liepajniekiem.lv
Lai abpusēja saskaņa
I. Ādamai ir vairāk nekā 20 gadu pieredze, viņa organizējusi daudzas kāzas, taču nemainīgs palicis uzskats, ka tai jābūt svētku reizei vispirms jau pašam jaunajam pārim.
Kāzām jābūt tādām, kādas tās iecerējuši un grib topošais vīrs un sieva.
Organizatores pieredzē bijis tikai viens gadījums, kad divu nedēļu laikā jāsarīko kāzas, klātienē nemaz neiepazīstoties ar pašiem jaunajiem. Viņiem laulību dienā viss notiekošais bijis pārsteigums. Jāprecizē – patīkams un priecīgs pārsteigums.
Visos pārējos gadījumos vispirms tomēr notikušas sarunas, lai uzzinātu līgavas un līgavaiņa vēlmes, ieceres, sapņus par gaidāmajām kāzām.
Protams, praksē bijuši gadījumi, ka neveidojas saskaņa un dialogs ar pāri, kas izvēlēties aģentūras “Adams Events” pakalpojumus.
Nekas nevar notikt par varītēm, jo kā kāzu organizēšanā, tā kopdzīvē galvenais ir saskaņa, abpusēja patikšana un simpātijas.
Veidi, kā jaunie pāri šodien plāno kāzas, ir dažādi. Vieniem ir pavisam minimālas, intīmas svinības tikai sev, citiem vērienīgas vairāku dienu balles ar daudziem viesiem, slaveniem mūziķiem un pasākuma vadītājiem. Patiesībā iespējams ir viss.
Kā norādīja I. Ādama, šodien kāzu modi lielā mērā diktē šovbiznesa un sociālo tīklu slavenības. Redzētajam grib sekot un bieži vien dara visu, lai savā kāzu dienā iejustos zvaigznēm līdzīgā pasaulē, lai viss būtu kā pasakā. Vieni izvēlas greznu un dārgu formātu, citi – dārza pikniku.
Taču galvenais, lai savā kāzu dienā labi jūtas pats jaunais pāris.
Ja viņi par organizēšanu grib parūpēties paši, tad vecākiem nevajadzētu iejaukties. Jebkurā gadījumā nesākt neko rīkot, ja to nelūdz, labāk ierasties kā svētku viesiem un baudīt skaisto notikumu.
Vecas un jaunas tradīcijas
Kāzu tradīcijas lielākajai daļai tautu, tajā skaitā latviešiem, ir ļoti senas, bet laika gaitā tās mainījušās, it sevišķi beidzamajos gadu desmitos.
Agrāk vienkārši nebija pieejas tai informācijai, kāda ir šodien, un kāzas balstījās uz tuvākajā pieredzē iegūto sapratni, kā svinīgajai dienai jānotiek, kam noteikti jābūt.
I. Ādama iepazīstināja ar tradīcijām, kas kāzu dienā bija neatņemama sastāvdaļa ļoti daudziem pāriem pirms 30 un vairāk gadiem, kad praktiski visu bez atlīdzības uzņēmās saplānot un izdarīt vedēji.
Daļa šo tradīciju dzīvas vēl joprojām.
Tātad kāzu diena sākās ar līgavas izpirkšanu, tad bija laulību ceremonija, gredzenu mija, fotografēšanās salonā, septiņi tilti, goda vārti un pārbaudījumi pie tiem, maize, sāls, šķīvja plēšana, vecāku dotā svētība, trīs sveces, pirmais valsis, amatu dalīšana viesiem, dziesmu grāmata, kāzu avīze, mūzika, dejas, līgavas zagšana, mičošana, pateicība vecākiem, viesiem, tortes griešana, jaunā pāra guldīšana, modināšana, dāvanas.
Šodien jau šo uzskaitījumu var papildināt ar jaunievedumiem: fotografēšanos, filmēšanu kāzu rītā, kad līgava un līgavainis ģērbjas kāzu ceremonijai.
Mūsdienās līgava met savu ziedu pušķi, neprecētās to ķer, ir grezni dekorētas telpas, floristu, īpašu mūziķu piesaistīšana, jaunā pāra deja, pirmais grieziens tortē, došanās medusmēnesī un daudz kas cits.
Aģentūras vadītāja stāstīja, ka
pāri idejas savām kāzām galvenokārt meklē internetā, vai īpašos kāzu žurnālos un šim notikumam veltītās izstādēs.
Tiek meklētas pasākumu organizēšanas aģentūras un kāzu organizētāji. Idejas tiek aizgūtas no draugu kāzām, pieredzes.
Bet, ko tur liegt, puse no svētku veiksmes tomēr ir atkarīga no pieredzējuša kāzu vadītāja, kurš zina, kā rīkoties situācijās, kad sapulcējušies dažāda vecuma un nereti arī dažādu tautību cilvēki.
Tas, kas šodien daudziem ir ļoti svarīgi, – lai būtu labs fotogrāfs un pēc tam paši un citi varētu priecāties par instagramīgām bildēm. Arī tāpēc kā par laulību, tā fotografēšanās vietu tiek izvēlēta baznīca vai parks pie tās, dārzi, veci šķūņi, pilis, muižas, viesu nami, industriālas celtnes utt.
Netrūkst arī moderno tehnoloģiju izmantošanas.
Kā notiek iepazīšanās?
Šoreiz ne par to, kā iepazinās pats jaunais pāris, bet par pirmo tikšanos ar kāzu organizētāju.
Ja līgava un līgavainis nolēmuši sadarboties ar kāzu plānotāju, tad pirmajā tikšanās reizē jāpārrunā daudzi tiešām svarīgi jautājumi. Inga Ādama ieskicēja galvenos.
Pats pirmais tiek pārrunāts kāzu budžets, pārējais seko pēc tam.
Tātad – laulību datums, ceremonijas vieta, vedēji jeb liecinieki, viesu skaits, kāzu koncepcija (lielas, mazas, tradicionālas, eksotiskas utt.), svinību grafiks, mūzika, fotogrāfs, videomākslinieks, ēdināšanas pakalpojumu sniedzējs, kāzu tērpi, aksesuāri, gredzeni, dekorācijas, noformējums, ziedi, ielūgumi, galda kartes, ēdienkartes, torte, izklaide, transports, naktsmītnes. Nedrīkst aizmirst arī dāvanas vecākiem un viesiem.
Būs vai nebūs vecmeitas, vecpuiša ballīte? Piedalīsies kāzu plānotājs, kāzu koordinators vai vadītājs?
Daloties uzkrātajā pieredzē, kāzu organizatore uzsvēra, ka
katram pārim ir sava vērtību skala un kāzām jābūt individuālām jeb tādām, kādas grib konkrētā līgava un līgavainis.
Tām jāatspoguļo viņu ģimenes un personiskās vērtības, abu identitāte un dzimtas kods. Tieši tāpēc nav un nevar būt divu vienādu kāzu! Taču visās jāatvēl laiks mīlestībai.
Pieredze
Daina un Valdis Skujiņi precējās 1975. gada augustā un šogad atzīmēja kāzu 48. jubileju. Abi atceras, ka tolaik vai katru vasaru notika vairākas kāzas, kurās precējās draugi, klasesbiedri un radi, organizējot balles ar paprāvu viesu pulku.
Daina: “Tā kā tajos gados veikalos gandrīz neko nevarēja nopirkt, līgavas kleitu no mežģīņu auduma man šuva draudzenes mamma. Viņa uzšuva arī kleitu, ko vilku pēc mičošanas, un vēl trešo – otrajai dienai.”
Visus organizatoriskos pienākumus un finansēšanu uzņēmušies vecāki – Dainas tētis un Valda tētis un mamma. Par vedējiem uzaicināta Valda krustmāte un krusttēvs, kas organizējuši visu notikumu gaitu. Viņi palīgos piesaistījuši savus bērnus.
Pašiem jaunajiem atlicis tikai piedalīties un priecāties par notiekošo.
Salaulāti vēl vecajā zagsā, jaunais Lielajā ielā atvērts tikai pēc pusgada. Ceremonijā dziedājis īpaši uzaicināts sieviešu ansamblis. Vizināti tiem laikiem lepnā automašīnā “Volga”.
Pēc ceremonijas devušies uz fotosalonu Graudu ielā, fotografējušies gan divatā, gan ar vedējiem, vecākiem, pārējiem tuvākajiem viesiem.
Kāzu balle notikusi kokapstrādes kombināta “Baltija” klubā, bet pirms tikt tajā, jaunos ar vedēju ziņu visādi pārbaudīja. Tautas deju ansambļa “Kvēle” dejotāji bija sagatavojuši goda vārtus.
Daina: “Atceros, ka mums lika iekosties iekarinātā bumbierī. Kuram būs lielāks kumoss, tas ģimenē galvenais.”
Valdis: ”Man šķiet, tas bija ābols…” Kurš nokodis to lielāko kumosu, to vairs neatceroties.
Bija arī šķīvis zem dvieļa, uz kura jaunajam vīram, sievu turot rokās, vajadzējis uzkāpt. Bija šaurs soliņš, uz kura abiem kopā vajadzējis apgulties, rādot, cik mīļi dzīvos.
Zāle nav bijusi kaut kā īpaši dekorēta, vāzēs salikti ciemiņu dāvinātie ziedi. Ar klusuma brīdi pieminēta pirms pusgada Mūžībā aizgājusī līgavas mamma.
Daina atceras, ka krietni izdejojusies, jo bijis jādejo ar visiem kāzās esošajiem neprecētajiem puišiem. Valdis dancinājis neprecētās meitas. Spēlējis brāļu Zakovicu ansamblis “Santa”.
Grūti esot pateikt, vai bija plānota līgavas zagšana, jo Dainas draudzenes pamanījušās nozagt… Valdi. Viņš atceras: “Klubā bija neliela telpa, kur pulcējās muzikanti. Kādu brīdi viena no draudzenēm uzsauca: “Valdi, panāc!” Gāju, protams, un mani aizveda uz to istabiņu.
Pēc tam draudzenes visādi darbojās ar viesiem, lai sadabūtu vajadzīgo izpirkuma maksu par mani. Tad arī tiku atbrīvots.”
Mičošana notikusi pēc vecām tradīcijām – sievai uzlika aubi, apsēja priekšautu, vīram – cepure un pīpe. No svinībām klubā esot tikai dažas bildes, jo speciāls fotogrāfs netika aicināts.
Skujiņi atzīst: “Mūsu kāzas bija tiešām jautras!”
Laura un Elvis Zanderi apgalvo: “Mums bija un ir tāda nenormāli liela mīlestība, un mēs vienkārši gribējām apprecēties!”
Paši izvēlējušies kāzu svinību vietu, bet par visu pārējo parūpējās vedēji – Elvja māsa ar vīru, kā arī Lauras mamma un draudzenes.
Pēc tam, kad viss bija garām, vedēji gan sacījuši, ka tās bija pirmās un pēdējās viņu organizētās kāzas, jo… tas ir ļoti nopietns, grūts pienākums, ja to pilda godprātīgi.
Laura pauž, ka, viņasprāt, kāzas, lai tās izdotos, ir jāorganizē tuvākajiem, kas pāri vislabāk pazīst. Viņi vedējiem pilnībā uzticējušies un neko nenožēlo, izņemot vienu lietu, kuru L. Zandere komentē šādi: “Pirms kāzām līgavai noteikti jāuzģērbj sava kleita un jāpārliecinās, vai viss ar to kārtībā, un jāzina arī, kādi būs muzikanti. Mūsējo izvēlējās vedēji, un tā bija kļūda – viens pats lauku muzikants, kas galīgi neiederējās ar savu repertuāru.
Viņš pat neļāva līdz beigām nodejot mūsu kāzu deju! Sāka organizēt rotaļu.”
Pēc laulību ceremonijas sekojusi vedēju sagatavotā programma, trīs tiltu apmeklējumu ieskaitot. Pati kāzu diena bijusi auksta un lietaina, taču tas ne uz brīdi nemazinājis jaunā pāra laimes sajūtu.
Savu līgavas kleitu Laura izvēlējusies internetā, un ķīnieši viņai paši zvanījuši reizes trīs, lai pārliecinātos par izmēru pareizību. Viņiem bija grūti saprast, ka līgava augumā ir tik gara un slaida.
Reāls šoks iestājies, kad kurjers kuplo kleitu ar šlepi un krinolīnu atvedis iesaiņotu… palielā aploksnē.
Četras stundas neesot varējusi iepakojumu atvērt, baidoties, kas tajā būs iekšā. Bet ķīnieši izrādījušies izcili locīšanas meistari, un topošā sieva bijusi sajūsmā. Laura: “Man bija visskaistākā līgavas kleita pasaulē!”
Fotografējušies salonā, bet visas pārējās bildes ir kāzu fotogrāfes Lolitas darbs. Svarīgākais, ka īstas, ar dzīvām emocijām un neretušētas.
Nu abi Zanderi apsverot, ka varētu sev un pašiem tuvākajiem noorganizēt skaistus svētkus kādā no kāzu jubilejām.
Laura domā, ka daudz vairāk iesaistītos pati, lai gan savu īsto kāzu dienu pirms 12 gadiem negribētu mainīt ne pret vienu citu.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
