Piektdiena, 25. septembris Rauls, Rodrigo
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Klimats mainās, un jāspēj tikt tam līdzi

Klimats mainās, un jāspēj tikt tam līdzi
Foto: Gunita Ozoliņa
31.07.2018 11:44

Līga Liepiņa, "Novadi Zaļo"

Mūsdienās jautājums par klimata pārmaiņām ir viens no aktuālākajiem tematiem. Izmaiņas ir globālas, tomēr to lokālās izpausmes atkarīgas no reģionālajiem apstākļiem un īpatnībām. Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes profesore, klimata pārmaiņu pētniece Agrita Briede skaidro, ka tā ir kompleksa un dinamiska sistēma. Klimats ir mainījies vienmēr, tomēr pēdējo apmēram 40 gadu laikā tas noticis ļoti strauji. Rodas arī ekstremālas dabas parādības, kas ietekmē gan infrastruktūru, gan saimniekošanu. Pielāgoties tām ir ļoti grūti, bet, domājot par nākotni, jāmēģina to darīt.

Jārēķinās ar dabas norisēm

Ar katru gadu vidējā gaisa temperatūra pieaug, un tas veicina izmaiņas pierastajos laikapstākļos. “Arī agrāk, piemēram, 19. gadsimta sākumā, bijuši atsevišķi periodi ar ļoti zemu vai augstu gaisa temperatūru, sausumu. Pavasaris varējis iestāties ļoti agri – februārī. Bet šobrīd vairāk raksturīga šo ekstremālo notikumu intensitāte un biežums,” teic A. Briede. Nākotnes aplēses liecina, ka ekstremālo nokrišņu biežums krasi nepieaugs, bet tie kļūs intensīvāki. Būs ļoti spēcīgas lietusgāzes, vētras, piemēram, jūrā krastu vētras, kas var noskalot stāvkrastus. Sausuma periodus prognozēt grūti, jo par tiem nav uzkrāts tik daudz informācijas. To garums varētu pieaugt. “Ekstremālās dabas norises ļoti grūti prognozēt visā pasaulē, jo nav pietiekami daudz šādu datu. Nevar paredzēt, kurā gadā būs kaut kas jāapūdeņo un kurā kaut kas applūdīs. Jāvēro, kas katrā vietā ir aktuālākais. Teiksim, ja zināms, ka noteiktos reģionos mēdz pārplūst ceļi, jārīkojas, lai ūdens notekas būtu tādas, kas spēj uzņemt visus nokrišņu ūdeņus. Jādomā, kā to tehniski risināt. Protams, iznāk dārgi, bet tas ir viens no veidiem, kā pielāgoties,” skaidro A. Briede.

Arvien biežāk tiek runāts par klimata pārmaiņu divām pusēm – negatīvo un pozitīvo, kas ir cieši saistītas. “No vienas puses, mums būs siltākas vasaras un varbūt šurp brauks vairāk tūristu. Lauksaimniecībā, iespējams, būs agrāka raža, sezonā varbūt pat divas. Tāpat neesam no jūras paņēmuši tik daudz zemes, lai piekrastes infrastruktūrai draudētu applūšana. Tādā ziņā Latvijai klimata izmaiņas it kā ir labas. Bet, kļūstot siltākam, veidojas nevēlami blakus efekti, piemēram, ūdeņu aizaugšana vai zilaļģu ziedēšana. Šīs aļģes sāk ziedēt, kad ūdens temperatūra pārsniedz +20° C. Zems ūdens līmenis vai spēcīga aļģu ziedēšana nepievilinās tūristus peldētavai. Pie mums ienāk arī neraksturīgas sugas,” A. Briede uzskaita.

Pielāgošanās veidus var atrast

Klimata pārmaiņas un to ietekmi uz saimniekošanu izjutis arī dižbrūkleņu jeb lielogu dzērveņu audzētājs, z/s “Gundegas” saimnieks Andris Ansis Špats no Krimuldas novada. Viņš vērtē, ka situācija kūdras purvā gan ir citāda nekā lauksaimniecības zemē. “Zemē ūdens līmenis ir aptuveni 35 m dziļumā, savukārt purvā pusmetru vai metru dziļi. Kūdrai piemīt higroskopiskums – tā “sūc” mitrumu uz augšu. Ja zemes mitrumu nosaka tas, cik daudz ūdens tai pietek no augšas, tad kūdras – cik dziļi zem tās ir ūdens. Kūdras purva virskārta, protams, sausā laikā 5 – 10 cm dziļumā sažūst. Tādēļ ir ļoti svarīgi iestatīt pareizu ūdens līmeni. Man tas izdarīts. Ir dambju sistēma, kas šo ūdens līmeni uztur. Tādējādi purvā augu sakņu sistēmai ir krietni stabilāka ūdens apgāde nekā citā augsnē. Dzērveņu lauks nedrīkst būt gluds, jo lietavu laikā ūdenim nebūs, kur notecēt, lauks noplūdīs un raža nopūs. Purva reljefs jāizmanto savā labā,” skaidro A. A. Špats. Tā kā dzērvenājiem ir būtisks arī mitrums no augšas, audzētājs izmanto mulčēšanu. Uz purva virsmas uzkaisa skujkoku skaidas, kas veido tādu kā garoziņu un neļauj mitrumam no kūdras iztvaikot, tāpat atstaro saules gaismu. Tas ļauj izturēt vairākas nedēļas, pat mēnešus.

Agrotehniski svarīgs pasākums purvā ir arī koku aizsargzonas veidošana, kas neļauj vējam izžāvēt purva virskārtu un aiznest pa gaisu mulčas materiālu. “Laukos, kur man ir koku aizsargzona, izskatās laba raža, bet vietās, kur vēji tikuši klāt, tā nav,” secina audzētājs. Koku un krūmu aizsargbarjera veicina arī bioloģisko daudzveidību. Pielāgošanos veicina arī klimatiskajiem apstākļiem atbilstošu sugu izvēle. “Visam pats esmu izgājis cauri. Piemēram, no sākotnēji audzētajām astoņām Amerikas dzērveņu šķirnēm palikušas trīs, ko audzēju tā nopietni. No Latvijas šķirnēm varētu audzēt gandrīz visas, bet izvēlējāmies pavairot dažas, kuras ļoti labi pielāgojušās klimata pārmaiņām,” stāsta A. A. Špats. Viņš vērtē, ka šīsvasaras laikapstākļu dēļ raža, protams, būs mazāka, bet būs.

Laikapstākļu brīnumi bijuši visos gadsimtos

Šitaku audzētājam Imantam Urpenam no Alojas novada “Ošlejām” šovasar, tāpat kā pērn, pastiprināti jālaista sēņu koki. “Sausums ir sausums, ražas ir mazākas. Nav cita varianta, laistu, turklāt gandrīz katru dienu. Īpaši jālaista tie sēņu koki, kas grasās ražot. Pārējiem lieks mitrums nav nepieciešams,” viņš stāsta. Temperatūras paaugstināšanās saimniekošanu neietekmējot. “Visu laiku bijuši līdzīgu laikapstākļu periodi, piemēram, 1923. gada martā jau bijusi zaļa zālīte un bērziem saplaukušas lapas. Globālo sasilšanu kāds ir izdomājis, un klimata pārmaiņas palaistas kā tāds bubulis,” viņš saka pārliecībā, ka gan daba pati visu sakārtos.

Salacgrīvas novada z/s “Robežnieki” saimniece Ieva Alpa-Eizenberga secina, ka šī gada sausums paplicinājis graudaugu ražu. “Parasti ieplānojam minimālo ieguvumu no ražas, bet šogad izskatās, ka no tā plānotā mazākuma būs vēl 30 – 40% liels zudums,” secina sarunas biedre. Saimniecība pēdējos gados vasarājus sēj (līdz ar to arī ievāc) krietni agrāk par citiem. Jautāta, vai šāda rīcība saistīta ar klimata pārmaiņām, I. Alpa-Eizenberga attrauc, ka to nosaka tehnikas iespējas, saimnieku saprāts un gadu gaitā gūtā pieredze: “Laikapstākļi mūs ietekmē, bet neņemam tos pie sirds. Visos gadsimtos taču ir piedzīvoti dažādi brīnumi. Cenšamies dažādot kultūraugu šķirnes, meklējam risinājumus, lai saimniekošana labāk izdotos. Pagājušajā gadā Salacgrīva bija viens no tiem rajoniem, kas tāpat kā Latgale saņēma ļoti daudz mitruma. Agrāk sākām kulšanu, tādēļ lietavas pārdzīvojām. Laikam nostrādāja dievišķā un saimnieciskā priekšnojauta kopā.”

Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) Hidrometeoroloģisko prognožu nodaļas vadītāja Laura Krūmiņa uzsver, ka katra ekstremāla parādība nebūt nav klimata pārmaiņas. Viņa skaidro, ka Eiropa, arī Latvija, ir reģions, kam ilgtermiņa sezonālās prognozes sagatavot ir ļoti grūti. Šeit nav tiešu sakarību starp meteoroloģiskiem un citiem vides fenomeniem. Pērn LVĢMC speciālisti publicēja pētījumu par klimata pārmaiņu scenārijiem Latvijā. Tas sasaucas ar profesores A. Briedes sacīto – Latvijā arvien biežāk nāksies saskarties ar šeit neraksturīgiem un ekstremāliem laikapstākļiem. Būtiski laikus izstrādāt un ieviest uz pētījumu rezultātiem balstītus adaptācijas pasākumus visās tautsaimniecības jomās.

UZZIŅAI

Ekstremālākie laikapstākļi Latvijā pēdējā piecgadē

2013.

– Alūksnē marta otrajā pusē un aprīļa sākumā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –20º, 9. aprīlī sniega segas biezums sasniedza 70 cm.

– Jau 9. maijā vietām Latvijā sasniegti +30º.
Pēc bargās ziemas laikam tik strauji kļūstot karstam, novēroti šī gadsimta postošākie pavasara pali, izteikti Ogrē un Pļaviņās.

2014.

– 4. augustā Ventspilī jauns maksimālās gaisa temperatūras rekords +37,8 º.

– 13. decembrī Liepājā ciklona “Bille” laikā novērotas maksimālās vēja brāzmas 35 m/s. Tādas novēro reizi piecos gados.

2015.

Oktobrī vidēji valstī kopējais nokrišņu daudzums bija 8,7 mm (12% no mēneša normas). Tas kļuva par sausāko oktobri novērojumu vēsturē.

2016.

No 23. jūnija līdz 9. septembrim katru dienu vismaz vienā novērojumu stacijā fiksēti nokrišņi.

2017.

– 12. augustā Vidzemē un Zemgalē plosījās spēcīgs pērkona negaiss, atnesot lielgraudu krusu. Negaisa laikā Ainažos vēja brāzmas sasniedza pat 27 m/s.

– 24. augustā Rēzeknē diennakts nokrišņu daudzums sasniedza 123 mm, kas ir viens no lielākajiem vienas diennakts nokrišņu daudzumiem Latvijā.

Avots: LVĢMC

PIELIKUMS “NOVADI ZAĻO” TAPIS AR LATVIJAS VIDES AIZSARDZĪBAS FONDA FINANSIĀLU ATBALSTU.

0 komentāri

1/500

Liepajniekiem.lv neatbild par rakstiem pievienotajiem komentāriem. Aicinām ievērot pieklājību, toleranci un iztikt bez rupjībām.

Uzmanību!

Lai mazinātu iespēju portālā manipulēt ar komentētāju viedokli un noskaņojumu, komentāri, kuru autori diskusijās piedalās ar vairākiem vārdiem, tiek iezīmēti pelēkā krāsā. Tā kā šis process ir tehnisks, ir iespējamas situācijas, kurās iekrāsotie komentāri var nebūt no viena autora, vai arī neiezīmētos komentārus rakstījusi viena un tā pati persona.

Šobrīd aktuāli

Distances līgums

DISTANCES LĪGUMS PAR PAKALPOJUMA ABONEMENTA IEGĀDI INTERNETA VIDĒ 

VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA 

Šis ir distances līgums par digitālā satura pakalpojuma liepajniekiem plus abonementa pirkumu interneta vidē, turpmāk tekstā – Līgums, kas tiek slēgts starp SIA ”Kurzemes Vārds” (reģistrācijas numurs: 42103002455, juridiskā adrese: Pasta iela 3, Liepāja, LV-3401; epasts: info@liepajniekiem.lv), turpmāk tekstā – KV, un personu, kas veic pirkumu, turpmāk tekstā PIRCĒJS, interneta vietnē liepajniekiem.lv, turpmāk tekstā – VIETNE, un abi līgumslēdzēji kopā – LĪDZĒJI.  PIRCĒJS, veicot pirkumu VIETNĒ šī Līguma ietvaros, izsaka piekrišanu tā noteikumiem, ir tiesīgs šos Līguma noteikumus izdrukāt un saglabāt.

 Šī Līguma ietvaros:

  1. a) PIRCĒJS ir fiziska vai juridiska persona, kura pērk VIETNES maksas satura pakalpojumu nolūkam, kas nav saistīts ar saimniecisko darbību, turpmāk tekstā – PIRCĒJS; 
  2. b) Liepajniekiem plus ir maksasdigitālā satura pakalpojums, tajā skaitā raksti, fotogrāfijas, kas tiek īpaši veidots, atlasīts un publicēts VIETNĒ ar norādi ”plus” , un kura abonementu PIRCĒJS  ir tiesīgs iegādāties, turpmāk tekstā – PAKALPOJUMS,
  3. PAKALPOJUMA TERMIŅŠ UN CENA

 PAKALPOJUMA abonements ir fiksēta termiņa – 4 (četru) nedēļu PAKALPOJUMA lietošanas atļauja par  cenu  – EUR 1.99 (viens euro un 99 centi). PAKALPOJUMA abonementa maksā ietverts pievienotās vērtības nodoklis (PVN) 21% apmērā. PAKALPOJUMA abonementa cenu KV var mainīt bez iepriekšēja brīdinājuma (izmaiņas neattiecas uz jau apmaksāto PAKALPOJUMA termiņu), par to PIRCĒJAM paziņojot ne vēlāk kā 30 dienas pirms jaunās cenas stāšanās spēkā . KV un PIRCĒJS  piekrīt, ka izmaiņas PAKALPOJUMA cenā tiek piemērotas jaunajam periodam, noslēdzoties iepriekš apmaksātajam PAKALPOJUMA abonementa termiņam. 

  1. PAKALPOJUMA IEGĀDE UN NORĒĶINI 

Šajā Līguma sadaļā tiek aprakstīta PAKALPOJUMA iegādes kārtība un samaksa par PAKALPOJUMA  abonementa iegādi. 

2.1. PAKALPOJUMU Pircējs var iegādāties tikai pēc reģistrēšanās VIETNĒ. Lai iegādātos PAKALPOJUMA abonementu, Pircējam jāizvēlas tā apmaksas veids, ievadot KV pieprasīto informāciju. Ar šī līguma akceptu PIRCĒJS apliecina, ka ir nepārprotami sapratis, ka PAKALPOJUMA  abonementa iegāde ir maksas pakalpojums, kā arī  ir iepazinies ar šī Līguma saturu. 

2.2. PAKALPOJUMA  abonementu PIRCĒJS  iegādājas, izmantojot norēķinu karti vai ar SMS (maksa tiks iekļauta PIRCĒJA mobilā sakaru pakalpojumu sniedzēja rēķinā), un tas tiek noformēts kā regulārs maksājums, tā termiņam automātiski pagarinoties uz nākamo fiksēto 4 (četru) nedēļu termiņu, un samaksu  par PAKALPOJUMA abonementu automātiski ieskaitot KV bankas kontā, līdz brīdim, kad PIRCĒJS izvēlēsies pārtraukt PAKALPOJUMA abonementa pirkšanu VIETNĒ, reģistrētajā profilā aktivizējot PĀRTRAUKT ABONĒŠANU.

  1. ATTEIKUMA TIESĪBAS 

Šī Līguma ietvaros KV sniedz pakalpojumu, kas atbilst digitālā satura priekšapmaksas pakalpojumam tiešsaitē (digitālā satura kā e-publikāciju piegāde, kas netiek piegādāta patstāvīgā datu nesējā), pieejams pēc pieprasījuma un tā piegāde tiek uzsākta ar PAKALPOJUMA  abonementa apmaksas brīdi, kurā automātiski PAKALPOJUMA abonements tiek aktivizēts. PIRCĒJS  piekrīt, ka ar PAKALPOJUMA  aktivizēšanas brīdi tiek uzsākta PAKALPOJUMA lietošana, līdz ar to PIRCĒJS atsakās no 14 dienu atteikuma tiesībām un samaksātās summas atmaksas, pamatojoties uz MK 20.05.2014. noteikumu Nr.255 ”Noteikumi par distances līgumu” 22.13.punkta noteikumiem.

  1. LĪDZĒJU ATBILDĪBA

LĪDZĒJS neatbild par otra LĪDZĒJA saistībām pret trešām pusēm, ja tādas veidojas saistībā ar šī līguma realizāciju. LĪDZĒJIi vienojas, ja kāds no tiem nepilda savus pienākumus saskaņā ar Līgumu Force majeure apstākļu dēļ, tas ir atbrīvojams no atbildības par Līguma neizpildi vispār vai Līguma pienācīgu neizpildi. Ar Force majeure tiek saprasti jebkādi no LĪDZĒJA gribas neatkarīgi apstākļi (ja LĪDZĒJS  ir rīkojies saprātīgi un godīgi), kuru rezultātā nav bijis iespējams izpildīt pienācīgi vai izpildīt vispār saistības un ja šos apstākļus nebija iespējams paredzēt ne vien attiecīgajam LĪDZĒJAM, bet jebkurai citai personai, kas darbojas vai darbotos attiecīgā LĪDZĒJA nozarē, kā arī, ja šos apstākļus nebija iespējams novērst ar saprātīgiem un godīgiem paņēmieniem.

  1. KONFIDENCIALITĀTE 

Visa informācija, kas nav publiski pieejama un ko kāds no LĪDZĒJIEM sniedz viens otram Līguma izpildes laikā vai tā atklājas pildot darba pienākumus, tajā skaitā informācija par finanšu stāvokli, izmantotām tehnoloģijām un datorprogrammām, PAKALPOJUMA un VIETNES attīstības plāniem, tiek atzīta un uzskatīta par konfidenciālu. 

Par konfidenciālu netiek uzskatīta šāda informācija, ja pirms tās iegūšanas, tāda jau bija otra LĪDZĒJA rīcībā, vai tā bija publiski vispārzināma, un, ja šādas informācijas  saņemšanas brīdī, uz to nebija attiecināts konfidencialitātes nosacījums; 

  1. AUTORTIESĪBAS

 Šī Līguma ietvaros KV piešķir PIRCĒJAM  vispārējo licenci PAKALPOJUMAM. PIRCĒJAM aizliegts izmantot PAKALPOJUMA laikā pieejamo digitālo saturu darbībām, kuras neparedz šis līgums, t.sk., kopēt, pavairot, publicēt vai kā savādāk to izmantot  bez KV rakstveida piekrišanas un pretēji Autortiesību likuma tiesību normu prasībām. KV garantē, ka ar visām digitālā satura platformas liepajniekiem plus veidošanā iesaistītām personām ir noslēgts līgums, saskaņā ar kuru autortiesības uz PAKALPOJUMĀ pieejamo digitālo saturu un tā platformas risinājumiem pieder KV un tam nav zināma neviena trešā persona, kura varētu šīs KV tiesības apstrīdēt, kā arī likt šķēršļus PAKALPOJUMA izmantošanai un/vai izplatīšanai.

  1. DATU APSTRĀDE

 LĪDZĒJI piekrīt, ka katrs LĪDZĒJS kā datu apstrādes pārzinis un personas datu operators šā Līguma darbības laikā manuāli un/vai elektroniski apstrādā (ieskaitot datu vākšanu, reģistrēšanu, ievadīšanu, glabāšanu, pārveidošanu, izmantošanu, nodošanu, pārraidīšanu, bloķēšanu vai dzēšanu) no otra LĪDZĒJA saņemtus datus, tikai ciktāl tas ir nepieciešams un izriet no noslēgtā Līguma. Datu apstrādes mērķis un nolūks: līguma slēgšana, rēķinu sagatavošana un nosūtīšana, maksājumu pārvaldīšana, savstarpējā saziņa un sadarbības nodrošināšana, efektīvu KV pārvaldības procesu nodrošināšana, biznesa plānošana un analīze, pretenziju un/vai pieteikumu izskatīšana un apstrāde, jaunumu izsūtīšana ciktāl tas ir nepieciešams un izriet no noslēgtā Līguma. KV ievēro PIRCĒJA norādījumus, lieto nepieciešamos tehniskos līdzekļus un veic organizatoriskos pasākumus, lai aizsargātu fizisko personu datus un novērstu to nelikumīgu apstrādi. Personas dati tiks glabāti elektroniskā formā visā Līguma darbības laikā, kā arī piemērojamajos normatīvajos aktos noteiktajā noilguma termiņā, kura ietvaros var tikt iesniegtas sūdzības, celtas prasības un ierosināti līdzīgi procesi. LĪDZĒJS var nodot otra LĪDZĒJA personas datus piesaistītajiem apstrādātājiem, kuri šī līguma ietvaros sniedz grāmatvedības, juridiskos, IT vai cita līdzīga veida pakalpojumus. Noslēdzot Līgumu, PIRCĒJS piekrīt datu apstrādei, atjaunošanai un uzglabāšanai, identifikācijai, informācijas nosūtīšanai par PAKALPOJUMA izmaiņām un piedāvājumiem utml. PIRCĒJS, kurš šī Līguma ietvaros ir patērētājs, ir tiesīgs pieprasīt KV bez maksas izsniegt tā rīcībā esošo informāciju par PIRCĒJA personas datiem, ir tiesīgs pieprasīt to labošanu vai dzēšanu, kā arī nepieciešamības gadījumā ir tiesīgs atsaukt savu iepriekš izsniegto piekrišanu personas datu apstrādei. Šajā sadaļā noteiktie pienākumi ir spēkā neierobežotu laiku un paliek spēkā arī tad, ja kāds no LĪDZĒJIEM vienpusēji atkāpjas no Līguma, vai ja Līgums izbeidzas citādi.

  1. CITI NOTEIKUMI

 Šis Līgums stājās spēkā, PIRCĒJAM veicot PAKALPOJUMA abonementa pirkumu VIETNĒ, piekrītot tā noteikumiem un samaksājot abonementa maksu. Līgums tiek noslēgts uz nenoteiktu laiku un ir spēkā līdz uzņemto saistību izpildei. Tāpat PIRCĒJS ir tiesīgs atteikties no PAKALPOJUMA abonementa, veicot atbilstošas izmaiņas VIETNĒ. Atteikums šajā gadījumā attiecas uz turpmāko abonēšanas periodu, par kuru PIRCĒJS nav veicis samaksu un/vai neplāno to darīt. Jebkuru strīdu starp LĪDZĒJIEM, kas izriet no šī Līguma, LĪDZĒJI apņemas risināt pārrunu ceļā. Ja nav izdevies atrisināt strīdu bez tiesas starpniecības, strīds tiek izskatīts Latvijas Republikas tiesā.

Seko mums

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz