Ceturtdiena, 28. marts Ginta, Gunda, Gunta
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Karostā jauniešus rosina ticēt sev

Karostā jauniešus rosina ticēt sev
29.06.2007 11:04

0

Atslēgvārdi

Lielākajai daļai jau ir vienalga, kas ar viņiem notiek. Zinu daudzus, kas savos 16, 17 gados jau guļ zārkā. Bet man bija interesanti uzzināt kaut ko vairāk — kas ar manu ķermeni notiek, bija daudzas pārrunas par alkoholu, narkotikām. Tā sešpadsmitgadīgais Liepājas Karostas iedzīvotājs Gints Kociņš stāsta par to, kāda bijusi jēga viņa sarunām ar ārstu Armandu Treimani. Gints ir viens no Karostas jauniešu motivācijas projektā iesaistītajiem jauniešiem — to par ES naudu Liepājā cenšas īstenot biedrība Sabiedrības attīstības centrs (Ls 17 345,78 no Eiropas Sociālā fonda, Ls 4336,45 — nacionālais finansējums). Projekta mērķis bija atrast jauniešus, kuri nestrādā vai nemācās, un palīdzēt viņiem mainīt attieksmi pret dzīvi, darba iespējām, veidot mērķtiecīgu nākotni.

Katram jaunietim piedāvāja desmit brīvprātīgu individuālu sarunu sesiju ar psihoterapeitu A.Treimani, kā arī prakses darbavietas.

Projekta īstenotāji atzīst — bijis grūti iesaistīt visus 20 jauniešus, kuri vēlētos izmantot visus projekta piedāvājumus, lai gan Liepājā oficiāli reģistrēts vairāk nekā 300 jauniešu bezdarbnieku. “Jaunieši ir ļoti noslēgti, viņi taču nestāstīs, ko dara, jo daudziem tas ir krimināli,” jauniešu rezervētību izskaidro projektā iesaistītās meitenes Tatjana Vasiļjeva (19) un Anastasija Buiņicka (19).

Dzīvo šai dienai

Galvenais projekta sadarbības partneris ir Liepājas 8.vidusskolas Karostas filiāle, kurā pēc pedagoģiskās korekcijas izglītības programmas mācās nepilngadīgi jaunieši no 5. līdz 9.klasei. Tie ir bērni, kuri izkrituši no aprites nesekmības dēļ, nav gājuši skolā, dažs atgriežas no ieslodzījuma. Viņu vecāki bieži ir bezdarbnieki vecumā ap 40 gadiem, ar vidējo vai zemāku izglītību, kuriem pašiem trūkst motivācijas izaugsmei. Viņi nespēj vai neprot motivēt izglītībai, labākai dzīvei savus bērnus, savu skolēnu problēmas īsi raksturo filiāles vadītāja Santa Novada. Projektā tika iesaistīti 10 skolēni no šīs skolas 8. un 9.klases vecumā no 14 līdz 18 gadiem. “Pārējie negribēja,” saka Gints.

A.Treimanis uzsver: viņa sarunas ar jauniešiem notika pēc brīvprātības principa. Daži sarunu sesiju sāka, bet nepabeidza. Daži viņu vēlāk atraduši draugiem.lv. Ārsts neatklāj sarunu noslēpumus, taču skaidro, ka motivācijas būtība ir — ticēt sev, būt pārliecinātam par sevi. “Ir iespēja iet to ceļu, kādu izvēlējies tētis, mamma. Ir iespēja arī dzīvot citādi. Dzīve bērnus iztaisījusi ļoti neatkarīgus. Taču viņi ir ļoti labi bērni, pat tie, kuriem ir smaga dzīve. Kāds pat gatavs strādāt iereibušu vecāku vietā, lai tikai viņus neatlaistu no darba.”

Bet karostnieces Tatjana un Anastasija pašas pieteikušās piedalīties projektā. Meitenes mācās arodvidusskolā un tagad pašas atradušas darbu, viena ir bārmene, otra — pārdevēja. “Ir psiholoģiskas problēmas, par kurām nevaru pastāstīt pat savai mammai, bet ar ārstu varēju runāt par jebko, jo tās ir konfidenciālas sarunas un viņš nevar mūs ne rāt, ne nosodīt. Man tas tiešām palīdzēja, kaut ko sapratu,” atklāj Tatjana. Taču meitenes domā, ka daudzi jaunieši “ir tik smagi, ka viņiem nekas vairs nevar palīdzēt”.

Kopīgais A.Treimaņa jaunajiem sarunu biedriem ir kontrasti: rīcība vienai dienai un saulains sapnis par skaistu, pārticīgu dzīvi ģimenē “visiem kopā”. Ilgus gadus sadarbojoties ar Liepājas Jaunatnes centru un kā ārsts — gan ginekologs, gan psihoterapeits — satiekot Liepājas jauniešus, novērojis, ka daudzi orientēti “vieglāk dzīvot, neko nedarot, nestrādājot, drīzāk — kādu apceļot”, stāsta A.Treimanis.

“Šī bija reāla iespēja palīdzēt tiem, kam ir grūti, un Karostas iedzīvotāji stāsta, ka tādi jaunieši ir,” projekta vadītāja asistente Aiga Jaunskalže nožēlo, ka iespēja nav izmantota pilnībā, pieaugušos jauniešus bezdarbniekus projekts nav sasniedzis. Projekts turpināsies līdz gada beigām, vēl notiks jauniešu nometne, atbalsta grupu tikšanās. Vai kādam patiešām būs palīdzēts, tas “izkristalizēsies vēlāk, taču šis ir mēģinājums vismaz kaut ko mainīt un saprast”, papildina A.Treimanis.

Darbs nelegāli

“Ar to motivāciju ir tā, kā ir. Darbam samotivējām tikai divus. Nav vairs tie laiki, kad bērni ar mieru strādāt par zemu algu,” neslēpj S.Novada. Tie divi ir Gints un kāds viņa skolasbiedrs — abi jau no aprīļa pa trim stundām dienā strādāja Beberliņu atpūtas bāzē SIA Karosta. Pavasarī vajadzējis palīdzēt atpūtas bāzi sagatavot vasaras sezonai, bet jūnija beigās Gints palicis viens, “otrais aizgāja mazās algas dēļ, laikam tagad mājās sēž”, puisis paskaidro. Pavasara algas — 49 latu — lielāko daļu Gints “iemetis” Līgosvētkos. Mazā alga viņu nesatrauc. Nākamā būšot lielāka, un nekas īpašs jau arī neesot jāpērk. Toties Beberliņos labums, ka darbs ir tīrā bauda — uzkop apkārtni, ielec ūdenī, atkal pastrādā. “Nav kā ielu bruģētājiem, āmuri rokās, mugura putekļos, visi iet garām,” tādu darbu puisis negribētu. Rudenī viņš atgriezīsies skolā — jāmācās 9.klasē.

A.Jaunskalže stāsta, ka vēl daži jaunieši būs nodarbināti Karostas apkopšanā jūlijā pašvaldības aģentūras Nodarbinātības projekti uzdevumos. Taču lielākā daļa strādājot pašu atrastu neoficiālu darbu tirdzniecībā un celtniecībā. Projekta tāmē paredzētais darba atalgojums 1,50 dienā jauniešus neapmierinot. “Vairāk piedāvāt nevaram,” skaidro A.Jaunskalže. Vairākums puišu vēlējušies strādāt autoservisos, bet projekta īstenotājiem nav izdevies rast šādu darba devēju uzticību.

“Tieši jauniešus visvienkāršāk ir iesaistīt nelegālā darbā, viņi ir ar mieru saņemt naudu bez sociālajām garantijām, bez nodokļiem. Parasti tie ir jaunieši, kuriem nepatīk mācīties un mūsu audzinošās runas,” atzīst Nodarbinātības valsts aģentūras Liepājas filiāles vadītāja Dace Baumane. “Nepilngadīgie pie mums reģistrējas galvenokārt tādēļ, lai vecāki varētu noformēt trūcīgo statusu un dabūtu pabalstus, vai izmanto īsās mācību programmas: mācās autovadītāju vai datorkursos. Pēc tam pazūd. Turpretī pilngadīgo jauno bezdarbnieku vairākums ir jaunās māmiņas pēc bērnu kopšanas atvaļinājuma, kuras nevar strādāt, jo nav, kam uzticēt bērnus.”

***
Jaunie bezdarbnieki
– Liepājā (27.jūnijā):
15—18 gadu veci 22
19—24 gadus veci 321

– Latvijā (31.maijā):
15—19 gadu veci 1056
20—24 gadus veci 7242

– Jauniešu bezdarba galvenie iemesli Latvijā (2006., rudens):
pieredzes trūkums 43,8%
neapmierinātība ar samaksu 32,1%
darba vietu trūkums 17,9%

Avoti: NVA, NVA Liepājas filiāle, NVA darba tirgus pētījums pēc izglītības iestāžu absolventu bezdarbnieku aptaujas

Nora Driķe,
“Diena”

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz