis to apēda! Kaimiņi nopirka pīles.

Aigars Lapiņš no Jūrkalnes:

– Pirmo Spānijas kailgliemezi šogad atradu arī es savā dārzā. Domāju – to bija atnesis kāds putns. Iznīcināju gliemezi ar karstu ūdeni. Taču apkārt kaimiņiem dārzā ir pilns ar tiem!

Jūrkalnē mums pat ir vesela kampaņa, ka tie ir jāapkaro. Ir maksimāli jādara viss, lai nekļūst ļaunāk. Esmu gatavs labāk jau uzreiz iznīcināt tos dažus pie sevis, lai to nekļūst vairāk, – citādi dārzs kļūst pretīgs!

Ināra Opincāne no Ploces:

– Baigi dīvaini kaut kā šogad. Melnajiem rutkiem kaut kas uzmetās, – lapas grauž kopā! Kaut kādi mazi tārpiņi. Mazie putniņi mušķērāji lien pa tām lapām un ēd ārā. Biju nopirkusi, ar ko miglot, – nelīdzēja.

Man Spānijas kailgliemežu nav, Vērgales pusē gan to ir daudz. Nav bijusi saskare, nezinu, kā ar tiem ir, bet ceru, ka līdz manīm netiks.

Līga Jekste no Pērkones:

– Man šķiet, ka baigi nav to kaitēkļu. Kolorādo vaboles uz kartupeļiem sāk parādīties, agrajiem nepaspēja. Kailgliemeži ir, bet tie nav Spānijas, parastie vietējie – tie arī uzlien gurķim līdz augšai.

Gribētu izmēģināt tās gliemežu alus lamatas, par ko esam lasījuši.

Skaidrīte no Liepājas:

– Mums ir gliemeži, bet nav tie kaitīgie, tie ir tie “mājiņgliemeži”. Paldies Dievam, spāņus vēl neesmu sastapusi.

Kolorādo vaboles tagad ir uz kartupeļiem. Uz rozēm brīžiem ir laputis. Smidzinu virsū kokakolu – palīdz!