Kausiņš no lielā zupas katla
"Kurzemes Vārds"
Ik gadu, sākoties atkusnim, latvieši joko, ka līdz ar
sniegu no ceļiem nokūst arī asfalts un ka tikai Latvijā ziemā, kad bedres
aizpilda sniegs un ledus, ceļi ir gludāki nekā vasarā. Lai situācija beidzot
mainītos, Saeimā ir nonākusi vairāk nekā 10 000 iedzīvotāju portālā
“Manabalss.lv” parakstīta iniciatīva atjaunot Autoceļu fondu.
Iniciatīvas autors Kristaps Žodziņš,
pirms divarpus gadiem iesniedzot portālā “Manabalss.lv” savu
iniciatīvu, rosināja ikgadējo transporta nodevu pievienot degvielas cenai, bet
degvielas akcīzes nodokli novirzīt ceļu remontam un uzlabošanai. Viņaprāt, visi
līdzekļi varētu nonākt vienā fondā, ko uzraudzītu Satiksmes ministrija.
Šāds veidojums Latvijā jau pastāvēja līdz 2003. gadam. Speciālais
budžets “Valsts autoceļu fonds” tika likvidēts laikā, kad premjers
bija Einars Repše, bet Finanšu ministriju pārvaldīja Valdis Dombrovskis. Satiksmes ministrijas pārstāvis Rolands Rumba skaidro,
ka patlaban ceļiem iedalītā finansējuma apmēru nosaka Ministru kabinets. Summu
katru gadu apstiprina Saeimā, pieņemot valsts budžetu.
“Kad bija fonds, bija skaidras aprises, cik daudz
naudas piešķirs,” saka Priekules Novada domes priekšsēdētāja Vija
Jablonska. No speciālā budžeta līdzekļus novirzīja gan valsts, gan pašvaldību
pārziņā esošajām brauktuvēm.
Tagad novadiem pat īsti nav, kam savu vajadzību
izteikt. “Šobrīd viens posms ir izlaists. Mūsu partneris, ar ko var runāt,
ir Kurzemes Plānošanas reģions, nākamais līmenis jau ir valsts. Bet mēs
saprotam, ka viens ministrs nevar tikties ar visiem novadiem un uzklausīt viņu
problēmas,” norāda pašvaldības vadītāja.
Šogad Priekules novads autoceļu uzturēšanai izlietos
346,7 tūkstošus eiro, nedaudz naudas atlicis arī no iepriekšējā gada. Valsts
pašvaldību ceļiem šogad novirzīs par 18 tūkstošiem eiro vairāk nekā pērn.
Jautāta, vai šāda summa ir nozīmīga vai tikai piliens jūrā, V. Jablonska
skaidro: “Mūsu pašvaldībā arī par pieciem tūkstošiem esam priecīgi. Summu
sadalām kā sviestmaizi mazos gabaliņos, lai glābtu situāciju.”
Pēdējos gados darbus vismaz kaut nedaudz iespējams
plānot tādēļ, ka “Latvijas valsts ceļi” decembrī publisko savus
nākamajā gadā plānotos iepirkumus. Taču arī tad var balstīties tikai uz ļoti
lieliem pieņēmumiem, jo konkursi vēl nav notikuši un rezultāti nav zināmi.
Savukārt pašvaldības savus plānus publisko ļoti reti. “Ne jau tāpēc, ka
negrib, bet tāpēc, ka nezina, jo pašām nav skaidrs, ar kādiem līdzekļiem
rēķināties,” norāda SIA “Aizputes ceļinieks” valdes priekšsēdētāja Ruta Kande.
Plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 29. janvāra numurā.
#kvards-20160129-04#