Riteņbraukšanas treneris un sporta skolotājs Kārlis Kandevics titulu “Gada liepājnieks 2018” saņēma par nozīmīgu ieguldījumu, ar degsmi un aizrautību trenējot bērnus ar īpašām vajadzībām.

Pats treneris priecīgs atzīst, ka nekad nebūtu iedomājies sevi kā šī titula ieguvēju. “Es biju bezgala pārsteigts. Es uzreiz nesapratu, kāpēc tā noticis. Nedomāju, ka savos gados vēl varētu kļūt par gada liepājnieku. Tas ir neizmērojams prieks. Es esmu lepns.” Viņš atzīst, ka vēl lielāks prieks ir tieši tādēļ, ka pats visu mūžu ir liepājnieks.

2018.gads Kārļa dzīvē lielākoties bijis tāds pats, kā citi. “Vienīgais īpašais notikums bija Ministrijas apbalvojuma saņemšana. To man pasniedza par labu darbu,” pieticīgi stāsta treneris. Pārējais gads bijis visai ierasts. 

Kārlis jau 12 gadus strādā ar bērniem ar īpašām vajadzībām. “Ar riteņbraukšanu gan vairs nenodarbojos, jo tam gluži vienkārši vairs neatliek laika. Ja gribu nodarboties ar riteņbraukšanu, tad nevaru turpināt strādāt ar bērniem invalīdiem. Tas nav savienojams, jo tās ir divas dažādas lietas.”

Taču Kārlis ar lielāko prieku arī bērnos ieaudzina mīlestību pret sportu. “Arī mēs kopā ļoti daudz braucam ar riteņiem. Nav jau tā, ka neko nedaru – es to mācu bērniem. Vasarā ļoti daudz braukājam.”

Viņš atminas, ka tad, kad sācis strādāt ar bērniem ar īpašām vajadzībām, viņam licies, ka būs ļoti grūti. “Pēc kādiem diviem gadiem iestrādājos, sāku saprast bērnu psiholoģiju un atradu ciešu kontaktu ar bērniem. Es varu redzēt, cik ļoti viņi cenšas un grib darīt. Šie bērni jūt, ka viņiem izdosies un tas viņus padara priecīgus. Un viņu prieks rada milzīgu prieku arī man pašam, jo es viņiem to visu iemācu.”

Kārlis ir sapratis, ka šis darbs ir viņa aicinājums un vēlas turpināt to darīt. “Pēdējos gados man tas viss kļūst arvien tuvāks. Man tas ļoti patīk!”