Īsā versija
Melnā piektdiena ir nākamā diena pēc vieniem no ASV populārākajiem svētkiem – Pateicības dienas. Jau stāsta pašā sākumā jāsecina, ka gluži īsā versija tomēr nesanāks, jo vismaz pāris vārdos jāpaskaidro, kas ir Pateicības diena.

Vēsturiski to saista ar pļaujas un ražas svētkiem, taču mūsdienās Amerikā novembra ceturtajā ceturtdienā ļaudis piemin laiku, kad angļu kolonisti Plimutas apmetnē savā pirmajā ziemā jaunajā kontinentā saskārās ar bargu ziemu. Daudzi mira no bada un slimībām, taču kolonijai izdzīvot palīdzēja vampanoagu cilts indiāņi. Turpmāk šis notikums kļuva par iemeslu Pateicības dienai, kuras atpazīstamākais mielasts ir tītara cepetis.

Savukārt jau nākamajā dienā sākas Ziemassvētku iepirkšanās sezona, ko ievada “Melnā piektdiena”. Kāpēc šim it kā kopumā tik jestrajam notikumam dots samērā drūms apzīmējums?

Vienas atbildes tam nav, bet ir vairāki skaidrojumi.

Viens no tiem – senāk grāmatvežiem bijis paradums atskaitēs zaudējumus norādīt ar sarkanu krāsu, bet peļņu – ar melnu. Kad tirgotāju grāmatveži sāka ievērot likumsakarību, ka pēc Pateicības dienas brīvdienām viņu atskaitēs dominē melnā krāsa, preču atlaides kļuva aizvien pievilcīgākas, bet “Melnā piektdiena” kļuvusi par lielākās peļņas dienu.

Cits skaidrojums – kopš pagājušā gadsimta 50. vai 60. gadiem vairāku ASV pilsētu policija pēcsvētku dienu sauca par Melno piektdienu, jo tajā bija ļoti intensīva satiksme – ielas pārpildīja gan gājēji, gan dažādi satiksmes līdzekļi.

Vēl viena versija saistās ar strādājošo paradumu piektdienā nedoties uz darbu, izliekoties par slimiem, tādējādi brīvdienu nedēļas nogali pagarinot līdz četrām dienām.

Visizplatītākā versija saistās tieši ar iepirkšanās un satiksmes vājprātu, kas valdīja Amerikas pilsētu ielās. Esot gan bijuši mēģinājumi ieviest jautrāku apzīmējumu “Lielā piektdiena”, taču tie ātri cietuši neveiksmi.

Globalizācija
Ja iepriekšējā gadu simtenī “Melnā piektdiena” lielākoties bija zināma Amerikā un Kanādā, kopš 21. gadsimta sākuma šis fenomens kļuvis starptautiskāks. Iemesli droši vien meklējami arī globalizācijā un interneta attīstībā, kas strauji dzēsa kultūras robežas starp valstīm.

Taču process bija ne tikai dabisks. Kopš divtūkstošo gadu sākuma ASV mazumtirgotāji pielika lielas pūles, lai “Melnās piektdienas” tradīciju iedzīvinātu visā pasaulē. Šos spēles noteikumus labprāt pieņēma arī uzņēmumi ārpus Amerikas, lai spētu sacensties ar ASV tiešsaistes tirgotājiem.

Vēl 20. gadsimta trīsdesmitajos gados atlaižu kaujās bija spēkā zināmas rakstītas vai nerakstītas robežas, un Ziemassvētku tirdzniecības sezonu nebija pieņemts sākt pirms Pateicības dienas. Lai pagarinātu šo sezonu vismaz par nedēļu, Frenklins Rūzvelts 1939. gadā mainīja Pateicības dienas norisi no novembra pēdējās ceturtdienas uz šī mēneša ceturto ceturtdienu.

Mūsdienās vēlmei pelnīt robežu ir mazāk. Tā 2015. gadā Amazon.com izziņoja kampaņu “Melnā piektdiena jūlijā”, solot labākas atlaides nekā īstajā “Melnajā piektdienā”. Uzņēmums šādu akciju atkārtoja arī divos nākamajos gados, bet vēlāk Amazones pēdās sekoja citi tirgotāji.

Pandēmijas tendences
Pērn tirgus izpētes uzņēmuma “NPD Group” analītiķis Māršals Koens paziņoja, ka “Melnā piektdiena” sākusi zaudēt savas pozīcijas, piekāpjoties tiešsaistes veikaliem. Šo procesu paātrinājusi kovida pandēmija, kuras ietekmē tiešsaistes veikali Ziemassvētku atlaides sāka piedāvāt jau oktobrī, bet 2020. gada “Melnajā piektdienā” kritās klātienes pircēju skaits.

“Adobe Analytics” ziņo, ka pērn Amerikā tiešsaistes pirkumu kopsumma sasniegusi 9 miljardus ASV dolāru, kas ir 22% procentu pieaugums, salīdzinot ar 2019. gadu. Savukārt klātienes pircēju skaits gada laikā sarucis par 48-52%.

Latvijā
“Melnā piektdiena” pēdējos gados ir pārliecinoši iesoļojusi arī Latvijā. Tiesa, attieksme pret to reizēm vēl ir neviennozīmīga. Daži pircēji slavē veikalus par tiešām izdevīgiem piedāvājumiem. Savukārt citi ironizē, ka varbūt dažām precēm atlaides tiešām ir līdz 70%, līdzīgi kā citās Eiropas un pasaules valstīs, bet citām precēm cena samazināta nebūtiski.

Tāpat pircēji reizēm ironizē par mazumtirgotāju paradumiem piedāvāt kādu preci par it kā būtiski samazinātu cenu, lai gan patiesībā tā nav mainījusies vai arī pat kļuvusi nedaudz augstāka nekā pirms atlaides. Vai arī, ka neilgi pirms milzīgas atlaides piemērošanas, prece mākslīgi sadārdzināta.

Pārdevējiem gan jāatceras, ka Ministru kabinets šogad grozījis noteikumus par kārtību, kādā norādāmas preču un pakalpojumu cenas.

Ekonomikas ministrijas Iekšējā tirgus departamenta direktors Didzis Brūklītis portālam lsm.lv septembrī sacīja: “Esam sagatavojuši grozījumus Ministru kabineta noteikumos par kārtību, kādā norādāmas preču un pakalpojumu cenas. Pirms cenu samazinājuma būs jānorāda viszemākā cena, kāda bijusi mēnesi iepriekš, respektīvi, būs jānorāda zemākā cena 30 dienu periodā, kas bijusi pirms atlaižu izsludināšanas. Nebūs vairs iespēju mākslīgi pacelt šo cenu taisni pirms atlaidēm un tad izsludināt atlaides.”