Sodi nespēj mainīt saimniekošanas stilu. Jau četrus gadus Vērgales pagasta Ploces iedzīvotāji ir spiesti sadzīvot ar akciju sabiedrības “Grobiņa” kažokzvēru audzētavas radītajām smakām un citiem vides piesārņojuma veidiem. Liepājas Reģionālā vides pārvalde regulāri veic pārbaudes, uzliek sodus, liek sakārtot fermas teritoriju, tomēr nekas nemainās. Vides prasību ievērošana paliek tikai tukši solījumi.

Pēc sēdes, kas pagājušajā nedēļā notika Ziemupes tautas namā, Pāvilostas novada domes deputāti devās izbraukumā uz ūdeļu fermu Plocē. Viņus ar situāciju klātienē iepazīties aicināja Vērgales pagasta iedzīvotājs Aivars Nikovskis. Viņš jau ilgstoši ir viens no galvenajiem cīnītājiem par to, lai komplekss pārtrauktu radīt iedzīvotājiem apgrūtinājumu. Vasarā aizsūtījis vēstuli tiesībsargam Jurim Jansonam. Atbildē skaidrots, ka iztaujātas dažādas institūcijas. Pārtikas un veterinārais dienests norādījis, ka viņu kompetences ietvaros viss ir kārtībā. Veselības inspekcija un Vides pārvalde gan atzinušas, ka nekārtības pastāv.

Lai redzētu pāri augstajam betona žogam, deputāti uzkāpj ar zālīti apsētajā uzkalniņā pie ieejas fermā. Taču no turienes nekas pārāk satraucošs pārskatāmajā teritorijā nav redzams. Smaka ir nepatīkama, tomēr pie tās ātri pierod. Taču plocenieks rosina doties gabaliņu tālāk – pa celiņu gar žogu uz kompleksa otru galu.

Tur aromāts jau ir pavisam citāds. Atgādina kaut ko līdzīgu sastāvējušās kanalizācijas smakai. Peļķēs ūdens ir tumši zaļš. Uzkāpjot ar garu zāli aizaugušā uzkalniņā, negribas ticēt savām acīm – tur lielā kaudzē zem klajas debess krājas mēsli. Nav ne betona pamata, ne kā cita, ko nosaka vides prasības par mēslu krātuvēm. Arī uz kompleksu paveras pavisam cits skats. Zāle nepļauta, piebraukāta, starp šediem – būru rindām zem jumta – krājas ūdens, kas jaucas ar mēsliem. Tie pa režģoto grīdu krīt tieši uz zemes. Nekādas renītes, pa kuru tie nonāktu slēgtā krātuvē, joprojām nav.

Deputāti par ieraudzīto ir pārsteigti. “Te, vienīgais, Vides pārvalde var kaut ko darīt,” konstatē Ralfs Jenerts. Taču Vides pārvaldes inspektori fermā bijuši neskaitāmas reizes, uzlabojumus tik un tā nav izdevies panākt. Uzņēmēji tikai samaksā kārtējo sodu un sola izpildīt noteikto vides sakārtošanas plānu, piemēram, teritoriju planēt, bet vienmēr atrod iemeslus, lai to nedarītu. Jaunākais termiņš bija 30. novembris. Domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Zaļkalns salīdzina: “Ja nocērt koku, vainīgais dabū pēc pilnas programmas. Te – nekā.”

“Četrus gadus jau sola sakārtot to bardaku, bet tā ir tikai atrakstīšanās,” par ūdeļu fermas radīto piesārņojumu un vidi uzraugošo institūciju bezspēcību sašutis Ploces iedzīvotājs A. Nikovskis. “Septembrī atkal bija mušu uzlidojums, smakas traucē.” “Zem būriem ir zaņķis, viņi neko nesakārto, tikai izrok grāvīšus, un viss tek upītē,” stāsta plocenieks.

Pirms novembra domes sēdes deputāts R. Jenerts rosināja kolēģus akciju sabiedrībai “Grobiņa” paaugstināt nekustamā īpašuma nodokļa likmi. “Tur viss smird, ārpusē ir redzama mēslu jūra!” viņš pamatoja. Pašvaldības vadītājs U. Kristapsons pauda, ka nesaskata tam jēgu: “Viņi jau nav samaksājuši esošo. Pagājušajā sēdē ielikām, ka sniedzam tiesā.” Uzņēmums pašvaldībai nekustamā īpašuma nodokli nav maksājis vairāk nekā gadu, parāda summa ir aptuveni 700 eiro. Lieta nodota tiesu izpildītājam.

Plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 8. decembra numurā.

#kvards-20171208-04#