Trešdiena, 8. maijs Staņislava, Staņislavs, Stefānija
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Karš Ukrainā: 8. diena

Ukraina turpina aizsargāt savu zemi pret agresori Krieviju.

Karš Ukrainā: 8. diena
Foto: LETA
Foto: LETA
03.03.2022 00:05

LETA

Atslēgvārdi

20:06 Ceturtdien Baltkrievijā noslēgusies Ukrainas un Krievijas sarunu otrā kārta, kurā puses panākušas saprašanos par kopīgu humāno koridoru nodrošināšanu, lai evakuētu mierīgos iedzīvotājus no vissmagāko kauju vietām.

Kā paziņoja Ukrainas delegācijas loceklis Ukrainas prezidenta kancelejas vadītāja padomnieks Mihailo Podoļaks, Kijeva nav guvusi rezultātus, uz kuriem cerēja.

Viņš piebilda, ka vienīgais, par ko izdevies vienoties, ir kopīgi nodrošināt humānos koridorus ar īslaicīgu uguns pārtraukšanu.

“Puses panākušas saprašanos par kopīgu humāno koridoru nodrošināšanu mierīgo iedzīvotāju evakuēšanai, kā arī medikamentu un pārtikas produktu piegādei vissmagāko kauju vietās, ar iespēju uz laiku pārtraukt uguni uz periodu, kad tiek veikta evakuācija,” sacīja Podoļaks.

Viņš precizēja, ka uguns pārtraukšana būs iespējama ne visur, bet tikai vietās, kur atradīsies humānie koridori, evakuācijas laikā.

“Ar šo mērķi tuvākajā laikā tiks organizēti speciāli sakaru un sadarbības kanāli un veidotas atbilstošas loģistikas procedūras,” sacīja Podoļaks.

Viņš pavēstīja, ka dialogs turpināsies trešajā sarunu kārtā.

Podoļaks pirms sarunām pavēstīja, ka no Ukrainas puses galvenie sarunu jautājumi ir tūlītēja uguns pārtraukšana, pamiers un humāno koridoru izveidošana mierīgo iedzīvotāju izvešanai no sagrautajām vai nemitīgi apšaudītajām pilsētām un ciemiem.

Krievijas Ārlietu ministrija iepriekš paziņoja, ka Krievijas prasības Ukrainai ir minimālas, taču konkrētākas detaļas neatklāja.

Pirmās Ukrainas un Krievijas sarunas kopš kara sākuma notika pirmdienas vakarā uz Ukrainas un Baltkrievijas robežas, bet tām nebija taustāmu rezultātu.

19:28 Krievijas prezidents Vladimirs Putins ceturtdien apspriedē ar Drošības padomi paziņoja, ka iebrukums Ukrainā notiek pēc plāna, bet Krievijas spēki karo ar neonacistiem.

“Gribu teikt, ka speciālā militārā operācija notiek stingri atbilstoši grafikam, pēc plāna. Visi uzstādītie uzdevumi tiek veiksmīgi izpildīti,” paziņoja Putins.

Tāpat viņš padomei paziņoja, ka Krievijas spēki Ukrainā karo ar neonacistiem, kuriem palīdz ārvalstu algotņi, tostarp no Tuvajiem Austrumiem.

“To, ka mēs karojam tieši ar neonacistiem, rāda pati kauju gaita,” sacīja Putins. “Nacionālistiskie un neonacistiskie grupējumi, bet viņu vidū ir arī ārvalstu algotņi, tostarp arī no Tuvajiem Austrumiem, piesedzas ar mierīgajiem iedzīvotājiem kā dzīvajiem vairogiem.”

Viņš arī pavēstīja, ka joprojām krievus un ukraiņus uzskata par vienu tautu.

Ukrainas armija turpina aizstāvēšanās kaujas, bloķējot pretinieka spēkus dažādos virzienos.

Saskaņā ar stāvokli uz ceturtdienas pusdienlaiku ienaidnieks atsevišķos uzbrukuma virzienos pārgājis uz aizsardzību un zaudējumu dēļ spiests piesaistīt rezerves.

19:12 Baltkrievijas armijas kolonna, kas jau ir sastājusies ierindā Ukrainā Čerņihivas apgabalā Mihailo-Kocjubinskē, atsakās doties dziļāk Ukrainas teritorijā, vēsta izdevums ZN.UA, atsaucoties uz informētu avotu.

Runa ir par vairākiem simtiem tehnikas vienību, arī tankiem, artilērijas sistēmām “Smerč”, pašgājējlielgabaliem “Pion”, kājnieku kaujas mašīnām, bruņutransportieriem, benzīna transportēšanas automašīnām, automašīnām ar kājniekiem.

Komandieri “skraida gar kolonnu un liek izpildīt pavēli”, sacīja avots.

Ukrainas teritoriālās aizsardzības spēku reģionālās pārvaldes “Ziemeļi” pārstāvis Vitālijs Kirilovs 1.martā apstiprināja, ka Čerņihivas apgabalā ienācis Baltkrievijas karaspēks.

Lietotnes “Telgram” kanāls “Vertikaļ”, atsaucoties uz avotiem izlūkdienestā, vēsta, ka arī Baltkrievijā netālu no Gomeļas karavīri atsakās virzīties uz Ukrainas pusi.

“Gatavi rakstīt ziņojumus, bet karavīri baidās un negrib karot. Komandieri saka, ka viņi vienkārši pastāvēs uz robežas, bet viņiem neviens netic. Karavīriem draud ar krimināllietām.”

18:42 Krievijas kara lidmašīnas ceturtdien veikušas raķešu triecienu dzīvojamiem namiem Čerņihivas centrā, nogalinot 33 cilvēkus.

“Krievijas okupanti veikuši triecienu dzīvojamiem namiem pilsētas centrā. Līdzās cietuši vairāki daudzdzīvokļu nami, izsisti logi, sapostītas sienas, jumtu segums, balkoni, dažviet nopostītas sienas, pārsegumi. Tuvumā nav nekādu militāru objektu. Līdzās ir slimnīcas, vairākas skolas un bērnudārzi, desmitiem daudzstāvu ēku,” sociālajā tīklā “Facebook” ceturtdien pavēstīja Ukrainas Bruņoto spēku Teritoriālās aizsardzības spēku reģionālā pārvalde “Ziemeļi”.

Ukrainas iekšlietu ministra padomnieks Antons Heraščenko “Telegram” kanālā vēsta, ka glābēji no gruvešiem izcēluši 33 bojāgājušos, vēl 18 cilvēki guvuši traumas.

Sakarā ar apšaudēm glābšanas darbi apturēti.

18:07 Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ceturtdien aicināja Rietumus palielināt militāro palīdzību, brīdinot, ka Ukrainas krišanas gadījumā nākamās būs Baltijas valstis.

“Ja jums nav varas slēgt debesis, dodiet man lidmašīnas,” preses konferencē pavēstīja Zelenskis. “Ja mūsu vairs nebūs, tad, nedod dievs, nākamās būs Latvija, Lietuva un Igaunija. Ticiet man.”

Zelenskis pieprasījis izveidot “lidojumu aizlieguma zonu” virs Ukrainas teritorijas, uzsverot, ka paļaujas uz Rietumu palīdzību šajā jautājumā.

17:34 Ukrainas parlaments ceturtdien apstiprināja valsts prezidenta Volodimirs Zelenska parakstīto dekrētu par vispārēju mobilizāciju, informēja Augstākās radas preses dienestā.

Zelenskis 24.februārī, kad Krievija sāka iebrukumu valstī, parakstīja dekrētu par vispārēju mobilizāciju, lai Krievijas uzbrukuma apstākļos nodrošinātu valsts aizsardzību.

Mobilizācija jāveic 90 diennakšu laikā no šī dekrēta spēkā stāšanās dienas Vinnicas, Volīnijas, Dnipropetrovskas, Doneckas, Žitomiras, Aizkarpatu, Zaporižjas, Ivanofrankivskas, Kijevas, Kirovogradas, Luhanskas, Ļvivas, Mikolajivas, Odesas, Poltavas, Rivnes, Sumu, Ternopiļas, Harkivas, Hersonas, Hmeļnickas, Čerkasu, Černivcu, Čerņihivas apgabalos, kā arī Kijevas pilsētā.

Tāpat ar dekrētu paredzēts karadienestam pakļauto un rezervistu iesaukšana un transportlīdzekļu piesaistīšana Bruņoto spēku, Nacionālās gvardes, Ukrainas Drošības dienesta, Valsts robežsardzes dienesta, Valsts īpašā transporta dienesta, Valsts īpašo sakaru un informācijas aizsardzības dienesta, kā arī citu militāro veidojumu vajadzībām tādā apmērā, kādu paredz mobilizācijas plāni.

Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštābam ir uzdots noteikt secību un apjomus karadienestam pakļauto un rezervistu iesaukšanai un transportlīdzekļu piesaistīšanai bruņoto spēku vajadzībām, kas jāveic kopējā mobilizācijas termiņa ietvaros.

Ministru kabinetam ir uzdots nodrošināt finansējumu un savu pilnvaru ietvaros veikt citus pasākumus, kas saistīti ar vispārējās mobilizācijas izsludināšanu un īstenošanu.

17:07 Ceturtdien Baltkrievijā sākusies Ukrainas un Krievijas sarunu otrā kārta, paziņojis Ukrainas prezidenta kancelejas vadītāja padomnieks Mihailo Podoļaks.

Viņš pavēstīja, ka no Ukrainas puses galvenie sarunu jautājumi ir tūlītēja uguns pārtraukšana, pamiers un humāno koridoru izveidošana mierīgo iedzīvotāju izvešanai no sagrautajām vai nemitīgi apšaudītajām pilsētām un ciemiem.

Krievijas Ārlietu ministrija iepriekš paziņoja, ka Krievijas prasības Ukrainai ir minimālas, taču konkrētākas detaļas neatklāja.

Kremlis iepriekš paziņojis, ka sarunas notiks uz Polijas un Baltkrievijas robežas.

Pirmās Ukrainas un Krievijas sarunas kopš kara sākuma notika pirmdienas vakarā uz Ukrainas un Baltkrievijas robežas, bet tām nebija taustāmu rezultātu.

16:58 Francijas prezidents Emanuels Makrons uzskata, ka Ukrainā ļaunākais ir tikai vēl priekšā un Krievijas prezidents Vladimirs Putins acīmredzot ir apņēmies sagrābt visu valsti, pēc ceturtdien notikušās pusotru stundu ilgās abu līderi telefonsarunas pavēstīja Makrona palīgs.

Putins iebrukumu atkal attaisnoja ar Ukrainas “denacifikāciju”, sacīja palīgs, kurš lūdza neminēt viņa vārdu.

Viņš Putina teikto raksturoja kā šokējošu un nepieņemamu un ka Makrons teicis Putinam, ka tie ir meli.

Kremļa preses dienests pēc telefonsarunas izplatīja paziņoju, ka tās gaitā līderi apmainījušies viedokļiem par Ukrainu.

15:58 Ukrainas delegācija ceturtdien izlidojusi uz jaunām sarunām ar Krieviju, paziņojis Ukrainas prezidenta kancelejas vadītāja padomnieks Mihailo Podoļaks.

Valdošās partijas “Tautas kalps” parlamenta frakcijas vadītājs Dāvids Arahamija pavēstīja, ka sarunu sākums paredzēts pēc divām stundām.

Viņš ierakstā “Facebook” norādīja, ka sarunās minimālā programma ir vienoties par humānajiem koridoriem, bet “tālāk pēc apstākļiem”. 

Kremlis iepriekš paziņojis, ka sarunas ceturtdien notiks uz Polijas un Baltkrievijas robežas.

Krievijas diktatora Vladimira Putina palīgs Vladimirs Medinskis, kurš vadīja Krievijas delegāciju pirmajā sarunu raundā, pavēstījis, ka sarunās tikšot apspriesta uguns pārtraukšana.

Pirmās Ukrainas un Krievijas sarunas kopš kara sākuma notika pirmdienas vakarā uz Ukrainas un Baltkrievijas robežas, bet tām nebija taustāmu rezultātu.

Situācijas apkopojums

Krievijas karaspēks, kas nav guvis panākumus gandrīz nevienā no uzbrukuma virzieniem, naktī uz ceturtdienu atkal bombardējis lielo pilsētu dzīvojamos kvartālus.

Pārkāpjot starptautiskās tiesības, krievi izmanto kasešu bumbas un lielkalibra šrapneļu munīciju. Apdzīvotās vietas tiek apšaudītas ar reaktīvajiem daudzstobru mīnmetējiem “Grad”, “Smerč” un “Uragan”.

Ukrainas armija turpina aizstāvēšanās kaujas, bloķējot pretinieka spēkus dažādos virzienos.

Saskaņā ar stāvokli uz ceturtdienu pkst.12 Ienaidnieks atsevišķos uzbrukuma virzienos pārgājis uz aizsardzību un zaudējumu dēļ spiests piesaistīt rezerves.

Volīnijas virzienā Krievijas karaspēks turpina demonstratīvas darbības gar Ukrainas robežu.

Poļesjē krievi mēģina turpināt uzbrukumus līnijā Kozaroviči-Višhoroda-Fastiva-Obuhiva.

Vēlāk ceturtdien saņemtas ziņas, ka krievi izsisti no Bučas un virs pilsētas pacelts Ukrainas karogs.

Ziemeļu virzienā, pretinieks, nespējot ieņemt Čerņihivu, Ņižinu, Sumus, Lebedinu un Ohtirku, izvairoties no sadursmēm ar Ukrainas armiju, mēģina sasniegt Kijevas ziemeļu pievārti.

Vēlāk ceturtdien saņemtas ziņas, ka ukraiņu robežsargi kopā ar armijas vienībām Sumu apgabalā izgājuši līdz valsts robežas līnijas, bet Moskovskijbobrikas ciemā iznīcināta krievu bruņutehnikas vienība.

Arī no Čerņihivas apgabala saņemtas ziņas, ka tur sadedzināta vesela Krievijas armijas tehnikas kolonna.

Harkivas apgabalā krievi naktī uz ceturtdienu veica uzbrukuma operācijas Zoličivas, Harkivas un Baļaklijas rajonos. Šobrīd pretinieks bijis spiests pāriet uz aizsardzību.

Žitomiras apgabalā Korosteņas virzienā pretinieks cietis ievērojamus zaudējumus un uzbrukumu apturējis.

Austrumos pretinieks ar artilērijas atbalstu turpina uzbrukumus Novoajdaras, Volnovahas un Mariupoles rajonos, tomēr sasniegt Luhanskas un Doneckas apgabalu administratīvās robežas krievi nav spējuši.

Dienvidos Krievijas karaspēks turpina mēģinājumus uzbrukt Mikolajivas-Voznesenskas virzienā.

Turpinās krievu uzbrukums, kura mērķis ir sasniegt Zaporižjes un Mariupoles pievārti.

Iebrucēji izsēdinājuši nelielu gaisa desantu Balovnes rajonā Mikolajivas apgabalā. Desants ir iznīcināts.

Ceturtdienas rītā vietējās amatpersonas apstiprināja, ka kritusi Hersona, bet vēlāk tika saņemta informācija, ka pilnībā ieņemta apgabala administrācijas ēka.

Tajā pašā laikā Mikolajivas apgabala administrācijas vadītājs Vitālijs Kims ziņo, ka Hersonas lidostā Ukrainas armija iznīcinājusi visu tur esošo pretinieka tehniku – helikopterus, bruņutehniku un zenītartilērijas iekārtas.

Melnajā jūrā Odesas virzienā dodas četri Krievijas desantkuģi, kurus pavada trīs raķešu kuteri.

Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi līdz ceturtdienai sasnieguši apmēram 9000 karavīru, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Kopš iebrukuma sākuma līdz ceturtdienas rītam krievi zaudējuši 30 lidmašīnas, 31 helikopteri, 217 tanku, 900 bruņutransportierus, 90 lielgabalus, vienu zenītraķešu iekārtu BUK, 42 daudzstobru reaktīvo mīnmetēju “Grad”, 11 zenītartilērijas iekārtas, 374 automobiļus, 60 autocisternas, trīs bezpilota lidaparātus un divas ātrlaivas.

Saskaņā ar stāvokli uz ceturtdienas rītu Ukrainas zenītraķešu vienības diennakts laikā iznīcinājušas trīs krievu lidmašīnas un divus helikopterus, kas, šķiet, kopējā statistikā vēl nav atspoguļots.

Vēlāk ceturtdien virs Irpiņas ukraiņu zenītartilērija notrieca vēl vienu krievu lidmašīnu SU-30. Savukārt virs Volnovahas notriekts iznīcinātājs bumbvedējs SU-34, kas bombardējis pilsētas civili infrastruktūru.

Jaunākā informācija

14:28 Harkivas rajona Jakovlivkā trešdien vakarā Krievijas veiktā gaisa triecienā gājuši bojā trīs cilvēki un nopostītas 30 privātmājas, ceturtdien paziņojis Ukrainas Valsts ārkārtējo situāciju dienests.

Gaisa triecienā, kas notika ap plkst.23, bumbas iznīcinājušas vismaz 30 privātmājas, automašīnas, un sākotnējā informācija liecina, ka ir trīs bojāgājušie, taču tas tiek vēl precizēts.

Uzbrukumā Jakovlivkā ievainoti septiņi cilvēki un no gruvešiem atbrīvoti desmit cilvēki.

14:07 Krievijas karaspēks pilnībā ieņēmis Hersonas apgabala administrācijas ēku Ukrainas dienvidos, ceturtdien ziņo Hersonas apgabala administrācijas vadītājs Hennadijs Lahuta.

“Krievu fašisti ieņēmuši Hersonas apgabala administrācijas ēku. Tomēr mēs no saviem pienākumiem neatsakāmies,” uzsvēris Lahuta.

Lahuta informējis ka viņa vadītais apgabala administratīvais štābs turpina darbu un risina jautājumus par palīdzības sniegšanu apgabala iedzīvotājiem.

“Gaidām humāno palīdzību,” viņš piebilda.

“Lūdzu, neticiet viltus ziņām un nekrītiet panikā. Mēs strādājam atbilstoši operatīvā štāba darba reglamentam,” administrācijas vadītājs aicinājis Hersonas apgabala iedzīvotājus.

Jau vēstīts, ka ceturtdien vietējās amatpersonas apstiprināja, ka Krievijas bruņotie spēki ir ieņēmuši Hersonas pilsētu Ukrainas dienvidos, kas kļuvusi par lielāko Krievijas panākumu nedēļu ilgušajā karā.

13:31 Čerņihivas apgabalā Ukrainas aizstāvji sadedzinājuši veselu Krievijas armijas tehnikas kolonnu, vietnē “Telegram” ziņo Ukrainas Īpašo sakaru un informācijas aizsardzības valsts dienests.

Arī Sumu apgabala ciemā Moskovskij Bobrik iznīcināta ienaidnieka armijas bruņutehnikas kolonna.

12:47 Krievijas federālais sakaru, informācijas tehnoloģiju un masu komunikāciju uzraudzības dienests “Roskomnadzor” pieprasījis interneta gigantam “Google” pārtraukt “politiska rakstura nepatiesas informācijas par Krievijas īpašo operāciju Ukrainā” izplatīšanu Krievijā, izmantojot kontekstuālu reklāmu.

“Šādi reklāmas ziņojumi tiek rādīti “YouTube” video hostinga lietotājiem Krievijā un satur dezinformāciju, kuras mērķis ir radīt sagrozītu priekšstatu par aktuālajiem notikumiem Krievijas interneta auditorijā un radīt protesta noskaņas,” teikts “Roskomnadzor” paziņojumā.

Krievijas varasiestādes par viltus ziņām pasludinājušas jebkuru informāciju, kas atklāj Ukrainā krievu pastrādātos kara noziegumus, civiliedzīvotāju slepkavošanu, krievu ciestos zaudējumus un ukraiņu tautas pretestību iebrucējiem.

Krievijā pat aizliegts pret Ukrainu uzsākto karu saukt par karu vai iebrukumu, vai jebkurā citā piemērotā vārdā. Visi mediji ir spiesti lietot diktatora Vladimira Putina uzspiesto eifēmismu – “specoperācija”.

12:44 Krievija līdz šim ir atteikusies aizvest Ukrainā kritušo karavīru mirstīgās atliekas, ceturtdien paziņojusi Ukrainas pagaidu okupēto teritoriju reintegrācijas ministre Irina Vereščuka, bet Ukrainas valsts dzelzceļa kompānija gatavojas līķus uz Krieviju aizvest ar refrižeratorvagoniem.

Viņa televīzijas intervijā pavēstījusi, ka “Krievija diemžēl neatbild, atsakās aizvest līķus. Mēs tagad paziņojam publiski, ka jau kārtējo reizi lūdzam Krieviju savākt tūkstošiem Krievijas karavīru līķu. Viņi ir jāizved uz Krievijas teritoriju”.

Savukārt dzelzceļa kompānija “Ukrzaliznicija” paziņoja, ka nodrošinājusi valsts bruņotajiem spēkiem refrižeratorvagonus līķu izvešanai.

Kompānijas preses dienestā informēja, ka saņemts lūgums nodrošināt 20 vagonus līķu izvešanai no Fastivas, Odesas-Zastavas, Podilskas, Merefas un Zaporižjas stacijām. Vagoni jau atrodoties stacijās un gaida pilnīgu piekraušanu.

Viena vagona-refrižeratora ietilpība ir 50 tonnas, kas nozīmē, ka varēs izvest 10 000 kritušo karavīru līķu.

11:10 Apšaudēs Harkivas apgabalā gājuši bojā 34 civiliedzīvotāji, ziņo Ukrainas Valsts ārkārtējo situāciju dienesta Harkivas apgabala nodaļa.

“Statistika par zaudējumiem civiliedzīvotāju vidū ir briesmīga: gājuši bojā 34 cilvēki, 285 ievainoti, tostarp desmit bērni,” dienests informē vietnē “Facebook”, piebilstot, ka informācija apkopota par laika posmu līdz ceturtdienas rītam.

Iepriekšējā diennaktī Krievijas karaspēks turpināja ar bombardēt un apšaudīt ar artilēriju dzīvojamo māju kvartālus un veselas apdzīvotās vietas. Doti spēcīgi triecieni Harkivai, Izjumai, kā arī Harkivas rajona Jakovlivkai un Horoševei.

Apšaudes izraisījušas vairākus desmitus ugunsgrēku, ko ugunsdzēsēji dzēsuši, turpinoties apšaudēm.

6:09 Kopš Krievijas uzbrukuma sākuma pagājušajā ceturtdienā Ukrainu pametuši vairāk nekā miljons cilvēku, trešdien paziņojis ANO Augstais komisārs bēgļu jautājumos Filipo Grandi.

Grandi tviterī norādīja, ka septiņu dienu laikā no Ukrainas uz kaimiņvalstīm devušies vairāk nekā miljons bēgļu.

Aptuveni pusi no Ukrainas bēgļiem ir uzņēmusi Polija.

6:00 Krievijas bruņotie spēki ir ieņēmuši Hersonas pilsētu Ukrainas dienvidos, apstiprināja vietējās amatpersonas.

Hersona ar 290 000 iedzīvotāju ir pirmā lielpilsēta, kas kritusi Krievijas bruņoto spēku rokās, kopš Krievija 24.februārī sāka atklātu iebrukumu Ukrainā. 

“Okupanti ir visās šīs pilsētas daļās un ir ļoti bīstami,” vietnē “Telegram” trešdienas vakarā paziņoja Hersonas apgabala administrācijas vadītājs Hennadijs Lahuta. 

00:02 Krievija pašlaik zaudējusi kontaktus ar apmēram 8000 savu karavīru Ukrainā, trešdien paziņoja Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes sekretārs Oleksijs Danilovs.

Viņš arī atzina, ka šis skaitlis palielinās.

“Uz šodienu Krievijai nav kontaktu ar aptuveni 8000 savu karavīru. Tas nenozīmē, ka viņi visi būtu gājuši bojā. Pēc mūsu aprēķiniem, ir gājuši bojā apmēram 6000, bet pārējie vēl kaut kur klaiņo, jo ir pabēguši no šī kara,” atzīmēja Danilovs. 

Ukrainas armija ziņojusi, ka saskaņā ar stāvokli uz trešdienas rītu Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā sasnieguši 5840 karavīrus.

Krievijas Aizsardzības ministrija atzinusi, ka agresīvajā karā pret Ukrainu zaudējusi vismaz 498 karavīrus, bet vēl 1597 karavīri guvuši ievainojumus.

Ukrainas armija atsevišķos Krievijas karaspēka uzbrukuma virzienos sāk pārtvert iniciatīvu, trešdien paziņojis Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Ienaidnieks mēģina uzturēt savu vienību kaujasspējas, saprotot, ka “viegla pastaiga” nav izdevusies.

Pretinieks sācis izvairīties no tiešām sadursmēm ar Ukrainas armiju.

Tajā pašā laikā Krievija intensificējusi raķešu triecienus un gaisa uzlidojumus pilsētām un civilās infrastruktūras objektiem.

Septiņu dienu laikā kopš pilna mēroga karadarbības sākuma Krievijas karaspēks uz Ukrainu izšāvis vairāk nekā 180 raķešu.

Krieviem jau gandrīz beigušās spārnotās raķetes “Kalibr”, tādēļ iebrucēji sākuši izmantot mazāk precīzos taktiskos raķešu kompleksus “Iskander”, pavēstījis Ukrainas prezidenta kancelejas vadītāja padomnieks Oleksijs Arestovičs.

Tiek ziņots, ka Volīnijas virzienā krievi zaudējuši iniciatīvu un aktīvu karadarbību neveic.

Tomēr Poļesjē pretinieks ar daļu spēku turpina uzbrukumu Kijevas virzienā.

Malinas un Irpiņas virzienā Krievijas karaspēks zaudējis uzbrukuma tempu un apturēts neizdevīgās pozīcijās.

Ukrainas armija atguvusi Makarivu un šobrīd pilsētā nocietinājusies.

Ienaidnieks apturēts arī Čerņihivas virzienā.

Harkivas apgabalā pretinieks iegājis Baļaklijā.

Austrumos krieviem joprojām nav izdevies sasniegt Doneckas un Luhanskas apgabalu administratīvās robežas. Tikmēr Ukrainas armija sasniegusi Horlivkas pievārti un gatavo uzbrukumu pilsētai, kuru kopš 2014.gada kontrolējuši krievu okupanti.

Krieviem nav izdevies bloķēt arī Mariupoli.

Dienvidos pretinieks turpina mēģinājumus attīstīt uzbrukumu Zaporižjas virzienā.

Atsists krievu desants kas mēģināja izsēsties Mikolajivas rajonā.

Tajā pašā laikā Krievija turpina gatavot desanta izsēdināšanu Melnās jūras piekrastē Odesas un Zatokas rajonos.

Saskaņā ar stāvokli uz trešdienas rītu Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā sasnieguši 5840 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas Ģenerālštābs.

Kopš iebrukuma sākuma 24.februārī ukraiņi notriekuši 30 krievu lidmašīnas un 31 helikopteru, kā arī iznīcinājuši 211 tankus, 862 bruņutransportierus, 85 lielgabalus, deviņas zenītartilērijas iekārtas, 40 reaktīvos daudzstobru mīnmetējus, 60 degvielas autocisternas, trīs bezpilota lidaparātus un 355 automobiļus.

Naktī uz trešdienu gaisa kaujā virs Kijevas ukraiņu lidotāji un zenītartilērija notriekusi vēl divus krievu iznīcinātājus SU-35S. Ukraiņi arī zaudējuši vienu iznīcinātāju MIG-29.

Turpinās krievu karavīru padošanās gūstā. Tiek novēroti gadījumi, kad krievu vienības atsakās turpināt uzbrukumu.

Saistītie raksti

Distances līgums

DISTANCES LĪGUMS PAR PAKALPOJUMA ABONEMENTA IEGĀDI INTERNETA VIDĒ 

VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA 

Šis ir distances līgums par satura pakalpojuma pirkumu interneta vidē, turpmāk tekstā – Līgums, kas tiek slēgts starp SIA ”Kurzemes Vārds” (reģistrācijas numurs: 42103002455, juridiskā adrese: Pasta iela 3, Liepāja, LV-3401; epasts: [email protected]), turpmāk tekstā – KV, un personu, kas veic pirkumu, turpmāk tekstā PIRCĒJS, interneta vietnē liepajniekiem.lv, turpmāk tekstā – VIETNE, vai interneta vietnē kurzemes-vards.lv, turpmāk tekstā – VIETNE KV, un abi līgumslēdzēji kopā – LĪDZĒJI. PIRCĒJS, veicot pirkumu VIETNĒ/VIETNĒ KV šī Līguma ietvaros, izsaka piekrišanu tā noteikumiem, ir tiesīgs šos Līguma noteikumus izdrukāt un saglabāt.

 Šī Līguma ietvaros:

  1. PIRCĒJS ir fiziska vai juridiska persona, kura pērk VIETNĒ/VIETNĒ KV maksas satura pakalpojumu nolūkam, kas nav saistīts ar saimniecisko darbību, turpmāk tekstā – PIRCĒJS; 
  2. PAKALPOJUMS ir kāds no šajā punktā uzskaitītajiem satura pakalpojumiem, kurš ir nopērkams VIETNĒ/VIETNĒ KV, un kura abonementu PIRCĒJS ir tiesīgs iegādāties:
  1. Liepajniekiem plus – maksas digitālā satura pakalpojums, tajā skaitā raksti, fotogrāfijas, kas tiek īpaši veidots, atlasīts un publicēts VIETNĒ ar norādi ”plus”,
  2. ”Kurzemes Vārds” elektroniskais abonements – maksas digitālā satura pakalpojums VIETNĒ KV, tajā skaitā drukātam laikrakstam ”Kurzemes Vārds” (reģistrēts masu informācijas reģistrā ar nr. 000700763, no 28.11.1991.) vizuālā un satura apjoma ziņā identiska elektroniska kopija, kā arī pieeja viena mēneša iepriekšējo elektronisko kopiju arhīvam,
  3. ”Kurzemes Vārds” drukātais laikraksts – papīra formātā iznākošs reģionālais laikraksts (reģistrēts masu informācijas reģistrā ar nr. 000700763, no 28.11.1991.), kura piegādi PIRCĒJAM Liepājā un Grobiņā (pilsētā) nodrošina SIA ”AC Kurzemes Vārds”, vai citur Latvijā VAS ”Latvijas Pasts” saskaņā ar tā piegādes grafiku.
  4. PAKALPOJUMA TERMIŅŠ UN CENA

PAKALPOJUMA abonements ir fiksēts termiņā, par noteiktu cenu, kuru KV var mainīt bez iepriekšēja brīdinājuma (izmaiņas neattiecas uz jau apmaksāto PAKALPOJUMA termiņu), par to PIRCĒJAM paziņojot ne vēlāk kā 30 dienas pirms jaunās cenas stāšanās spēkā. KV un PIRCĒJS  piekrīt, ka izmaiņas PAKALPOJUMA cenā tiek piemērotas jaunajam periodam, noslēdzoties iepriekš apmaksātajam PAKALPOJUMA abonementa termiņam. PAKALPOJUMA abonementa cenā ietverti ir visi uz to attiecināmie nodokļi, tajā skaitā pievienotās vērtības nodoklis (turpmāk – PVN) saskaņā ar LR normatīvajiem aktiem:

  1. Liepajniekiem plus ir 4 (četru) nedēļu PAKALPOJUMA lietošanas atļauja par cenu – EUR 1.99 (viens euro un 99 centi).
  2. ”Kurzemes Vārds” elektroniskais abonements ir 4 (četru) nedēļu PAKALPOJUMA lietošanas atļauja par cenu – EUR 4.99 (četri euro un 99 centi).
  3. ”Kurzemes Vārds” drukātais laikraksts ir papīra formāta izdevums par cenu – EUR 8.95 (astoņi euro un 95 centi) vienam mēnesim.
  4. PAKALPOJUMA IEGĀDE UN NORĒĶINI 

Šajā Līguma sadaļā tiek aprakstīta PAKALPOJUMA iegādes kārtība un samaksa par PAKALPOJUMA  abonementa iegādi. 

2.1. PAKALPOJUMU Pircējs var iegādāties tikai pēc reģistrēšanās VIETNĒ/VIETNĒ KV. Lai iegādātos PAKALPOJUMA abonementu, Pircējam jāizvēlas tā apmaksas veids, ievadot KV pieprasīto informāciju. Ar šī līguma akceptu PIRCĒJS apliecina, ka ir nepārprotami sapratis, ka PAKALPOJUMA  abonementa iegāde ir maksas pakalpojums, kā arī  ir iepazinies ar šī Līguma saturu. 

2.2. PAKALPOJUMA  abonementu PIRCĒJS  iegādājas, izmantojot norēķinu karti vai ar SMS (maksa tiks iekļauta PIRCĒJA mobilā sakaru pakalpojumu sniedzēja rēķinā), un tas tiek noformēts kā regulārs maksājums, tā termiņam automātiski pagarinoties uz nākamo fiksēto 4 (četru) nedēļu termiņu PAKALPOJUMAM Liepajniekiem plus un Kurzemes Vārds elektroniskais abonements, bet uz nākamo kalendāro mēnesi pagarinoties automātiski PAKAPLOJUMAM Kurzemes Vārds drukātais laikraksts abonementam , un samaksu  par PAKALPOJUMA abonementu automātiski ieskaitot KV bankas kontā, līdz brīdim, kad PIRCĒJS izvēlēsies pārtraukt PAKALPOJUMA abonementa pirkšanu VIETNĒ, reģistrētajā profilā aktivizējot PĀRTRAUKT ABONĒŠANU.

  1. PAKALPOJUMA ABONEMENTA KURZEMES VĀRDS DRUKĀTAIS LAIKRAKSTS PIEGĀDES UZSĀKŠANA.
    1. Ja PIRCĒJS ir veicis PAKALPOJUMA samaksu darba dienā līdz plkst.14.00, tad abonementa piegāde tiek uzsākta ar nākamo darba dienu, ja piegādi nodrošina AC Kurzemes Vārds, vai pēc divām darba dienām, ja piegādi nodrošina Latvijas Pasts;
    2. Ja PIRCĒJS ir veicis samaksu darba dienā pēc plkst 14:00, tad abonementa piegāde tiek uzsākta ar aiznākamo darba dienu, ja piegādi nodrošina AC Kurzemes Vārds, vai pēc trim darba dienām, ja piegādi nodrošina Latvijas Pasts;
  2. ATTEIKUMA TIESĪBAS 

KV Šī Līguma ietvaros ar PAKALPOJUMU Liepajniekiem plus un Kurzemes Vārds elektroniskais abonements sniedz pakalpojumu, kas atbilst digitālā satura priekšapmaksas pakalpojumam tiešsaitē (digitālā satura kā e-publikāciju piegāde, kas netiek piegādāta patstāvīgā datu nesējā), pieejams pēc pieprasījuma un tā piegāde tiek uzsākta ar PAKALPOJUMA  abonementa apmaksas brīdi, kurā automātiski PAKALPOJUMA abonements tiek aktivizēts. PIRCĒJS  piekrīt, ka ar PAKALPOJUMA  aktivizēšanas brīdi tiek uzsākta PAKALPOJUMA lietošana, līdz ar to PIRCĒJS atsakās no 14 dienu atteikuma tiesībām un samaksātās summas atmaksas, pamatojoties uz MK 20.05.2014. noteikumu Nr.255 ”Noteikumi par distances līgumu” 22.13.punkta noteikumiem.

  1. LĪDZĒJU ATBILDĪBA

LĪDZĒJS neatbild par otra LĪDZĒJA saistībām pret trešām pusēm, ja tādas veidojas saistībā ar šī līguma realizāciju. LĪDZĒJIi vienojas, ja kāds no tiem nepilda savus pienākumus saskaņā ar Līgumu Force majeure apstākļu dēļ, tas ir atbrīvojams no atbildības par Līguma neizpildi vispār vai Līguma pienācīgu neizpildi. Ar Force majeure tiek saprasti jebkādi no LĪDZĒJA gribas neatkarīgi apstākļi (ja LĪDZĒJS  ir rīkojies saprātīgi un godīgi), kuru rezultātā nav bijis iespējams izpildīt pienācīgi vai izpildīt vispār saistības un ja šos apstākļus nebija iespējams paredzēt ne vien attiecīgajam LĪDZĒJAM, bet jebkurai citai personai, kas darbojas vai darbotos attiecīgā LĪDZĒJA nozarē, kā arī, ja šos apstākļus nebija iespējams novērst ar saprātīgiem un godīgiem paņēmieniem.

  1. KONFIDENCIALITĀTE 

Visa informācija, kas nav publiski pieejama un ko kāds no LĪDZĒJIEM sniedz viens otram Līguma izpildes laikā vai tā atklājas pildot darba pienākumus, tajā skaitā informācija par finanšu stāvokli, izmantotām tehnoloģijām un datorprogrammām, PAKALPOJUMA un VIETNES attīstības plāniem, tiek atzīta un uzskatīta par konfidenciālu. 

Par konfidenciālu netiek uzskatīta šāda informācija, ja pirms tās iegūšanas, tāda jau bija otra LĪDZĒJA rīcībā, vai tā bija publiski vispārzināma, un, ja šādas informācijas  saņemšanas brīdī, uz to nebija attiecināts konfidencialitātes nosacījums; 

  1. AUTORTIESĪBAS

Šī Līguma ietvaros KV piešķir PIRCĒJAM  vispārējo licenci PAKALPOJUMAM. PIRCĒJAM aizliegts izmantot PAKALPOJUMA laikā pieejamo digitālo saturu darbībām, kuras neparedz šis līgums, t.sk., kopēt, pavairot, publicēt vai kā savādāk to izmantot  bez KV rakstveida piekrišanas un pretēji Autortiesību likuma tiesību normu prasībām. KV garantē, ka ar visām digitālā satura platformas liepajniekiem plus un Kurzemes Vārds elektroniskais abonements veidošanā iesaistītām personām ir noslēgts līgums, saskaņā ar kuru autortiesības uz PAKALPOJUMĀ pieejamo digitālo saturu un tā platformas risinājumiem pieder KV un tam nav zināma neviena trešā persona, kura varētu šīs KV tiesības apstrīdēt, kā arī likt šķēršļus PAKALPOJUMA izmantošanai un/vai izplatīšanai.

  1. DATU APSTRĀDE

LĪDZĒJI piekrīt, ka katrs LĪDZĒJS kā datu apstrādes pārzinis un personas datu operators šā Līguma darbības laikā manuāli un/vai elektroniski apstrādā (ieskaitot datu vākšanu, reģistrēšanu, ievadīšanu, glabāšanu, pārveidošanu, izmantošanu, nodošanu, pārraidīšanu, bloķēšanu vai dzēšanu) no otra LĪDZĒJA saņemtus datus, tikai ciktāl tas ir nepieciešams un izriet no noslēgtā Līguma. Datu apstrādes mērķis un nolūks: līguma slēgšana, rēķinu sagatavošana un nosūtīšana, maksājumu pārvaldīšana, savstarpējā saziņa un sadarbības nodrošināšana, efektīvu KV pārvaldības procesu nodrošināšana, biznesa plānošana un analīze, pretenziju un/vai pieteikumu izskatīšana un apstrāde, jaunumu izsūtīšana ciktāl tas ir nepieciešams un izriet no noslēgtā Līguma. KV ievēro PIRCĒJA norādījumus, lieto nepieciešamos tehniskos līdzekļus un veic organizatoriskos pasākumus, lai aizsargātu fizisko personu datus un novērstu to nelikumīgu apstrādi. Personas dati tiks glabāti elektroniskā formā visā Līguma darbības laikā, kā arī piemērojamajos normatīvajos aktos noteiktajā noilguma termiņā, kura ietvaros var tikt iesniegtas sūdzības, celtas prasības un ierosināti līdzīgi procesi. LĪDZĒJS var nodot otra LĪDZĒJA personas datus piesaistītajiem apstrādātājiem, kuri šī līguma ietvaros sniedz grāmatvedības, juridiskos, IT vai cita līdzīga veida pakalpojumus. Noslēdzot Līgumu, PIRCĒJS piekrīt datu apstrādei, atjaunošanai un uzglabāšanai, identifikācijai, informācijas nosūtīšanai par PAKALPOJUMA izmaiņām un piedāvājumiem utml. PIRCĒJS, kurš šī Līguma ietvaros ir patērētājs, ir tiesīgs pieprasīt KV bez maksas izsniegt tā rīcībā esošo informāciju par PIRCĒJA personas datiem, ir tiesīgs pieprasīt to labošanu vai dzēšanu, kā arī nepieciešamības gadījumā ir tiesīgs atsaukt savu iepriekš izsniegto piekrišanu personas datu apstrādei. Šajā sadaļā noteiktie pienākumi ir spēkā neierobežotu laiku un paliek spēkā arī tad, ja kāds no LĪDZĒJIEM vienpusēji atkāpjas no Līguma, vai ja Līgums izbeidzas citādi.

  1. CITI NOTEIKUMI

Šis Līgums stājās spēkā, PIRCĒJAM veicot PAKALPOJUMA abonementa pirkumu VIETNĒ, piekrītot tā noteikumiem un samaksājot abonementa maksu. Līgums tiek noslēgts uz nenoteiktu laiku un ir spēkā līdz uzņemto saistību izpildei. Tāpat PIRCĒJS ir tiesīgs atteikties no PAKALPOJUMA abonementa, veicot atbilstošas izmaiņas VIETNĒ. Atteikums šajā gadījumā attiecas uz turpmāko abonēšanas periodu, par kuru PIRCĒJS nav veicis samaksu un/vai neplāno to darīt. Jebkuru strīdu starp LĪDZĒJIEM, kas izriet no šī Līguma, LĪDZĒJI apņemas risināt pārrunu ceļā. Ja nav izdevies atrisināt strīdu bez tiesas starpniecības, strīds tiek izskatīts Latvijas Republikas tiesā.

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz