Tik tiešām klepus ir tikai simptoms, kas var pavadīt dažādas slimības. Pašu klepu nevar izārstēt. Ar dažādiem līdzekļiem to var nomākt, var atvieglot pašsajūtu. Savukārt ārstēt var klepus iemeslu, un īstā ārstēšana būs atkarīga tieši no tā!

Šoreiz vairāk par klepu, kas pavada saaukstēšanos. 

Vairāk nekā divām trešdaļām bērnu saaukstējoties parādās klepus.

Maziem bērniem un zīdaiņiem simptomi parasti izteiktāki ir otrajā vai trešajā saslimšanas dienā. Tie pakāpeniski mazinās 10–14 dienu laikā. Nelielai daļai bērnu klepus saglabājas ilgāk, bet tam vajadzētu pāriet trīs četru nedēļu laikā. Lielākiem bērniem un pusaudžiem slimība parasti ilgst 5–7 dienas.

Ļoti bieži mēs meklējam veidus, kā izbeigt, izārstēt kaitinošo un kairinošo klepu.

Jāsaprot, ka klepus ir mūsu organisma aizsargreflekss, kas palīdz iztīrīt no elpceļiem gļotas kopā ar sīkām daļiņām, mikrobiem, alergēniem, beigtām šūnām u.tml. Ja apturam klepu, sekrēts krājas un aizsprosto elpceļus.

Ja simptomi pastiprinās (grūti elpot, grūti norīt ēdienu vai šķidrumu, ir augsta temperatūra) vai turpinās ilgstoši, tad ir iemesls pārskatīt diagnozi un ārstēšanu.

Ilgstošs klepus bez uzlabošanās var norādīt uz komplikācijām vai citu diagnozi,

piemēram, bakteriālu deguna blakusdobumu iekaisumu, gastroezofageālā refluka sindromu, pneimoniju, garo klepu, astmu, hronisku obstruktīvu plaušu slimību, cistisko fibrozi, svešķermeni elpceļos u.c.

Kā ar klepus sīrupiem? Lielākajai daļai šo sīrupu uzdevums ir kairināt kuņģi un izraisīt klepus refleksu, lai cilvēks klepotu vairāk un atbrīvotos no krēpām.

Ir speciāli klepus sīrupi, kas satur vielas, piemēram, kodeīnu, morfīna derivātus, kas nomāc klepus refleksu smadzenēs, tad cilvēks klepo mazāk (der sausam, mokošam klepum). Ir sīrupi, kas satur mukolītiskas vielas, kas šķidrina krēpas un tādējādi sekmē atklepošanu (derēs mitram produktīvam klepum).

Viena no rekomendācijām ir veikt elpošanas vingrinājumus, lai uzlabotu plaušu ventilāciju, veiktu bronhu drenāžu, mazinātu elpas trūkumu, uzlabotu krūškurvja kustīgumu un stiprinātu elpošanas muskulatūru.

Padomus elpošanas vingrinājumiem varat atrast internetā, piemēram, Austrumu slimnīcas mājaslapā.

Ko darīt un ko nedarīt, ja ir saaukstēšanās klepus?

Noteikti vajag dzert siltus dzērienus (tēju, buljonu).

Pēc viena gada vecuma bērniem un pieaugušajiem kairinājumu kaklā palīdz noņemt medus, bet, ja ir vielmaiņas traucējumi, labāk aptiekā iegādāties bezcukura pastilas.

Tāpat svarīgi ir vēdināt telpas, mitrināt gaisu (ar rūpīgi koptu un tīrītu gaisa mitrinātāju).

Saraksts ar to, ko nevajag darīt, ir daudz garāks.

Klepus refleksu nomācoši līdzekļi neder mitra klepus gadījumā.

Pretalerģijas zāles (Fenkarol, Zyrtec, Tavegyl, Suprastine), ja vien paralēli saaukstēšanās simptomiem nav arī alerģija, piemēram, siena drudzis, slimajam nepalīdzēs, jo saaukstēšanās fizioloģiski nav tas pats, kas alerģija, līdz ar ko zāļu iedarbība nevar notikt.

Arī bronhodilatatori (Ventoline u.c.), kas ir elpceļu paplašinātāji, ja nav astmas diagnozes, nepalīdzēs.

Aplamais uzskats, ka ”Ventoline sīrups mīkstina klepu” nāk no seniem laikiem, bet dzīvē neapstiprinās, jo šis medikaments nešķidrina krēpas (nav mukolītisks).

Runājot par krēpu šķidrināšanu ar mukolītiķiem, ir jābūt apdomīgiem, jo, pirmkārt, bērniem tos lietot nevajadzētu, otrkārt, ne visos saaukstēšanās gadījumos tie ir nepieciešami, nereti pietiek ar atpūtu un pietiekamu šķidruma daudzumu, lai organisms spētu optimāli nodrošināt atkrēpošanos.

Karstu tvaiku elpošana un ierīvēšanās situāciju var tikai pasliktināt, radot ādas un elpceļu apdegumus.

Elektroinhalācijas (nebulaizers) ar NaCl 0,9% – lieks ūdens jau tā noslogotajos elpceļos ir… vienkārši lieks, izņemot gadījumus, ja ir apstiprināta astmas diagnoze un tiek veiktas inhalācijas ar medikamentu.

Tad ūdens migliņa nogādā medikamentu dziļajos elpceļos, bet vienkārši NaCl 0,9% inhalācijas nav nepieciešamas, kā arī palielina infekciju (baktēriju, vienšūņu, sēnīšu) risku.

Antibiotikas – vai, kam un kad?

Saaukstēšanās gadījumā antibiotikas netiek lietotas, arī pie bronhīta ne. 

Saaukstēšanās bronhītam tikai 6% gadījumu būs bakteriāla izcelsme, un nevajag uzreiz domāt, ka cilvēka organisms ir galīgi nespējīgs bakteriālas infekcijas priekšā un tam nekavējoties nepieciešamas antibiotikas.

Būsiet pārsteigti, bet organisms ir spējīgs izslimot un likvidēt ne tikai virālu, bet arī akūtu bakteriālu infekciju, pateicoties imūnās sistēmas darbībai.

Aplams ir uzskats, ka ir ”vieglas antibiotikas” un ”stipras antibiotikas”.

Baktērijas ir dažādas, un tāpēc arī antibiotikas ir dažādas. Ārsts, pacientu izmeklējot un balstoties uz zinātnē pierādītām metodēm, izvēlēsies piemērotās antibiotikas konkrētam gadījumam.

Galvenais ir saprast, ka antibiotikas nepaātrina atveseļošanos un nenovērš komplikācijas saaukstēšanās gadījumā (loģiski, jo antibiotikas iedarbojas tikai uz bakteriālu infekciju, iznīcinot baktērijas, bet vīrusu infekcijas gadījumā tās nedod neko), toties palielina mikrobu rezistences attīstību, kas ir nopietns un bīstams drauds cilvēcei.

Pastāv risks, ka, slimojot ar vīrusa izraisītu saaukstēšanos, kādā brīdī uzslāņosies arī bakteriāla infekcija, taču arī tas nenozīmē, ka uzreiz nepieciešamas antibiotikas. Ja ārsts, veicot izvērtējumu, izmeklējumus, piemēram, rentgenogrāfiju, asins analīzi, gūs apstiprinājumu par bakteriālu infekciju, tad arī noteiks, vai pacientam antibiotikas nepieciešamas, un, ja tās vajadzīgas, izrakstīs.

Ir pacienti, kuriem hronisku slimību dēļ ir augsts komplicētu bakteriālo infekciju risks, piemēram, pacienti ar hronisku obstruktīvu plaušu slimību, kuriem ir nopietni plaušu bojājumi un elpceļu aizsargbarjeras funkciju traucējumi, cukura diabēta slimnieki, cilvēki ar imūndeficītu.

Viņiem tik tiešām jau pie šķietami vieglas saaukstēšanās var rasties bakteriāla superinfekcija, kas arī attiecīgi jāārstē, bet lielākajai daļai cilvēku, kuriem nav hronisku slimību, katra saaukstēšanās, katrs klepus neprasa antibiotikas.

UZZIŅAI

LŪDZU, NEDZER KARSTU TĒJU! 

Vēlams diennaktī izdzert aptuveni 2–3 litrus ūdens un siltas tējas (ja vien nav kādas hroniskas slimības, kas ierobežo).

Karsta tēja ne vien pastiprina elpceļu tūsku, kas novērojama pie saaukstēšanās, bet arī palielina barības vēža attīstības risku.

700 ml (3 tases) karstas tējas (ap 60 grādiem pēc Celsija) palielina barības vēža attīstības risku par 90%.  

NEKĀDĀ GADĪJUMĀ NEELPO TĒJAS TVAIKU INHALĀCIJAS!

Tas rada elpceļu tūsku, kas var novest pie ļoti nopietnām sekām. Tvaiku elpošana rada elpceļu apdegumus, bojā un noārda elpceļu gļotādu un kavē jau tā infekcijas dēļ traucēto aizsargmehānismu darbību. 

Elpceļu apdegumi rada smagas sekas mūža garumā.

SINEPJU UN PIPARU PLĀKSTERI KAIRINA ĀDU UN NEPALĪDZ ELPCEĻIEM SAAUKSTĒŠANĀS GADĪJUMĀ. 

Plāksteru metode tiek piekopta kopš PSRS laika, kad nebija pieejami pētījumi un labākas terapijas iespējas. Plāksteros esošās vielas kairina ādu un rada siltuma sajūtu, bet tas nekādā veidā neārstē.

Dermatologi aicina nelietot nedz plāksterus, nedz terpentīna ziedi uz krūtīm, muguras vai pēdām, jo tas var izsaukt nopietnas alerģiskas reakcijas, kairinājuma dermatītu u.c. problēmas.

Avoti: ģimenes ārstes Katerīnas Bulavkinas (@kateryna_bulavkina) trāpīgā komunikācija vietnē ”Instagram”, Dr. med. Guntas Sumeragas, ausu, kakla un deguna ārstes, P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Ausu, kakla un deguna klīnikas virsārstes, RSU docentes un Otorinolaringoloģijas katedras vadītājas, intervija un medicīnas resursu ”UpToDate” un ”Dynamed” starptautiskās vadlīnijas