Latvijas autovadītāji dalās trīs grupās. Katrs ceturtais regulāri pārsniedz atļauto braukšanas ātrumu, jo ir kaislīgs ātras braukšanas cienītājs.

1/3 šoferu parasti cenšas ievērot ātruma ierobežojumus,
bet atlikušie – ievēro atļauto un drošo ātrumu, jo baidās no soda, vai arī pārkāpumus izdara tikai galīgi “ekstremālās” situācijās, kad tas patiesi nepieciešams.

Kā iemesli ātrai braukšanai visbiežāk tiek minēta steiga, neuzmanība un citu satiksmes dalībnieku pārāk lēnā braukšana, tā liecina Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) kampaņas “Ātrums. Nāvīgi viltīgs. Esi gudrāks!” ietvaros veiktā autovadītāju aptauja. Vēl pie iemesliem regulārai ātruma pārsniegšanai tiek nosaukts arī sacensību gars, kā arī stresa un dusmu izgāšana.

Vīriešu un sieviešu rīcība pie auto stūres ir samērā atšķirīga:

Vīrieši – autovadītāji brauc ātrāk un regulāri pārsniedz ātrumu. Katrs piektais stiprā dzimuma pārstāvis pārsniedz ātrumu vismaz par 20 km/h. Viņus daudz vairāk sadusmo citu satiksmes dalībnieku “tūļāšanās”. Nereti viņi ceļu jauc ar sacīkšu trasi vai dusmu un negatīvo emociju izlādes vietu. Turklāt viņi vēlētos mīkstināt valstī noteiktos sodus par ātruma pārsniegšanu.

Sievietes – autovadītājas ceļu satiksmē ir disciplinētākas un krietni retāk pārkāpj atļauto braukšanas ātrumu. Viņas uzskata, ka ātrumu virs 20 km/h drīkst pārsniegt tikai galējās situācijās. Sievietes atzīstas, ka viņas ātrumu visbiežāk pārsniedz neapzināti, jo neseko līdzi spidometra rādītājam vai ceļa zīmēm. Bet esošos sodus sievietes ne tikai atbalsta, bet pat iesaka tos pastiprināt līdz vadītāja tiesību atņemšanai, cietumsodam vai automobiļu konfiskācijai.

“Nav iespējams runāt par kādu “tipisko” ātrumpārkāpēju. Tomēr ir iespējams identificēt biežāk sastopamos ātras braukšanas iemeslus – tie darbojas gan individuālā, gan sabiedrības līmenī. Tāpat ir daudzi faktori, kuri veicina ātruma pārsniegšanu. Kā dažus var minēt sabiedrības pozitīvo attieksmi pret ātrumu kā vērtību, toleranto attieksmi pret ātruma pārsniegšanu (tas nav “īsts” pārkāpums), augsto varbūtību izvairīties no sekām (soda vai citām). Lai mainītos braukšanas paradumi, pirmkārt, ir jāmainās autovadītāju attieksmei,” stāsta psihoterapeits, psihologs Ansis Jurģis Stabingis.

Kampaņu cīņai pret ātruma un tā pārsniegšanu “Ātrums. Nāvīgi viltīgs. Esi gudrāks!” organizē CSDD, Satiksmes ministrija un Valsts policija, bet atbalsta uzņēmumi SIA “Latvija Statoil”, “ERGO Latvija” un Interneta portāls Delfi. Kampaņa tiek finansēta no OCTA līdzekļiem.