Tradicionāli tiek uzskatīts, ka mūsu pilsētā dzeramais ūdens no krāna mitekļos ir viens no tīrākajiem Latvijas pilsētu vidū. Tomēr to apšaubīt sākusi Gunta Šalme, Lēņu ielas 1. nama iedzīvotāja, kura “Kurzemes Vārdam” atnesusi parādīt, kā izskatās dzeramais ūdens no krāna. Tajā peld baltas pārslas, vietām veidojot lielākus kunkuļus. “Šausmas! Vai tad tādu var dzert? Neēst un nemazgāties arī es nevaru! Bet kur šitādā?” Šalmes kundze ir sašutusi.

Sākotnēji viņa baltos nosēdumus konstatējusi tējkannā, taču nospriedusi, ka tā vienkārši aizkaļķojusies. Iebērusi kannā līdzekli, kas paredzēts pret šādiem nosēdumiem, taču kannā ūdens kā bijis, tā palicis baltām nogulsnēm klāts. “Uzreiz, kad tecina ūdeni no krāna, to pamanīt nevar. Bet, kad mazliet pastāv, šitādi parādās. Nu pilnīgi kā auzu pārslas! Un mums par šito jāmaksā. Tas taču bojā arī veļas mazgājamo mašīnu. Kaķis vispār nedzer vairs to ūdeni, pērku viņam veiklā. Un kaķa bļodiņai viscaur balta iekšpuse, tā ka ar drāšu sūkli atmazgāt nevar – tik ļoti tas ir ieēdies,” stāsta G. Šalme. “Man tagad ir bail!”

Līdzīgu ūdens piesārņojumu iedzīvotāja novērojusi arī iepriekš, taču tad tas bijis īslaicīgi, jo, pēc kundzes domām, tīrītas caurules. Taču tagad tas turpinoties jau otro nedēļu. “Kaimiņiene stāstīja, ka vārījusi ķīseli un ilgi nav varējusi saprast, kas tur tāds balts peld. Viena kaimiņiene teica, ka ūdens arī smirdot, bet to nu gan es neesmu novērojusi,” pastāsta G. Šalme.

SIA “Liepājas ūdens” pārstāve Sarmīte Jēkabsone vispirms vēlas uzsvērt, ka jebkuru sūdzību gadījumā, kas saistītas ar centralizētajiem ūdensapgādes un kanalizācijas tīkliem, nekavējoties vajadzētu ziņot uzņēmumam pa diennakts tālruni 63436000. “Noteikti nevajag ciesties divas nedēļas!” viņa uzsver.

Jau nākamajā dienā pēc sūdzības saņemšanas no ūdens ievada tika paņemts ūdens paraugs analīzēm, kā arī par saņemto ziņojumu informēts nama apsaimniekotājs. “Analīžu rezultāti ir gatavi, tie nosūti arī nama apsaimniekotājam,” vakar atklāja S. Jēkabsone. “Dienā, kad ņēmām analīzes, tas ir, 3. augustā, padotais dzeramais ūdens bija labs un atbilstošs spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.”

Tomēr S. Jēkabsone nenoliedz, ka nogulsnes atsevišķos gadījumos dzeramajā ūdenī tiešām iespējamas. “Pēc ūdensapgādes tīklu pārbūvēm, avārijām vai citiem traucējumiem īslaicīgi dzeramajā ūdenī var būt nogulsnes, kas nav kaitīgas veselībai. Šādos gadījumos ir iespējams veikt ielas ūdensapgādes tīklu skalošanu, tāpēc ir svarīgi par problēmām ziņot uzreiz,” viņa skaidro, piebilstot, ka nepieciešams par to ziņot arī namu apsaimniekotājam, jo mēdz būt gadījumi, kad problēmas radušās namu iekšējos ūdensapgādes tīklos.