Kampaņas “Mana jūra” dalībnieki devušies ceļā monitorēt piekrasti, kā allaž sākot ekspedīciju Nidā pie robežstabiņa. “Ir cerības uz labāku gadu,” svētdien ticis līdz Liepājai, pauž kampaņas vadītājs Jānis Ulme. Viens no lielākajiem pārsteigumiem līdzšinējā maršrutā ir pludmales negaidīti lielā noslodze, bet jaunums gružu uzskaitē – sejas maskas.

“Šogad Liepājā veicām monitoringu arī jaunā inkognito vietā, lai izlīdzinātu datus. Iepriekš pilsētā bija divi laukumi. Tad notiek tā, kā gadījās Karostā, – ja ir jauna vieta vai mazāk apsaimniekota teritorija, tad vidējais aritmētiskais izvelkas ļoti slikts,” viņš stāsta. Paralēli dienvidrietumu peldvietai šogad monitoringa laukums ir arī centra peldvietā. Jūriešiem neizskatoties, ka būs zem simt atkritumu vienībām uz simt metriem pludmales, taču vizuālā situācija un tikšana galā ar negaidīto noslodzi nesagādājot nepatīkamus pārsteigumus, par kuriem vajadzētu celt trauksmi.

“Karostā iepriekšējo gadu sliktie dati nebija uz atpūtnieku rēķina, bet balstījās uz izskalojumiem un ostas darbību beidzamajās desmitgadēs. Ieviests elementārs apsaimniekošanas režīms, tad arī jābūt labāk,” uzskata J. Ulme. “Pludmaļu milzīgā noslodze šovasar rada bažas, taču izskatās, ka viss ir labi organizēts, arī no tūrisma mītņu puses. Vizuāli Latvijas piekraste arī monitoringa nenosegtajā posmā izskatās daudz labāk.”

Tā kā nākamgad kampaņa “Mana jūra” notiks arī Lietuvā, jaunums ir monitorings Lietuvas pusē pie robežstaba. “Ja salīdzina Rucavas novada pusi un Lietuvu, gan maisu lielums, gan vienību skaits ļoti atšķīrās. Lai arī šie laukumi ir smagi, tur ir ļoti daudz jūras atkritumu, Latvijā bija 280 vienības, bet Lietuvā – virs 400. Rucavas novads bieži bija grēcinieku sarakstā, jo slikti rādītāji bija tieši pie robežas un Papes laukumā, kur pašvaldībai acīmredzot rokas ir bijušas par īsu. Taču šogad Rucavā ir saņēmušies, un neviens no laukumiem melnajos topos varētu arī neiekļūt,” prognozē J. Ulme.

Vēl grūti salīdzināt datus, taču izskatās, ka visdrīzāk virs 200 atkritumu vienībām būs dienvidrietumu pludmalē, apmēram puse no tām ir plastmasas virves, kas ir jūras izneši. “Svarīga lieta, ko paturam prātā, – ES beidzot pēc desmit gadu diskusijām ir vienojusies iestrādāt likumdošanā kvantitatīvo mērķi, ka pludmales atkritumu maksimālais skaits uz 100 metriem nepārsniedz 20.

Tas nozīmē, ka valstīm būs jāpanāk ap 97 procentu samazinājums. Plastmasas ierobežošana pludmalē nav tādi zaļo aktīvistu sapnīši, tas būs jādara, būs iepakojums, ko nāksies izņemt no aprites. Globālā līmenī tikai piektdaļa atkritumu nāk no kuģiem. Latvijā no jūras avotiem mēs redzam polimēru materiālu tīklu daļiņas – virves. Jau notiek jaunu standartu izstrāde, lai situāciju uzlabotu,” pastāsta J. Ulme.