1.aprīlī Liepājā tradicionāli sākās Spodrības mēnesis, kura mērķis ir sekmēt pilsētas – gan privāto, gan publisko teritoriju – sakopšanu un labiekārtošanu, portāls uzzināja Liepājas pilsētas pašvaldībā.

Apsekojot pilsētu, pārliecinājāmies, ka situācija tīrības jomā šogad Liepājā būtiski uzlabojusies. Sevišķi tas jūtams Tirdzniecības kanāla Vecliepājas pusē. Daudzās vietās, kas iepriekšējos pavasaros bija drazu pilnas, tagad ir tīrība. Piemēram, Liepājas ezera krastā Jaunās ielas galā. Tāpat Tirdzniecības kanāla krastā posmā no Latvijas gāzes administrācijas ēkas līdz ezeram. Ne tikai atkritumi savākti, bet arī pērnā zāle un lapas sagrābtas un saliktas maisos. Tāpat salasīti zari.

Tiesa, nedēļas nogalē daudzviet, sevišķi daudzdzīvokļu māju pagalmos, netīrība rodas no pārpildītiem atkritumu konteineriem. Iedzīvotāji ekonomē uz atkritumu izvešanu, noslēdz līgumus par gružu izvešanu ne katru dienu. Rezultāts ir pārpildīti atkritumu konteineri, reizēm pat kaudzes tiem blakus.

Un tad sākas problēmas, ko palīdz radīt vairāki blakus apstākļi. Proti, klaidoņi un putni gružu maisus pārplēš, meklējot tajos ko sev vērtīgu. Bet vējš, kas ir Liepājas ikdiena, atkritumus izgaiņā pa apkārtni.

Līdz nepazīšanai pārvērties arī Laumas rajons. Piemēram, Namdaru iela un teritorija gar dzelzceļa sliedēm, kur iepriekšējos gados vietām bija nelegālās izgāztuves, nu, pateicoties pašvaldības aģentūras ”Nodarbinātības projekti” strādniekiem, uzposta līdz nepazīšanai. Ne tikai atkritumi savākti, bet arī krūmi izcirsti.

Kā portālam pastāstīja Liepājas pašvaldības aģentūras ”Nodarbinātības projekti” direktors Zigmunds Cīrulis, aģentūras ”Nodarbinātības projekti” nodarbinātie pilsētas uzpošanas darbus veic regulāri, augu gadu, nevis tikai talkas un spodrības mēneša laikā.   

Aģentūras uzpošamās platības aptver teju vai visu pilsētas teritoriju. Tās uzpošanā ir ap 300 hektāriem kopjamo platību ar 250 adresēm. No ezera līdz jūrai un no pilsētas dienvidu robežas līdz ziemeļu robežai. Uzpošamo vietu sarakstā ir gan zaļā zona, gan maģistrālās ielas. Ir gan 100 kvadrātmetru, gan 10 hektāru plaši objekti.

Viens no lielākajiem aģentūras uzpošamajiem objektiem ir Liepājas ezera mala. Piemēram, teritorija ezera krastā Lauku ielas galā, kur ir laipa uz putnu vērošanas torni. Tāpat plašs objekts ir Pērkones kanāla mala. Karostā un Tosmarē savukārt aģentūra rūpējas par maģistrālajām ielām. Nodarbināto pienākumos ietilpst arī Karostas pludmales uzkopšana.

Daži paradumus nemaina

Vienīgais portāla uzietais kauna traips Laumas rajonā joprojām ir Ziemupes iela. Joprojām nelegālā atkritumu izgāztuve ir vietā Ziemupes ielā, kur uz Speciālās ekonomiskās zonas pārvaldes apsaimniekošanā esošās zemes slejas privātpersonām piederošas metāla garāžas. Tāpat atkritumiem pilni grāvji šajā ielā iepretim garāžu kooperatīvam.

Darvas karote mūsu pilsētas tīrības medus mucā joprojām ir arī Karosta. Kaut pagājušajā gadā te redzētie atkritumi savākti un daudzviet pašvaldības aģentūras ”Nodarbinātības projekti” strādnieki paspējuši ne vien gružus savākt, bet arī teritorijas izgrābt un krūmus izcirst, Karostas meži joprojām ir tā vieta, kur dažs labs aizved izgāzt atkritumus. Vietām izmests pa pāris maisiem, bet citviet – svaigi izgāztas veselas atkritumu kravas. 

Kā portālam pastāstīja SIA ”Liepājas RAS” sabiedrisko attiecību speciālists Viktors Birze, sadzīves atkritumu poligonā “Ķīvītes” Grobiņas novadā darbojas labiekārtots šķiroto atkritumu pieņemšanas laukums, uz kuru privātpersonas bez maksas var atvest dažāda veida šķirotus atkritumus lielākā daudzumā.

Poligonā pieņem papīru, kartonu, plastmasas pudeles, citu plastmasu, pudeļu un logu stiklus, metālu, bīstamos atkritumus, elektropreces, lielizmēra sadzīves atkritumus, tekstilu, zaļos jeb dārzu un parku atkritumus.

Lielā talka neatrisinās visas problēmas

Protams, arī šogad Liepājā, tāpat kā visā Latvijā, notiks tradicionālā Lielā talka. Šogad tā notiks 23.aprīlī. Vai vēl nesakopto pilsētas teritoriju uzpošanu atliksim līdz talkai, portāls interesējās pilsētas pašvaldībā.

Liepājas pilsētas domes Vides nodaļas speciāliste Dace Liepniece pastāstīja, ka šobrīd pašvaldība apzina nekoptās teritorijas, kuras nepieciešams sakopt un iespēju robežās tiks sakoptas arī Lielajā talkā.

”Jāsaka gan, ka Lielā talka pēc būtības ir iedzīvotāju iesaistīšanās teritoriju sakopšanā, tāpēc arī tas, cik daudz teritorijas tiks sakoptas tieši Lielās talkas dienā ir atkarīgs ne tik daudz no pašvaldības, bet tieši pilsētas iedzīvotāju aktivitātes,” atzīst D.Liepniece.

Un piebilst, ka pilsētas pašvaldība regulāri kopj teritorijas, bet spodrības mēneša laikā lielāka uzmanība tiek pievērsta tieši nomaļākajām un piesārņotākajām vietām.

Neapzinīgos pie kārtības sauc sodi 

Liepājas pilsētas Pašvaldības policijas pārstāvis Kaspars Vārpiņš, jautāts, kuras ir tās vietas pilsētā, kur atkritumu dēļ visbiežāk nākas piestāt vai pat atgriezties atkārtoti policijas darbiniekiem, skaidroja, ka atsevišķi juridiskās personas no privātajām izdalīt nav iespējams, jo atsevišķa datu bāze netiek veidota. Tāpat viņš atzīst: ”Par piegružotām vietām – nav konkrētu vietu, kur būtu visbēdīgāk. Diemžēl katrā mikrorajonā ko tādu var atrast.” 

Pašvaldības policijas statistika rāda, ka 2016.gadā noformēti 26 administratīvā pārkāpuma protokoli par atkritumu apsaimniekošanas noteikumu vai atkritumu pārrobežu pārvadājumu noteikumu pārkāpšanu. 2015.gadā par šādu pašu pārkāpumu pie atbildības saukti ap simts privātīpašnieku – noformēti 108 administratīvā pārkāpuma protokoli.

2015.gadā noformēti 7 administratīvā pārkāpuma protokoli par sadzīves atkritumu radītāja vai īpašnieka nepiedalīšanos pašvaldības organizētajā sadzīves atkritumu savākšanā (nav līguma par atkritumu izvešanu). 2016.gadā par šādu pārkāpumu protokoli vēl nav noformēti. 

K.Vārpiņš skaidro, ka par atkritumu apsaimniekošanas noteikumu vai atkritumu pārrobežu pārvadājumu noteikumu pārkāpšanu uzliek naudas sodu fiziskajām personām no 70 līdz 1000 eiro, konfiscējot pārkāpuma izdarīšanai izmantotos transportlīdzekļus, bet juridiskajām personām uzliek naudas sodu no 280 līdz 2100 eiro, konfiscējot pārkāpuma izdarīšanai izmantotos transportlīdzekļus. 

Savukārt par sadzīves atkritumu radītāja vai īpašnieka nepiedalīšanos pašvaldības organizētajā sadzīves atkritumu savākšanā – uzliek naudas sodu fiziskajām personām no 70 līdz 700 eiro, bet juridiskajām personām – no 430 līdz 1400 eiro.

29Skatīt galeriju