Šā gada deviņos mēnešos Būvvalde izsniegusi 323 atļaujas rakšanas darbiem Liepājas ielās. Tas ir pat vairāk nekā vienu atļauju dienā. Parasti lielāko daļu no šiem darbiem ievēro tikai objekta tuvumā dzīvojošie vai strādājošie, bet ir arī tādi objekti, kas būtiski ietekmē daudzu iedzīvotāju ikdienu. Dažubrīd šādu rakšanas darbu dēļ uz apbraucamajiem ceļiem un pilsētas galvenajās ielās rodas tādi sastrēgumi, kas autovadītājiem rada pārliecību, ka ielās valda haoss un patvaļa un neviens šo procesu nekontrolē un nevada.

Vai tā tas tiešām ir? Kas un kādēļ rokas pa Liepājas ielām?

Šonedēļ pabeigts gāzes vada remonts Zemnieku ielā, un tā atvērta satiksmei. Taču, tikko to slēdza, neierasti sastrēgumi veidojās gan Jaunajā ostmalā, gan atbalsojās pilsētas centra ielās. Vienlaikus slēgts bija (un līdz 21.oktobrim vēl būs!) Jūras ielas posms no Kuģinieku līdz Graudu ielai. Dienvidrietumu mikrorajonā sākta Klaipēdas ielas rekonstrukcija, daļēji satiksmei slēdzot gandrīz kilometru šās ielas. Šogad darbi paredzēti vēl Bernātu, Vidusceļa, K.Ukstiņa, Jelgavas un Pļavu ielā, kur arī jau ir ierobežota transporta satiksme. Saprotams, ka vairumam autovadītāju (kājāmgājēji pretenzijas ceļ ļoti reti) rodas priekšstats, ka pilsēta palikusi neizbraucama. Visos stūros kaut ko rok, un neviens situāciju nekontrolē.

Liepājas domes izpilddirektora vietnieks Didzis Jēriņš: “Rakšanas darbi ielās ir pašvaldības pārziņā. Jebkuri rakšanas darbi pirms to sākšanas jāsaskaņo ar Būvvaldi, saņemot attiecīgu atļauju. Katram objektam ir noteikts laiks, kad darbs jāsāk un kad tam jābūt pabeigtam, ielai atkal noasfaltētai vai nobruģētai. Situāciju kontrolē Būvvaldes speciālisti. Ir gadījumi, kad būvniekiem izsaka mutiskus aizrādījumus. Šogad par pārkāpumiem, kas saistīti ar rakšanas darbiem, uzsākta lietvedība astoņās administratīvo pārkāpumu lietās.”

Izpilddirektora vietnieks pastāstīja, ka Būvvaldē ir pieejams digitāls pilsētas plāns, kurā norādītas visas tās vietas, kur jau notiek darbi. Šo plānu tad arī ņemot vērā, izsniedzot kārtējo būvatļauju, lai neveidotos situācija, kad sākto rakšanas darbu vai ceļa remonta dēļ kādā pilsētas kvartālā vai rajonā transporta kustība pilnībā tiek paralizēta. Tāpat nopietnākajos projektos tiek izvērtēts, vai satiksmi ielā nepieciešams slēgt vai tomēr kustībai atstāt vienu joslu. Ikvienai būvfirmai vieglāk strādāt tad, ja iela pilnīgi slēgta, nevis pa to daļēji brauc transports. Taču ir gadījumi, kad iela jāslēdz drošības apsvērumu dēļ.

Aktīvākie rakšanas darbu pasūtītāji ir uzņēmumi “Liepājas enerģija”, “Liepājas ūdens”, “Lattelecom”, “Komunālā pārvalde”, “Latvenergo”, interneta un kabeļtelevīzijas pakalpojumu sniedzēji, kā arī dažādu ēku būvētāji. D.Jēriņš: “Pilsētu var uzskatīt par lielu organismu, kas nepārtraukti attīstās, un, dzīves līmenim paaugstinoties, rodas nepieciešamība pēc mūsdienu prasībām atbilstošiem inženierkomunikāciju tīkliem. Tāpēc minētie uzņēmumi regulāri īsteno savu inženierkomunikāciju tīklu plānoto remontu vai arī jaunu posmu izbūvi.”

Plašāk par ielu remontdarbiem, rakšanu darbu atļaujas izsniegšanu lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 3.oktobra numurā Daigas Luteres publikācijā.

Būvinspektora palīgs Normunds Tupesis (no kreisās), domes izpilddirektora vietnieks Didzis Jēriņš un būvinspektors Olmārs Priede pie digitālā plāna, kurā norādītas vietas, kur ielās notiek rakšana.