liepajniekiem.lv
Tāpat viņš ar Liepājas domes vadību pārrunāja transporta attīstību un infrastruktūru, uzņēmumu darbību, savienojumu Rīga–Liepāja, bet ar Dienvidkurzemes novada domi runāja par valsts ceļu nodošanu pašvaldībai.
– Ko jaunu uzzinājāt un iepazināt šoreiz?
– Izdevās apskatīt visu ”Liepājas metalurga” teritoriju. Tā ir ļoti liela, nepieciešamas lielas investīcijas ne tikai izveidošanai pa jaunam, bet arī vides problēmu risināšanai, sanācijai, tur ir piesārņojums, radiācija. Tā ir liela Liepājas un LSEZ atbildība. Ar LSEZ vadību vēlreiz runāju gan par ”turku projektu”, gan par citiem, kas tur varētu tikt īstenoti.
– Ko domājat par ”turku projektu”? Vai šajā teritorijā atkal jāatgriežas metalurģijai vai jādod priekšroka moderniem un zaļiem projektiem?
– Teritorija ir tik liela, ka tur var darīt jebko. Smagāka, vieglāka rūpniecība, loģistikas, uzglabāšanas pakalpojumi, ir daudz iespēju. Zinām, ka Skandināvijā ir ES vides prasībām atbilstošas metalurģijas rūpnīcas. Tas viss ir izdarāms.
Attiecības starp pilsētu un Turcijas investoru ir saspringtas. Ne man tās risināt, tas ir abu pušu sarunu jautājums par abpusēju vēlmi sadarboties.
Satraukums ir tikai par finansēm, lai nebūtu pārmērīgs ieguldījums tieši šajā teritorijā, lai paliek arī drošības spilvens kopējai ostas un LSEZ darbībai. Īpaši tagad, kad nenoteiktība pasaulē ir ļoti liela.
Saimnieciskās darbības rādītāji ir burvīgi: pirmajos četros mēnešos kravu apgrozījumam ir labākais rādītājs ostas darbības vēsturē. Taču aprīlī pret iepriekšējā gada aprīlī jau ir mazāk. Mēs nevaram zināt, vai Krievija ļaus vest kravas cauri tās teritorijai uz Baltijas valstīm, nezinām, vai kādā brīdī vēl vairāk nesaasināsies valstu attiecības; ja šeit nolaižas dzelzs priekškars, tad, protams, Liepājas osta ir ietekmēta.
Otrs sarunu virziens bija par to, kā vēl vairāk diversificēt esošās kravas. Jaunais ūdens terminālis ostai dos ienākumus apmēram pēc pusotra gada, tas būtu labs uzrāviens Liepājai.
– Uz ko īsti attiecas sankcijas pret Krieviju? Tās uzņēmumi tiek apkalpoti, ja īpašnieki nav sankciju sarakstā.
– Ir kopējā ES sankciju politika. Baltijas valstīm un Polijai kopā izdevās izkarot, ka kuģi ar Krievijas karogu ir iekļauti sankciju sarakstā. Katra nākamā sankciju pakete top arvien grūtāk.
Valstīm ir dažādas intereses, tomēr es joprojām ceru, ka vēl kādas sankciju kārtas ir iespējamas. Mūsu pamatuzdevums ir maksimāli ietekmēt Krievijas ekonomiku, nevis Latvijas.
– Ko nozīmē uzlabot savienojumu starp Rīgu un Liepāju? Vai beidzot katru dienu kursēs vilciens?
– Diemžēl Ansiņa kungs mani nevarēja iepriecināt. Līdz šim sekoju līdzi, kā šīs sarunas notiek ekspertu līmenī – starp Autotransporta direkciju un Liepājas pašvaldību. Tur nekāds rezultāts nav sasniegts.
G. Ansiņš apstiprināja, ka Liepājai finansiālais stāvoklis nav spožs, priekšā ir apkures sezona, Ukrainas bēgļu izaicinājumi un visi citi izdevumi. Attiecīgi savienojuma veidošana nav prioritāšu augšgalā.
Turpināšu uz to uzstāt, jo, manuprāt, ir labs potenciāls no valsts puses vismaz reizi dienā braucienu rīkot.
– Kāpēc te svarīgs Liepājas finansiālais stāvoklis?
– Jebkurš papildu pārvadājums ārpus pakalpojumu groza, ko nodrošina valsts, kādam ir jāfinansē. Sabiedriskā transporta likumā ir veikti grozījumi, kas ļauj pašvaldībām līdzfinansēt šādus liela apjoma projektus. Ja ir pašvaldības interese, tad ir iespēja atrast arī papildu resursus no valsts.
Tartu, kas 2024. gadā būs Eiropas kultūras galvaspilsēta, veic sarunas ar Igaunijas valsti un arī Latviju par to, kā nodrošināt dzelzceļa pārvadājumu Rīga–Tartu. Arī Liepāja būs kultūras galvaspilsēta, domāju, ka pilsēta būtu ieinteresēta uzņemt vairāk viesu.
– Pēc kovida ierobežojumu atcelšanas iekļūt Rīgas autobusā jau ir īsts izaicinājums. Kādi ir risinājumi, kamēr vilciens kursē divreiz nedēļā?
– Var skatīties, kā palaist papildu autobusu reisu, bet kopējais risinājums būtu regulāri vilciena pārvadājumi.
– Vai, sadārdzinoties degvielai, varētu pieaugt biļešu cenas?
– Nē, ir skaidra valsts apņemšanās tās šobrīd nemainīt un mudināt cilvēkus pārsēsties no privātā uz sabiedrisko transportu tur, kur tas ir iespējams. Ir neliels pasažieru pieaugums piepilsētu reģionālajos pārvadājumos, laucinieki ir atturīgāki mainīt paradumus.
Sarunā skārām arī ”Liepājas autobusu parka” saimniecisko darbību. Liepājas pilsēta tur ir liels akcionārs, no domes ir deleģēts padomes pārstāvis.
Komentējot arī LTV raidījuma secinājumus par nesaimniecisku rīcību un zagšanas gadījumiem, aicināju rūpīgāk vērtēt uzņēmuma saimniecisko darbību un padomes loceklim būt aktīvākam šajos jautājumos.
– Saistībā ar pilsētas transportu pārrunājāt jaunās tramvaja līnijas ieceres?
– Gandrīz visi jaunie tramvaji ir atnākuši līdz Liepājai. Nedaudz aizkavējusies līnijas sakārtošana pie Rožu laukuma, bet Ansiņa kungs apliecināja, ka projektēšanas un būvniecības iepirkumi ir notikuši.
Runājām par pārvada būvniecību pāri dzelzceļa līnijai. Uzskatu, ka šis plāns ir pareizs no transporta attīstības loģikas Liepājā, atbilst transporta politikas prioritātēm valstī un ES.
Finansējuma iegūšanai piedāvāju izvērtēt militārās mobilitātes līdzekļus, kas aizvien vairāk mums ir pieejami, un padomāt, vai neatmaksājas stiprināt šo tiltu ne tikai tramvaja, bet arī cita veida kravu pārvadājumiem.
– Kamēr tas viss iecerēs, vai nevar pierunāt ”Latvijas dzelzceļu” kārtīgi salabot gaisa tiltu pie stacijas?
– Pamatdarbi ir veikti, tur neviens tagad neielūzīs. Vienmēr var labāk, skaistāk, bet marmora trepes varbūt neliksim.
– Taču metāla trepes – ziemā?
– Tas viss ir pieejamā finansējuma ietvaros.
– Kāpēc krities Dienvidkurzemes novada domes entuziasms ceļu pārņemšanā?
– Viņi bija pionieri, iedrošināja mani pieņemt lēmumus valdības līmenī, lai ceļu nodošana būtu iespējama. Kad tikos iepriekšējo reizi, Priedola kungs ar ļoti lielu entuziasmu stāstīja, cik daudz pašvaldība ir gatava pārņemt.
Finansējums 1560 eiro/km ceļu uzturēšanai garantēts nākamajiem pieciem gadiem, tas joprojām nav mazs. Gaidām lēmumus no pašvaldības. Priedola kungs teica, ka tādi lēmumi varētu vēl sekot. Nav termiņa, līdz kuram tie jāpieņem, process ir brīvprātīgs.
– Vai būvniecības izmaksu sadārdzinājums apturēs daudzus ceļubūves projektus?
– ”Latvijas Valsts ceļi” publicējuši metodiku, saskaņā ar kuru tiks precizēti līgumi ar būvniekiem par sadārdzinājumu. Tas nav tik liels, cik publiski par to stāsta; varētu būt līdz 15 procentiem no objekta iepirkuma vērtības, daudzos gadījumos vēl mazāks.
Atsevišķos objektos līgumus lauzīs, bet apmēram no simt objektiem Latvijā četri varētu būt tādi. Visi lielie būvdarbi notiks, šajā sezonā ceļiem piešķirtais finansējums tiks izlietots.
Reģionālo ceļu programma līdz 2027. gadam ir apstiprināta Autoceļu padomē, jau saņēmām no valsts budžeta papildu 57 miljonus eiro šai programmai.
– Dienvidkurzemes novada sāpīgie punkti, par kuru uzlabošanu iedzīvotāji lūdzas gadiem, tuvāko gadu plānos nav. Vaiņode–Skrunda, Ziemupes, Papes ceļš, ceļi Dunikā un Sikšņos, ceļš no Otaņķiem uz Grobiņu…
– Saprotu – kad valsts ir saplānojusi nākamajiem septiņiem gadiem un kāds neierauga savu ceļa posmu šajā plānā, tad ir lielas bēdas. Mūsu prioritāte ir sakārtot tos reģionālos ceļus, kur jau ir asfalta segums, lai nebūtu līdzekļi jāiegulda tad, kad tie būs nodrillēti līdz pamatam, kāds ir Skodas ceļš. Tad var ķerties pie ceļiem, kas nav prioritāro darbu sarakstā.
– Kāpēc valsts dod atbalstu medijiem satura veidošanai, bet neveicina kvalitatīvu procesu visā ķēdē – līdz galaprodukta nonākšanai pie lasītāja? Latvijas Pasts diemžēl nespēj nodrošināt tādu preses piegādes kvalitāti, kādu varēja abonēšanas centrs ”Kurzemes Vārds”.
– Preses piegādes pakalpojums pirmo reizi ir iekļauts universālā pasta pakalpojumu grozā. Ne Satiksmes ministrija, bet Sabiedrisko pakalpojumu regulators nosaka termiņus preses piegādei.
– Tas tomēr nav tādā laikā, lai abonents lasītu avīzi pie brokastu kafijas.
– Neviens jau neliedz privātiem pasta piegādātājiem darīt šo darbu, ja tas ir ekonomiski izdevīgi. Kultūras ministrija kā mediju politikas noteicējs iestājās par to, lai tiktu finansēta preses piegāde Latvijas iedzīvotājiem, rūpējoties par lauku iedzīvotājiem. Kritēriji ir regulatora kompetencē, Satiksmes ministrija ir starpnieks naudas sadalē.
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
