Šodien daudzās pasaules valstīs atzīmē Starptautisko sieviešu dienu. Arī pie mums šie svētki laiduši dziļas saknes, un mūsdienās tie saistās ar dāvanām no vīriešu puses, kas visbiežāk ir tulpju pušķis un saldumi. Taču patiesībā daudzi ir aizmirsuši sieviešu dienas patieso būtību, tās sākotnējo politisko un sociālo jēgu praktiski atstājot bez ievērības.

Daudzi par Starptautiskās sieviešu dienas rašanās sākumu uzskata 1857.gada 8.martu, kad, protestējot pret smagajiem darba apstākļiem un zemo apmaksu, Ņujorkas ielās izgāja tekstilnozarē strādājošās sievietes. Līdzīgi mītiņi dažādu iemeslu dēļ tieši šajā pašā datumā notika arī vēlākos gados dažādās valstīs. 

1908.gada 8.martā Ņujorkas sociāldemokrātiskā sieviešu organizācija organizēja masveida mītiņu, kura pamatdoma bija aizsargāt sieviešu tiesības. Tūkstoši sieviešu devās Manhetenas ielās, lai pieprasītu lielāku darba samaksu, aizliegtu bērniem strādāt un iegūtu balss tiesības vēlēšanās.

Taču par nozīmīgu dienu 8.marts kļuva, pateicoties Klārai Cetkinai un Rozai Luksemburgai, kad pēc 1909.gadā notikušās kārtējās sieviešu iziešanas ielās, 1910.gadā organizētajā konferencē tika nolemts, ka nepieciešama viena konkrēta svētku diena, kas paredzēta sieviešu līdztiesības jautājumu virzīšanai. Konferencē piedalījās 100 sievietes no 17 dažādām valstīm, un viņas visas šo ieceri atbalstīja.

Taču toreiz 8.marts nebūt nebija tik mierīgi svētki un netika svinēti ar ziediem, bet gan tika pavadīti ar mītiņiem un demonstrācijām.

1913.gadā Starptautiskā sieviešu diena nonāca arī līdz Krievijai, kur pamazām ar katru gadu pieaugot sieviešu protesta vilnim, kļuva par vienu no virzošiem faktoriem ceļā uz revolūciju. 8.marts kā svētku tradīcija stingri iesakņojās PSRS un apmēram līdz pagājušā gadsimta septiņdesmitajiem gadiem pirmām kārtām tika asociēts ar revolūcijas dalībniecēm un veiksmīgu cīņu par sievietes neatkarību. 

1975.gadā Starptautisko sieviešu dienu sāka svinēt arī ANO. 1977.gadā ANO Ģenerālā Asambleja ar rezolūciju dalībvalstīm ieteica izvēlēties datumu, atbilstoši vietējai kultūrai un paražām, un katru gadu svinēt “Cīņas par sieviešu tiesībām un Apvienoto Nāciju Organizācijas starptautiskā miera” dienu, kas arī tiek atzīmēts 8.martā.

Sākotnēji svētki tika radīti kā cieņas pret sievietes darbu un cīņas par dzimumu vienlīdzību simbols, taču pamazām pārvērtušies par vēl vienu dienu gadā, kad uzdāvināt sievietēm ziedus vai dāvanu.

Mūsdienās šos svētkus tādā vai citādā formā atzīmē lielā daļā pasaules valstu. Patlaban 8.marts ir oficiāla brīvdiena 29 pasaules valstīs, un tas ierindots atzīmējamo dienu sarakstā arī daudzviet citur. Tas ir kļuvis par datumu, kurā Rietumu valstīs svin sieviešu sasniegumus sabiedrībā, politikā un ekonomikā, kā arī norāda uz problēmām, ar kurām sievietēm joprojām nākas saskarties. Citviet – tostarp vairumā postpadomju valstu – gan šī ir diena, kad apdāvināt sievietes ar ziediem, tikpat kā nemaz neaizskarot jautājumus par līdztiesību.

Latvijā sieviešu diena tiek atzīmēta kopš PSRS laikiem. Tomēr Latvijai atgūstot neatkarību līdz 2007.gadam to nesvinēja ideoloģisku apsvērumu dēļ, 8.martu saistot tikai ar PSRS okupācijas laiku. Savukārt, kopš 2007.gada, tā kalendārā atkal oficiāli atzīta par atzīmējamu dienu, tomēr ne brīvdienu. 

Lai nu kā, šī diena ir veltīta visām sievietēm, neatkarīgi no to sociālā vai bioloģiskā statusa.

Avoti: epadomi.lv, maminuklubs.lv, ntz.lv, tvnet.lv