Kā portālu informēja Liepājas domes sabiedrisko attiecību speciālists Aigars Štāls, SIA ”Komunālā
pārvalde” noslēgusi līgumu ar SIA ”Granītakmens” par kureliešu
piemiņas zīmes atjaunošanu un uzstādīšanu zaļajā zonā pretī Krasta ielai, Karostā.

Līdz šā gada novembrim netālu no jūras, pie fortiem, tiks
izveidots labiekārtots laukums ar atjaunoto piemiņas zīmi – dzelzs krustu pie
liela akmens, tam puslokā katrā pusē būs pa četriem mazākiem laukakmeņiem ar
uzrakstiem, kas atgādinās septiņu bojā gājušo un viena izdzīvojušā latviešu
karavīra likteni un Latvijas vēstures maz zināmu lappusi.

Piemiņas vietā zem atsevišķi augošas priedes kāpās tiks
izveidots arī skatu laukums, imitēta ugunskura vietu un masīvkoka pakāpieni.

Piemiņas vietu, ko kureliešiem pēc Riharda Rubīna
ierosmes un ar viņa līdzdalību izveidoja 1994. gadā, Karostā, arī  netālu no jūras, 2012. gada janvārī nopostīja
vētra un jūras bangas. Tāpēc jaunā piemiņas vieta izvēlēta vairāk uz pilsētas
pusi, tā būs vieglāk pieejama apmeklētājiem; no jūras uzbrukuma to sargās
bijušo fortu paliekas.

Piemiņas vietas skiču autors ir liepājnieks Raimonds
Kalniņš. Plānotās atjaunošanas un labiekārtošanas izmaksas – gandrīz 4000 latu  bez PVN.

Par kureliešiem sauc vācu armijā iekļauto latviešu karavīru
formējumu ģenerāļa Jāņa Kureļa vadībā Otrā pasaules kara nogalē. Štāba
virsnieki un citi vienības dalībnieki cerēja atjaunot Latvijas neatkarību  un bija saistīti ar nacionālās pretošanās
kustību – Latviešu Centrālo padomi (LCP), kuras izveidošanas 70. gadadienu atzīmējām
nupat, šīs nedēļas sākumā.

Vācieši kureliešus izformēja, daudzus notiesāja un nosūtīja
uz Štuthofu. Militāras akcijas pret kureliešiem sākās 1944. gada 14. novembrī,
kad tika ielenkts un apcietināts Kureļa štābs Stiklos. Štāba virsniekus tiesāja
Liepājā un septiņus no viņiem nošāva 20. novembrī. Notiesātie sadzīti automašīnā
un aizvesti uz Karostu. Konkrēta šo latviešu nošaušanas vieta nav zināma. Pašu
ģenerāli Kureli 21. novembrī aizsūtīja uz Vāciju, viņš miris ASV.