Labākā vieta, kur brīvajos brīžos glābties no karstās saules, ir ūdenstilpnes – iedzīvotāji un pilsētas viesi dodas uz jūru, ezeru, dīķiem, upēm, karjeriem. Tomēr plunčāšanās ūdenī saistīta arī ar dažādiem riskiem, viens no tiem – nelabvēlīgu mikroorganismu aktīva vairošanās, kas var izraisīt dažādas alerģiskas reakcijas vai infekcijas.

To savu pacientu vidū pēdējās dienās novērojusi ģimenes ārste Dzidra Trumpika, proti, vairākiem bērniem pēc peldes slēgtās ūdenstilpnēs uz ādas parādījušās sēnīšu izraisītas izmaiņas. “Šodien [otrdien] jau vairākus bērnus man atveda, kas peldējušies slēgtos ūdens baseinos, dīķos, un uz ādas parādījušās sēnīšu radītas pārmaiņas. Ilgu laiku nav lijis, ūdens ir stāvējis, un temperatūrā, kas valda šobrīd, visi mikroorganismi vairojas un izplatās ļoti ātri,” Dz. Trumpika pastāsta.

Kā liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra publicētā informācija, Kurzemē teju visās ūdenstilpnēs ūdens temperatūra pārsniegusi divdesmit grādu atzīmi. Tā ir ideāla temperatūra, lai ūdenī pastiprināti vairotos dāžādi mikrobi, kas var nelabvēlīgi ietekmēt cilvēka veselību un pašsajūtu. “Šādas infekcijas var iegūt, ja ilgi plunčājas ūdenī. Bez tā, bērni nereti ūdeni norij,” uzsver Dz. Trumpika, aizcinot vecākus būt piesardzīgiem – pirms peldes vizuāli jānovērtē ūdens kvalitāte. Savukārt, ja parādās nieze, izsitumi vai citas izmaiņas, ūdens priekiem jāliek punkts.

Pie patogēniem mikroorganismiem, kas var apdraudēt gan cilvēka veselību, gan arī visas ūdenstilpnes biotopu, pieskaita rauga un pelējuma sēnītes, dažādus sīkus ūdensaugus, baktērijas un vīrusus, to skaitā, enterovīrusus, fekālās kaliformas, zarnu enterokokus, koliformu baktērijas, salmonellas. Šeit minētās baktērijas un vīrusi lielākoties tiek ievadīti ūdenī ar nepietiekami attīrītiem sadzīves notekūdeņiem, skaidrots Veselības inspekcijas mājas lapā.

Diskomfortu un izsitumus uz ādas var radīt tā sauktā “peldētāju nieze”, ko izraisa mikroskopisku parazītu klātbūtne ūdenstilpnē. Tādu cilvēks var piedzīvot arī tad, ja, vizuāli novērtējot, nav manāmas nekādas piesārņojuma pazīmes. Arī šie parazīti aktīvāk savairojas lēni plūstošos vai stāvošos ūdeņos un izraisa alerģisku reakciju cilvēkiem ar jūtīgāku ādu.

Lielākās bažas ilgstoši siltos un sausos periodos rada zilaļģu masveida savairošanās. Tāpēc Veselības inspekcija aicina pirms peldes pārliecināties vai ūdenī nav novērojama saduļķošanās un iekrāsošanās zaļā krāsā. Tāpat par zilaļģu pārmērīgu savairošanos var liecināt zilganzaļa plēve virs ūdens vai aļģu saskalojums. Ja radušās aizdomas, ka tiešām konstatēta pārmērīga aļģu koncetrācija, iedzīvotāji aicināti par to ziņot Veselības inspekcijai.