Šogad smilts un grants ieguves apjoms Dienvidkurzemē,
visticamāk, būtiski palielināsies, jo Liepājas apkārtnē aktivizējusies ceļu
būvniecība. Ieguves vietas izstrādā gan zemnieki, gan nelieli uzņēmumi, gan
pieredzējušas kompānijas.

Izmanto
tuvākās atradnes

Šogad paredzēts pabeigt šosejas A9
rekonstrukciju posmā no Vecpils līdz Grobiņai un ir uzsākta lielceļa
atjaunošana virzienā uz Klaipēdu. Tas nozīmē, ka intensīvi izmanto vietējās smilts
un grants atradnes. “Bija gadījums, kad Kazdangā laboja ceļu un veda no
Jelgavas,” Liepājas Reģionālās vides pārvaldes inspektore Gundega Feldmane
stāsta. Taču uzreiz piebilst – vēlāk atklājies, ka tā ir krāpšana. Vest
būvmateriālus no liela attāluma uzņēmējiem neatmaksājas.

To kā vienu no iemesliem ne pārāk aktīvai darbībai min
Embūtes lauksaimnieks Ojārs Troika. “Ar tirgu ir ļoti grūti. Materiāls ir
ļoti labs ceļam, celtniecībai, bet esmu pārāk tālu no pilsētas. Cena man ir
zemākā mūspusē, bet attālums visu sadārdzina.” Gadās mēneši, kad tiek
izvestas tikai divas kravas grants. Bet mašīna paņemta līzingā, maksājumi
jāveic. “Nav tā, ka karjers ir vieta, kur var viegli smelt,” apgalvo
O. Troika.

Turklāt lielus ieguldījumus prasījusi derīgo izrakteņu
izstrādes uzsākšana. Tam aizgājuši divi gadi un 12,5 tūkstoši latu. “Biju
kā slaucama govs uz to brīdi,” salīdzina O. Troika. “Ja cilvēks
iedomājas, ka var aizbraukt un sākt rakt – tā nav.” Process bijis
sarežģīts. Vispirms nepieciešams veikt ģeoloģiskos urbumus, ko sākumā dara ar
roku, pēc tam – ar dziļurbuma metodi. Uz vienu hektāru nepieciešams vismaz
viens urbums. “Man bija deviņi hektāri, izurbu vēl vairāk, lai
pārliecinātos, ka resursi tiešām ir,” stāsta O. Troika.

G. Feldmane papildina, ka iecerei par izrakteņu
ieguvi jāatbilst pašvaldības teritorijas plānojumam. Ģeoloģiskās izpētes laikā
iegūtā informācija jānodod Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centram, kas
sniedz savu akceptu. Pēc tam Valsts vides dienests izsniedz derīgo izrakteņu
atradnes pasi un nosaka limitu, kas atkarīgs no izpētes un krājumu apmēra.
Nepieciešams arī derīgo izrakteņu projekts. Limitu nosaka uz noteiktu laiku.

“Jāskatās, vai tiem, kas maz var izrakt, tas ir
tā vērts. Tāpat kā ar govīm – viena nav rentabla, bet vesela ferma ir,”
saka G. Feldmane. Viņa piebilst, ka gadījumos, kad, rokot dīķi, tiek
iegūta smilts, grants, īpašniekam ir tiesības to pārdot. Taču atkal
nepieciešama atļauja.

“Man bija čujs,” P. Troika
skaidro, kā nojautis, ka ir vērts tik daudz ieguldīt padomju laikā aizsāktajā
karjerā. “Protams, riskēju, likdams naudu iekšā. Varēja gadīties, ka sāk
pētīt, un izrādās, ka ir tikai divus vai trīs metrus biezs slānītis. Bet es
izvilku laimīgo lozi.”

Pašiem
sava ražotne

Kopumā Dienvidkurzemē ir 50 smilts un smilts un grants
atradnes. Lielākās pieder SIA “CTB” un “Inerto materiālu
servisam”, savukārt “Aizputes ceļiniekam” to ir daudz – stāsta
Vides pārvaldes inspektore. “Kurzemes Vārdam” zināms, ka atradnes
izstrādā arī valsts akciju sabiedrība “Latvijas autoceļu uzturētājs”
un SIA “A-Land”. Tāpat to dara mazāki uzņēmumi un pat privātpersonas.
“Ceļu būvnieki sūdzas, ka šeit dabīgā veidā grantī nav tik daudz oļu un tā
neatbilst Eiropas prasībām. Viņi izejmateriālu gatavo paši,” Liepājas pusē
atrodamās grants kvalitāti komentē G. Feldmane.

SIA “Ceļu, tiltu būvnieks” meitasuzņēmuma
“CTB karjeri” vadītājs Uldis Tīlišķis stāsta, ka kompānijai ir sava
pārstrādes rūpnīca. Tā atrodas uzņēmuma galvenajā karjerā Bārtas pagasta Krūtē.
Vairākos mazākos karjeros notiek tikai izejmateriāla ieguve.

No derīgā izrakteņa “CTB karjeri” ražo
transportbetonu, ko izmanto ēku būvniecībā, un asfaltbetonu ceļu būvei.
“Ražojam sev un ārējiem klientiem, konkursos startējam,” stāsta
uzņēmuma vadītājs. Nupat ir iegūtas tiesības izejmateriālu ceļu būvei piegādāt
“Latvijas autoceļu uzturētājam”, kas pats to neražo. Materiālu pārdod arī
jebkuram citam interesentam un pat eksportē uz Lietuvu. To mēģinājis arī O. Troika,
taču atkal – izmaksas bijušas pārāk lielas. Gadījies arī apdedzināties,
sadarbojoties ar negodprātīgiem Latvijas uzņēmējiem. Granti paņēmuši, naudu nav
samaksājuši, bet saimniekam vajadzējis segt dabas resursa nodokli. Tagad firmai
iestājusies maksātnespēja, bet tie paši cilvēki strādā jau ar citu nosaukumu.

Dabas resursu nodokļa apjomu aprēķina pats īpašuma
saimnieks, to kontrolē Vides pārvalde, bet saņem Valsts kase. Tālāk nauda nonāk
valsts un pašvaldību budžetā. G. Feldmane apstiprina, ka uzņēmēji mēģina
krāpties, taču ik pēc 50 tūkstošiem kubikmetru izstrādes vai pieciem gadiem
tiek veikta topogrāfiskā uzmērīšana. Ja rezultāti atšķiras par vairāk nekā
pieciem procentiem, uzliek sodu. Tādēļ agrāk izplatīta bijusi krāpšanās –
teritorijā ievesti un apglabāti atkritumi. Pēdējā laikā šī prakse neesot pārāk
izplatīta, jo lielāko daļu materiālu var izmantot otrreizējai pārstrādei.

Sakārtot
grib retais

“CTB karjeru” Krotes atradnes kopējā platība
ir 50 hektāru, taču pašlaik izstrādā tikai pusi. To dara sesto gadu, un
U. Tīlišķis lēš, ka darba pietiks vēl vismaz pusgadsimtam. “Viss
atkarīgs no tā, ko tirgus pieprasa. Ja akmeņus, tad resursa mazāk, jo tāda
veida materiāla uz kopējo krājumu fona ir mazāk. Ja smilti – pietiks ilgākam
laika posmam,” viņš skaidro. Darbu rīta un vakara maiņās ikdienā veic 12
cilvēku, ziemā tas apsīkst. Tehnoloģijai nepieciešama skalošana ar ūdeni, lai
produktu attīrītu no māla un putekļiem, sasaluma apstākļos tas nav iespējams.

Savu septiņus hektāru lielo grants karjeru baznīcas
atjaunošanai izmanto Gramzdas luterāņu draudze. Tajā strādā SIA “Inerto
materiālu serviss”, un par noieta trūkumu draudzes priekšnieks Vaclovs
Kadaģis nesūdzas. “Tur divas baznīcas var uzcelt,” viņš saka par to,
cik ilgi resursus vēl varēs smelt.

Pēc tam, kad grants izstrāde atradnē pabeigta, viena
gada laikā nepieciešams to rekultivēt. Visbiežāk karjera vietā paliek dīķis,
taču var būt arī lauksaimniecībā izmantojama zeme vai mežs. Privātīpašnieki gan
darbiņu veicot cītīgāk par uzņēmējiem, taču G. Feldmane atzīst, ka nevienu
skaisti sakārtotu teritoriju pagaidām nav redzējusi. Šī darba kontroli
nodrošina pašvaldības, kas saskaņo arī rekultivācijas veidu vēl pirms atradnes
izstrādes uzsākšanas. Problēma slēpjas apstāklī, ka tās nezina, kad īsti darbs karjerā
ir beidzies.

Naftas ieguvē klusums

Pēc
pēdējā mēģinājuma uziet būtiskas naftas atradnes Baltijas jūrā pie Liepājas
šajā lauciņā iestājusies nu jau pāris gadu ilga pauze.

Jau ilgstoši varas gaiteņos iestrēdzis Ministru
kabineta noteikumu projekts par ogļūdeņražu meklēšanu, izpēti un ieguvi.
Ekonomikas ministrijas pārstāve Elita Rubesa-Voravko skaidro, ka tas patlaban
tiekot precizēts un saskaņots ar kompetentajām institūcijām. Tuvākajā laikā plānota
starpinstitūciju sanāksme, lai pārrunātu atzinumos paustos priekšlikumus.

Runājot par interesi iegūt naftu, ministrijas pārstāve
norāda, ka vairākiem uzņēmējiem ir izsniegtas zemes dzīļu izmantošanas licences
ogļūdeņražu meklēšanai un ieguvei Baltijas jūrā – Latvijas Republikas iekšējos
jūras ūdeņos, teritoriālajā jūrā un ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā. Tāpat tās
izsniegtas meklēšanai un ieguvei teritorijā uz sauszemes.

Licenci ieguvušajam uzņēmumam SIA “Balin Energy”,
kas 2013. gadā pētīja iespējas iegūt naftu netālu no Liepājas, to plānots
atcelt. “Licence faktiski ir zaudējusi spēku, jo SIA ir likvidēts šā gada
jūlijā,” paskaidro E. Rubesa-Voravko. Spēkā tā aizvien ir SIA “Odin
Energi Latvija”, kas arī interesējas par atradnēm jūrā. Uzņēmums dibināts
2008. gadā un reģistrēts Rīgā. Licence naftas resursu izpētei saņemta divus
gadus vēlāk.

Savukārt ogļūdeņražu izpētei un ieguvei uz
sauszemes izsniegtas trīs licences. Dunalkas pagastā un Durbes novadā licence
izsniegta uzņēmumam “GotOil Recources Limited”, “Loon Energy”
un Alvilam Baušeniekam. Pirms gada žurnāls “Liepājas Vēstules”
rakstīja, ka EM apstiprina internetā atrodamo informāciju – šī privātpersona ir
mirusi. Naftas izpētei un ieguvei Nīcas pagastā licence 2009. gadā izsniegta
uzņēmumam PS “Baltic Oil Corporation”. Savukārt 2013. gadā tā
atjaunota SIA “Baltic Oil Management”, kas darbojas Gudenieku
pagastā. Licence derīga līdz 2021. gadam, un tas arī ir vienīgais uzņēmums, kas
nelielā apjomā naftu jau iegūst. Pērn tas uzsācis ietekmi uz vidi novērtējuma
izstrādi, lai ogļūdeņražus iegūtu komerciālos nolūkos. Paredzamās darbības
vietas ir nekustamie īpašumi “Adzes”, “Kūlas”, “Pūri”,
“Brumaņi”, “Pupāji” un “Sermuļi”. Kopējā platība ir
aptuveni 91 hektārs – var lasīt Vides pārraudzības valsts biroja mājaslapā.

Bagātības Latvijas zemē

Kurzemes
dienvidrietumu daļa ir samērā bagāta ar dažāda veida derīgajiem izrakteņiem, ko
izmanto būvmateriālu ražošanā un ķīmiskajā rūpniecībā. Tā ir grants, smilts,
kvarca smiltis, kaļķakmeņi, montmorilonīta un kaolinīta māli, dolomīti. Lielos
apjomos iegūst kūdru. Ezeros sastopamas sapropeļa iegulas, to plaši izmanto
lauksaimniecībā. Tā skaidro SIA “Vides un ģeoloģijas serviss” ģeologs
Renārs Barkanovs.

Grants un smilts ir Piejūras zemienē un Rietumkursas
augstienē visizplatītākie derīgie izrakteņi, kuri veidojušies kvartārā ledāju
kušanas rezultātā, bet vēlāk – atkāpjoties jūrai – un kurus plaši lieto
būvniecībā un ceļu būvē.

Rūpnieciska nozīme ir Apriķu keramzīta mālu atradnei
un Ventas cementa mālu atradnei.

Starp Saldu un Nīgrandi ieguļ kaļķakmeņi, kurus var
izmantot cementa un silikātķieģeļu ražošanai, metalurģijā, ķīmiskajā
rūpniecībā, lauksaimniecībā, cukura rūpniecībā.

Dolomīti sastopami pie Kapsēdes, kur jau agrāk tie
ir izstrādāti, kā arī Paplakas atradnē Virgas lejtecē un atradnē Airītes
Paksītes upes kreisajā krastā. Kapsēdes atradne izvietota Liepājas ūdensgūtnes
teritorijā, tāpēc to nevar izmantot, bet Paplakas un Airītes atradnes
izmantošana ir mazperspektīva.

Par derīgajiem izrakteņiem var uzskatīt arī termālos
ūdeņus. Par perspektīviem izmantošanai siltumapgādē tiek uzskatīti ūdeņi, kuru
temperatūra pārsniedz 30–40 grādu. Liepājas un Bārtas apkaimē termālie ūdeņi
sasniedz 40–45 grādu temperatūru, bet pie Nidas un Rucavas – 55–60 grādus.
Ģeotermālo staciju būvniecība prasa lielus kapitālieguldījumus, bet iegūtā
siltuma izmaksas ir relatīvi nelielas – aptuveni divas reizes lētākas.

Kembrija nogulumos sastopami stipri mineralizēti
ūdeņi ar augstu broma saturu un nelielu joda, litija un bora saturu, kurus var
izmantot broma ražošanā un ārstnieciskos nolūkos.

Latvijas dienvidrietumos ordovika un apakšdevona
nogulumos sastopami arī ar naftu piesātināti ieži.

Dienvidrietumu Kurzeme ir vienīgā vieta Latvijā, kur
mālainajos juras perioda nogulumos sastopamas nelielas brūnogļu iegulas.

Liepājas apkārtnē zināmas vairākas dzintara atradumu
vietas, taču šīs iegulas ir vietēja rakstura un nevar būt perspektīvas
rūpnieciskai dzintara ieguvei.

Pie eksotiskajiem
derīgajiem izrakteņiem var pieskaitīt titāna minerāla un cirkona kliedņus.
Paaugstināts titāna minerālu (ilmenīta, rutila) un cirkona saturs konstatēts
Baltijas jūras akvatorijas smiltīs līdz 25 metru dziļumam. Tāpat pie
eksotiskajiem izrakteņiem pieskaitāmas polimetālu (svina un cinka) rūdas
ieslēgumi apakšdevona, vidusdevona un apakškembrija nogulumos. Tomēr to
kopējais apjoms ir neliels un to ieguve nav ekonomiski izdevīga.

PIELIKUMS “ZAĻĀ ISTABA” TAPIS AR LATVIJAS VIDES AIZSARDZĪBAS FONDA FINANSIĀLU ATBALSTU.

PROJEKTA NR. 1-08/320/2015