Pēc nesen pabeigta remonta aizvakar jūrā atkal izgāja  Liepājas ostas Hidrogrāfijas dienesta kuģis “Kapteinis Grants”. Uz tā borta atradās tehniskās daļas speciālisti.

Šoreiz viņi devās apmainīt baterijas bojai, kura uzstādīta tur, kur aizvadītajā ziemā aptuveni 17 līdz 18 metru dziļumā nogrima zvejas kuģis “Beverīna”.

Darbu norisi vadīja Hidrogrāfijas dienesta iekārtu mehāniķis Aigars Kalniņš, kuram palīdzēja tehniskās daļas vadītāja vietnieks Agris Štelmahers, kā arī speciālists Anatolijs Kozins un kuģa ļaudis.  Viņi pastāstīja, ka konkrētā ugunszīme ir noenkurota jūrā trīs jūdzes no ostas Dienvidu vārtiem, lai “Beverīnas” bojāejas vietā nodrošinātu kuģošanas drošību. Dienā boja viegli saskatāma spilgtā krāsojuma dēļ, bet naktī tā izstaro viegli pamanāmus un noteiktā amplitūdā raidītus elektriskās gaismas signālus. Ikviena boja ir reģistrēta Latvijas Ugunszīmju grāmatā, par to informēti jūrasbraucēji un tās perfektu darbību mūsdienās nodrošina elektronika.

Katram saprotams, ka baterijas, kas elektroniku uztur pie dzīvības, pēc noteikta laika izsīkst. Taču tie laiki, kad ugunszīme  varēja apdzist negaidīti, sen pagājuši. Mūsdienās Somijā ražotais  boju aprīkojums ir tik moderns, ka elektronika pati spēj brīdināt  hidrogrāfus par nepieciešamību nomainīt tās enerģijas avotu. Arī šoreiz informācija dienestā saņemta laikus. “Ja gadījumā būtu vētra, kas aizkavētu “Kapteini Grantu” doties jūrā, nekāda nelaime nenotiktu, jo boja vēl aptuveni nedēļu spētu darboties patstāvīgā monitoringā,”paskaidroja Aigars Kalniņš.

Taču pati bateriju nomaiņa gan nav tik vienkāršs uzdevums, kā pirmajā brīdi varētu likties. “Kurzemes Vārds” pārliecinājās, ka vīriem ir jābūt maksimāli piesardzīgiem un lieliski jāpārzina savas funkcijas, jo trīs tonnas smagā un desmit metru garā boja ir ne tikai jāizceļ uz klāja, bet jānostiprina tur un operatīvi jāaprūpē arī tad, ja viļņi tā, kā tas notika aizvakar, kuģi zvalsta vai šūpo. “Šis nebija tas grūtākais gadījums,” vēlāk atzinās galvenais inženieris. “Esam sekmīgi  nomainījuši baterijas bojām arī tad, kad ūdens šļācas pāri klājam.”

Pavisam dienesta aprūpē ir 30 boju. Puse no tām noenkurota jūrā, bet puse atrodas ostas akvatorijā.

Pēteris Jaunzems,
“Kurzemes Vārds”

Šī nav kuģa lielgabala, bet gan hidrogrāfiskās bojas aprūpe, ko  jūrā veic Aigars Kalniņš (no labās), Agris Štelmahers un Anatolijs Kozins.