Ik gadu decembrī AS ”Latvijas valsts meži” lemj, vai
ļaut ikvienam Latvijas iedzīvotājam nocirst vienu Ziemassvētku eglīti valsts
mežā, portāls uzzināja AS ”Latvijas valsts meži”.  Ja uzņēmums
konstatē, ka minētajā laika posmā iedzīvotāju neapzinīgās rīcības dēļ mežam
 tiek nodarīti lieli zaudējumi, šāda prakse tiks pārtraukta, taču pagaidām
viss ir pa vecam – arī šajā gada nogalē katram pienākas pa vienai eglītei.

Taču, dodoties uz mežu pēc Ziemassvētku galvenā atribūta,
jāatceras, ka eglīti nedrīkst cirst, kur ienāk prātā. To nedrīkst darīt privātā
mežā, publiskā dabas parkā, kā arī īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, kas
atzīmētas ar ozollapu.

AS ”Latvijas valsts meži” (LVM) visā Latvijas teritorijā
apzīmēti ar plāksnīti – LVM īpašuma zīmi. Lai nekļūdītos, jāskatās stigu un
ceļu malās LVM īpašuma zīmi, kur uz dzeltena fona attēlots LVM logotips, kā arī
citas informācijas zīmes ar LVM logo. Pirms došanās uz mežu LVM apsaimniekojamo
mežu izvietojumu var apskatīt kartē www.mammadabakarte.lv.

Taču arī valsts mežā eglīti nedrīkst cirst visur. ”Brauciet
garām jaunaudzēm, vienalga, vai tās ir priežu, egļu vai melnalkšņu,” uzsver
LVM: ”Jaunaudzēs nedrīkst cirst eglītes! Jauktā jaunu koku mežā, piemēram, zem
bērziem arī nedrīkst cirst eglītes.”

AS ”Latvijas valsts meži” apsaimniekotajos mežos savām
vajadzībām vienu eglīti drīkst nocirst meža ceļu malās, grāvju malās, uz stigām,
zem elektrolīnijām, kā arī pieaugušā mežā zem lielajiem kokiem.

Būtiski ir arī pareizi nocirst vai nozāģēt eglīti. Eglīte augstumā nedrīkst pārsniegt trīs metru garumu.
Kociņa celma caurmēram jābūt mazākam par 12 cm. Eglīte jānozāģē līdz ar zemi: ”Ja
atstāsiet augstu celmu, uz tā var savainoties meža dzīvnieki.”

Uz jautājumu, kā atrast ideālu eglīti, LVM pārstāvji
skaidro, ka proporcionālai eglei zari visās pusēs izauguši vienmērīgi; tie ir
pietiekami stingri, lai nenolīktu zem rotājumu svara; galotne nav pārāk kaila.

Komunālās pārvaldes mežsargs Aigars Gāliņš, jautāts, vai
Ziemassvētku eglīti drīkst nocirst arī Liepājas administratīvajā teritorijā
esošajos mežos, vispirms uzsvēra, ka mūsu pilsētai piegulošajos mežos praktiski
eglīšu nav: ”Priežu ir daudz, bet eglīti atrast var arī neizdoties.”

Taču ja nu tomēr izdodas, piemēram, Tosmares ezera krastā
vai Karostas mežā uziet kādu eglīti, tā turpat arī jāatstāj. Proti, Liepājas
administratīvajā teritorijā augošās retās eglītes cirst nedrīkst. Pretējā
gadījumā var iznākt skaidrošanās ar policiju.

Tāpat, protams, nedrīkst iekārot pilsētas apstādījumos
augošās eglītes. Ja neapmierina tirdzniecības vietās iegādājamās – podiņos vai
cirstās, tad jāņem cirvītis vai zāģis un jādodas vien pašam uz ”Latvijas valsts
mežu” plašumiem.

LVM speciālisti arī iesaka pāris viltībiņu, kā mājās atnesto
Ziemassvētku rotu ilgāk saglabāt. Vispirms, pirms likšanas ūdenī, egles stumbru
atbrīvo no mizas, iezāģē, lai koks labāk uzsūktu mitrumu. Tad eglīti iestiprina
egles kājā, kurai apakšā ir trauks ar ūdeni, un regulāri pārbauda, vai ūdens
traukā nav iztvaikojis. Ūdenim var pievienot glicerīnu, aspirīna tableti un
pāris karotes cukura, kas baros koku.

Lai egle ilgāk izskatītos labi, ātri nesāktu birdināt skujas,
to var ievietot traukā ar mitrām smiltīm.

Vēl LMV darbinieki aicina arī pēc svētkiem izrādīt cieņu
eglītei: ”Kad pēc Zvaigznes dienas Ziemassvētku eglītei noņemtas rotas,
nenometiet kociņu pa roku galam! Arī pēc svētkiem eglīte var būt noderīga. Ar
tās zariem var apsegt rozes, bet nobirusi egle vasarā noderēs kā balsts
puķuzirnīšiem. Arī pilsētā par eglīti var parūpēties kā nākas. Piemēram, augumā
garākās egles var sagarināt un piedāvāt cilvēkiem, kuriem mājās ir malkas
apkure.”