Šis mācību gads Liepājas Raiņa 6.vidusskolā iesākās ar direktora maiņu – amatā stājās tobrīd vēl daudziem nezināmais Kārlis Strautiņš. Viņš Liepājas izglītības iestādē uzsācis īstenu revolūciju, jo, kā pats izteicās, “lēnai evolūcijai nav laika”.

Direktora mērķis ir panākt, lai Raiņa 6.vidusskola kļūtu ne tikai par vienu no vadošajām skolām pilsētā, bet arī reģionā. Taču, ieviešot būtiskas izmaiņas mācību darbā, ne visi ar apņēmīgo reformatoru ir uz “viena viļņa”, iespējams, kāds arī aizies.

Sakārto mācību vidi

Ar K.Strautiņu tiekamies vēlā pēcpusdienā. Skolā ir jau patukšs, lielākā daļa audzēkņu devušies mājās, uz ārpusskolas nodarbībām vai kur citur. Pirms sarunājamies par aizvadīto mācību gada pirmo semestri, direktors vedina apskatīt, kādi uzlabojumi veikti skolas vidē. Redzams, ka remontdarbi noris vairākās vietās. 1. un 2.stāvā tiek veidoti mūsdienīgi atpūtas jeb chill out stūrīši skolēniem, lai viņi varētu jēgpilni starpbrīžos pavadītu laiku. “Te būs dīvāni, plauktos grāmatas, žurnāli, piemēram, “Ilustrētā zinātne”, “Ilustrētā vēsture”, “GEO”,” pastāsta K.Strautiņš. Savukārt citā vietā, kas domājams starp skolēniem izpelnīsies sajūsmu, plānots izlikt šūpuļtīklus. Būs arī aktīvs ekrāns, tādēļ tikpat labi šeit varēs noturēt kādu mācību stundu. Bija paredzēts atpūtas stūrīšus pabeigt jau pirmā mācību semestra beigās, taču darbi ievilkušies. “Pieņēmām vēl vienu strādnieku, cerams, ka nu raitāk ies uz priekšu.”

Pēc aptuveni divām nedēļām ekspluatācijā tiks nodota izremontētā skolas halle. Šobrīd skolas darbinieki un skolēni izglītības iestādē iekļūst pa sētas durvīm. Arī hallē tiks uzstādīts ekrāns, uz tā projicēs jaunākās skolas ziņas, lai ikvienam ienākot būtu redzams, kas te notiek. Agrāk pie sienas esošais Raiņa portrets pārcēlies uz skolas muzeju. Visos šajos uzlabojumos iztērēti aptuveni 10 tūkstoši latu, neslēpj K.Strautiņš. Finansējums ir gan no pašas skolas, gan arī pašvaldības. Vides uzlabošanā iesaistās arī skolēnu vecāki. Tā, piemēram, par aptuveni 500 latiem izremontēta viena klase – nokrāsotas sienas, ieklāta jauna grīda, iegādāti jauni krēsli. Lielāko daļu izdevumu – 300 latus – savākuši vecāki. “Radām iespēju līdzfinansēt,” saka direktors, norādot, ka šis ir labs skolas un vecāku partnerības piemērs.

Mācību vides sakārtošana ir viens no uzdevumiem, ko K.Strautiņš līdz ar savu ienākšanu ir izvirzījis, jo, viņaprāt, tas rosina un motivē skolēnos vēlmi mācīties.

Jāatzīmē, ka ir uzsākta projekta izstrāde skolas stadiona rekonstrukcijai. Tas būs pieejams arī ikvienam tuvējās apkārtnes iedzīvotājam, jo būvēt jaunu ezerkrastniekiem, piemēram, kaut kur Dzērves ielā būtu ārkārtīgi dārgi. Direktors uzskata, ka būtu muļķīgi, ja izstrādāto projektu beigās nerealizēs, bet saprot, ka “dzīvē gadās visādi”.

Citāda skola

Viena no K.Strautiņa filosofijām ir, ka mācību videi nav obligāti jābūt skolā. Te par piemēru viņš min interesantu eksperimentu, kas nesen realizēts pilsētas kanālā. Tā vienā pusē iegremdēti skaļruņi, bet otrā mikrofons. Datorā, kas atradies skolas 2.stāvā, ikviens varējis uzlikt kādu dziesmu un tad klausīties un uzzināt, kā skaņa plūst ūdenī. To, ka daudzus interesē bioloģija, ķīmija, fizika, astronomija, arheoloģija, pierādījis skolas rīkotais pasākums “Citāda zinātne”. Interesentu skaits pārsniedzis sešus simtus. K.Strautiņš apsver nākotnē sadarbību ar planetārijiem, lai rīkotu astronomijas pulciņus. Ka tas ir vajadzīgs, apstiprinājies decembrī, kad bija interesenti, kas mīnuss 20 grādu salā pie “Maximas” ar teleskopu debesīs vērojuši Mēnesi un Jupiteru.

“Man gribētos, lai par skolas stiprajām pusēm kļūst zinātne un tehnoloģijas,” saka K.Strautiņš, un, lai to īstenotu, nākotnē paredzēta vēl virkne dažādu aktivitāšu. Viņaprāt, ārkārtīgi svarīgs ir radošums, tāpēc kopā ar DALP 5.vidusskolas skolotāju Jutu Birznieci pedagogiem vada radošās domāšanas nodarbības. “Mums ir vīzija, ka Liepāja septiņos gados varētu kļūt par pirmo radošās domāšanas pilsētu Latvijā, nodarbībās apmācot vairāk nekā 70 procentus pedagogu.”

Tā kā skola mainās – gan vide, gan mācību metodes, gan savā ziņā arī skolēni un skolotāji, notiek pāreja uz jaunu mājas lapas adresi. Turpmāk informāciju par Liepājas Raiņa 6.vidusskolu varēs atrast lapā www.citadaskola.lv.

Bailes no jaunā

K.Strautiņš konkretizē, ka kopš septembra ir izveidoti mācību bloki, tas nozīmē, ka stundu sarakstā skolēniem pēc kārtas saliktas, piemēram, divas matemātikas, divas fizikas utt.. Jo, viņaprāt, 40 minūtēs neko daudz nevar izdarīt. Tagad ir laiks gan grupu darbam, gan pētnieciskajam darbam, arī sagatavošanās laiks stundām – mājas darbu izpildei – dots lielāks.

Papildus izstrādāta jauna vērtēšanas sistēma ar mērķi veicināt zināšanu iemaņas. Paralēli ierastajam vērtējumam – 10 ballu skalā – skolēni pelna punktus, kas galā rezumējas atzīmē. Piemēram, punktus skolēns saņem par to, ka ir laicīgi atnācis uz stundu, tādējādi netraucējot citiem, par aktīvu grupu darbu, par darbu stundā, par maziem pārbaudes darbiņiem utt. K.Strautiņš pārliecināts, ka jaunā sistēma neļaus skolēniem atslābt, visu laiku liks strādāt. “Katras tēmas sākumā būs skaidrs, ka kopējais punktu skaits, ko vari iegūt ir, piemēram, 300. Zināsi, ka par kontroldarbu tu varēsi saņemt tik, par pētniecisko tik, par grupu darbu tik. Un tad sāc kalkulēt un domāt, vai galā vēlies saņemt desmitnieku, kas pienākas, iegūstot maksimālo punktu skaitu, vai mazāk. Manuprāt, punktu sistēma ļauj katram no skolēniem attīstīt viņa stipro pusi. Mēs cenšamies audzināt nākamos darba devējus, nevis ņēmējus.”

Sarunas gaitā arī nonākam pie tā, kāpēc pārmaiņas bijušas nepieciešamas – lai motivētu skolēnus maksimāli strādāt. “Ir mainījies tas, kā bērni uztver informāciju. Viņi tajā nav vainojami, tāda vienkārši ir mūsu dzīve, kas nav maināma. Mēs varam tikai mainīt vidi, pedagogu darba metodes. Ar to arī skolā šobrīd nodarbojamies,” skaidro apņēmīgais reformators. Un šīs metodes ir rīki, lai skola kļūtu spēcīgāka, interesantāka bērniem, lai parādītu, ka var mācīties citādāk.

Vaicāts, vai bijis kas tāds, ko skolā nav izdevies īstenot un tādēļ atmests, K.Strautiņš smaidot saka, ka pagaidām nē. “Uzsāktā revolūcija īstenojas, un domāju, ka sekmīgi. Tas ir tikai dabīgi, ja kādā jautājumā kāds nostājas opozīcijā. Strādājam ar skolotājiem arī individuāli. Ja uz kopīgo mērķi mums nav pa ceļam, tad, visticamāk, nāksies šķirties.” Pagaidām neviens no pedagogiem gan neesot aizgājis, bet ar vairākiem notiekot pārrunas. “Mēģinām runāt, iedrošināt, skaidrot. Bailes no jaunā ir tikai normālas,” uzskata K.Strautiņš, kurš ir pārliecināts, ka ar līdzšinējo komandu var izdarīt daudzas lietas. Jāpiebilst, ka pēdējos gados K.Strautiņš strādājis un dzīvojis Rīgā – bijis Kārļa Videnieka 77.vidusskolas direktora vietnieks mācību darbā, pēc tam – privātās vidusskolas “Patnis” direktors, tur arī gūta pieredze skolas darbā.

Viedokļi par Kārli Strautiņu

Izglītības pārvaldes Pedagoģijas nodaļas vadītāja Alda Ķestere: “Mēs priecājamies, ka mums ir tāds direktors, kurš ievieš pārmaiņas, jo tās mums ir vajadzīgas. Priecājamies par viņa enerģiju, viņa spēju aizraut, jo acis mirdz gan skolotājiem, gan bērniem. Tāds vadītājs katrā ziņā iedvesmo. Priecājamies, ka viņš mūs, skolotājus, izglīto radošajā domāšanā. Esmu pat dzirdējusi no kādas citas skolas vecākiem, ka arī viņi, piemēram, gribētu, lai viņu bērns mācās pēc bloku sistēmas, kāda ieviesta 6.vidusskolā.”

Laine Meņģe, Liepājas Raiņa 6.vidusskolas 12.klases skolniece: “Kopš Kārlis Strautiņš ir ieņēmis 6.vidusskolas direktora amatu, nākt uz skolu ir lielāks prieks, vēl vairāk piedalīties skolas pasākumos, jo pirmo reizi redzu direktoru, kurš pats piedalās un dalās ar savās idejām. Redzams, ka viņam patiešām interesē, ko mēs līdzpārvaldē darām un kādi ir mūsu plāni. Tiešām ļoti radošs, ideju pilns direktors. Man ļoti patīk, kā tagad tiek organizētas skolas aktivitātes un stundas. Uz nākošo dienu nav tik daudz jāmācās, jo stundas saliktas pēc bloku sistēmas.”

Daiga Muižule, Liepājas Raiņa 6.vidusskolas latviešu valodas un literatūras, lietišķās etiķetes skolotāja: “Par Kārli Strautiņu varu teikt tikai pozitīvo. Viņš ir jauns cilvēks, un varbūt kādreiz ne viss izdodas tā, kā gribētos. Pēdējos desmit gadus mūsu skolā nav bijušas tik lielas pārmaiņas, kā tagad. Liels akcents tiek likts uz estētisko noformējumu, skolas vides sakārtošanu. Esmu novērojusi, ka viņam ir izveidojušās ļoti labas attiecības ar skolēniem, viņš atbalsta skolotāju iniciatīvu. Man pašai mācību darbā bija viegli pieņemt pārmaiņas, jo iepriekš jau biju saskārusies ar ko līdzīgu. Jā, dažiem kolēģiem ir grūti pārrorientēties, jo tiek zaudēta tā saucamā komforta zonu. Taču jaunas vēsmas bija vajadzīgas.” 

Andra Gertsona foto

Kārlis Strautiņš uzvarēja Raiņa 6.vidusskolas direktora amata kandidātu konkursā, pārspējot astoņus citus kandidātus.