Šodien aprit mēnesis, kopš Liepājas Reģionālajā slimnīcā plānveida operācijas piedāvā veikt par maksu, jo ir beigusies valsts piešķirtā nauda.

Līdz 30. jūnijam slimnīcā kopumā bija izdarītas 273 operācijas (maijā – 393), kuru skaitā ir arī 9, par kurām pacienti maksājuši paši.

Slimnīcas valdes priekšsēdētājs Juris Bārzdiņš sacīja: iespēju pacientiem pašiem vai viņu tuviniekiem samaksāt par plānveida operāciju, lai slimajam cilvēkam nebūtu ilgstoši jāgaida rindā, piedāvās arī turpmāk, bet akūtās operācijas, protams, būs valsts finansētas. “Taču es vēlreiz gribu uzsvērt, ka tā nav mūsu kaprīze, bet diemžēl ekonomiskās situācijas diktēti apstākļi un mēs slimniekiem piedāvājam izvēles iespēju,” viņš sacīja.

To, ka jūnijā veikto operāciju kopējais skaits salīdzinājumā ar mēnesi iepriekš ir sarucis par 120, viņš skaidroja ar finansējuma trūkumu pirmajā pusgadā. To operāciju skaitā, par kurām pacienti maksājuši paši, ir arī gūžas endoprotezēšanas dārgās operācijas, kas maksā vairāk nekā tūkstoti latu. “Taču labā ziņa ir tā, ka cilvēkiem, kas izvēlas maksāt par operācijām, pusi atmaksā apdrošinātāji,” sacīja J. Bārzdiņš.

Mēģinot ieskicēt situāciju saistībā ar medicīniskās palīdzības saņemšanu slimnīcā otrajā pusgadā, valdes priekšsēdētājs vakar vēl nevarēja pateikt konkrētus skaitļus, kas viestu skaidrību, kā šo palīdzību būs iespējams sniegt. Taču, kā viņš sacīja, no mutvārdu informācijas esot skaidrs, ka pacientu skaits, kam slimnīcā varēs sniegt palīdzību, visticamāk, būs jāsamazina, jo naudas būs vēl mazāk nekā pirmajā pusgadā. Un, tā kā valsts gatavojas slimnīcām maksāt par katra pacienta ārstēšanu vēl mazāk nekā līdz šim, nekas cits neatlikšot, kā vēl samazināt arī darbinieku skaitu un viņu atalgojumu.

“Tāpēc saimnieciskie darbinieki, kas aiziet no darba tāpēc, ka ir pensionāri, kuriem pēc 1. jūlija, paliekot darbā, par 70 procentiem samazinās pensijas, varbūt pat ir daļējs risinājums šai problēmai, jo viņiem vismaz ir citi ienākumi,” sacīja J. Bārzdiņš. Un tomēr ārsti, kas jau sasnieguši pensijas vecumu, atlūgumus vēl neesot iesnieguši. “Pirmkārt, mums šādu ārstu nav daudz, otrkārt, viņi vēl nogaida, lai izvērtētu situāciju, un, treškārt, ārsti tomēr ir cilvēki, kas mīl savu darbu un vēlas strādāt,” sacīja J. Bārzdiņš.

Iespējams, kaut kāda skaidrība par nākamo pusgadu varētu būt rīt, kad Rīgā notiks Latvijas Slimnīcu biedrības sēde, viņš domā. Plānots, ka tajā piedalīsies arī jaunā veselības ministre Baiba Rozentāle. “Varbūt viņa nosauks kādus skaitļus,” cer J. Bārzdiņš.

Kristīne Pastore,
“Kurzemes Vārds”