Karostas kanāls ir viens no piesārņotākajiem punktiem Baltijas jūras reģionā, atzīmē Liepājas SEZ pārvaldnieks Uldis Hmieļevskis.

“Padomju laikā visu to, kas uz sauszemes traucēja, vienkārši iesvieda ūdenī – troses, detaļas, kaut kādus mezglus utt. Pie piestātnēm, kuras savulaik vajadzēja atgriezt komerciālā apritē, ar ekskavatoru celti ārā dažādi lūžņi.”

Diemžēl arī pēc šī projekta īstenošanas kanāls no piesārņojuma netiks atbrīvots pilnībā. Tam nepietiek ne finanšu, ne tehnisko resursu, pauž SEZ Tirgus izpētes un analītikas daļas vadītājs Ivo Koliņš.

Šobrīd, ņemot vērā pieejamo finansējumu, maksimāli tikšot attīrīta saimnieciski aktīvākā kanāla zona.

Darbus veic ģenerāluzņēmējs SIA “Eko osta”, piesārņojuma izcelšanai kā apakšuzņēmējs piesaistīta arī kāda Igaunijas kompānija.

Sanācijas darbu laikā, kas ilgs līdz septembrim vai oktobrim, no ūdenstilpnes kopumā plānots izsmelt aptuveni 164 tūkstošus m³ piesārņoto nogulumu, ko nogādās aiz 2001. gadā speciāli izbūvētās rievsienas kanāla austrumu galā.

Rievsiena izbūvēta līdzās vietai, kur savulaik bijis paredzēts celt vēl vienu kuģubūvētavas sauso doku. Doku tā arī neizbūvēja, teritoriju aizbēra un tur uzcēla Liepājas Kafijas fabriku, pastāsta I. Koliņš.

“Interesanti, ka, rievsienu būvējot, tika konstatēts, ka vairāk nekā 10% piesārņojuma ir tieši kanāla austrumu galā.

Līdz ar to tas nav jāņem laukā,” viņš norāda.

Šajā Karostas kanāla daļā padomju laikā bija naftas rezervuāri, kur kuģus uzpildīja ar naftas produktiem, kas noplūda gan uz sauszemes, gan ūdenī. “Tajā laikā tas bija normāls process,” piebilst SIA “Eko osta” projekta sanācijas darbu vadītājs Kristaps Kaupužs.

Šobrīd pie Tosmares kuģubūvētavas teritorijas darbojas bagars un barža jeb liellaiva. Bagars ar kausu izceļ grunti, iekrauj to baržā, kas to tālāk nogādā līdz rievsienai. Paredzēts, ka aprīļa otrajā pusē ieradīsies arī zemessūcējs. Sagatavotas arī norobežojošās bonas, lai, uzjundījot grunti, šmuce nenonāktu jūrā.

“Piesārņojumu nevar izsūkt kā smilti vien, jo tur ir tā dēvētie tehnogēnie ieslēgumi – vecas kuģu daļas, caurules, dažādi dzelži utt.,” skaidro U. Hmieļevskis.

Tāpēc zemessūcējs strādās tandēmā ar peldošo ekskavatoru, kas tehnogēno piesārņojumu izraks no kanāla stūriem un nogāzēm.

2015. gadā, kad īstenoja kanāla attīrīšanas pilotprojektu, izceļot un utilizējot lielizmēra tehnogēno piesārņojumu, atrasti arī dažādi sprādzienbīstami priekšmeti.

K. Kaupužs apstiprina – pastāv risks, ka kanāla dzelmē tādu ir vēl.

“Katrā gadījumā mums ir izstrādāta rīcība gadījumā, ja tiek atrasti spridzekļi,” viņš saka.

Viens no projekta partneriem ir Norvēģijas Ūdens pētījumu institūts, kas kanāla attīrīšanā piedalās ar mērķi demonstrēt piemērus par līdzīgu objektu sanācijas darbu realizāciju Norvēģijā un sniegt zināšanas Latvijas speciālistiem, kas būs atbildīgi par sanācijā sasniegto mērķu uzturēšanu nākotnē.

I. Koliņš: “Šī projekta unikalitāte ir tajā, ka grāmatu [par šādu sanācijas darbu veikšanu] vienkārši nav. Kopā ar norvēģu partneriem mēģināsim radīt šo nosacīto grāmatu, attiecīgi izvērtējot, kādi pēc sanācijas darbiem būtu nākamie soļi, lai maksimāli uzlabotu Karostas kanāla vides stāvokli.”

Projekta kopējās izmaksas ir nepilni 5,2 miljoni eiro, no tiem 4,3 miljoni eiro piesaistīti no Norvēģijas finanšu instrumenta. Pārējā summa ir SEZ pārvaldes investīcijas.

Uzziņai

Karostas kanāls izveidots 19. gs. beigās Krievijas impērijas kara flotes vajadzībām.

Sākot ar 20. gs. otro pusi, aptuveni 50 gadus šī teritorija bija PSRS militāro jūras spēku slēgta zona, kas darbojās Latvijas teritorijā, līdz to demobilizācijai 1994. gadā.

Jau 1992. gadā HELCOM minēja Liepājas Karostu kā vienu no piesārņotākajām militārajām vietām Baltijas jūras reģionā, un piesārņojuma likvidēšana Karostas kanālā tika iekļauta HELCOM Baltijas jūras rīcības plānā.

Piesaistot Eiropas Savienības Kohēzijas fonda finansējumu, līdz 2015. gadam īstenots projekts ”Vēsturiski piesārņotas vietas Liepājas ostas Karostas kanāla attīrīšanas I kārta”. Tad no kanāla izcelts un utilizēts liela apjoma tehnogēnais piesārņojums (metāllūžņi, betona masīvi, koksne utt.), kā arī vispiesārņotākajā iecirknī 10 ha platībā izņemti aptuveni 50 000 m³ piesārņoto nogulumu.

Avots: Liepājas SEZ pārvalde