“Ne tikai mums, bet arī otrai pusei ir jāuzņemas atbildība,” pārliecināts vetārsts Dzintars Tīds, komentējot, kā viņš izteicās, “amizanto” sarunu ar kāda savainota kaķīša atradējiem, kuri ieradušies klīnikā un vēlējušies to viņiem nodot, nevis līdzdarboties.

Abu pušu kategoriskā nostāja noveda pie tā, ka dzīvnieciņš tika pamests, līdz to pēc dažām stundām uz klīniku atkal atveda citi, daudz iejūtīgāki, cilvēki, kas vēlējās palīdzēt. Šobrīd mazais spalvu kamoliņš ir saārstēts un atrodas drošās rokās.

“Reaģējam nekavējoties”

Portāls saņēma, lūk, šādu ziņu: “Uz ielas atradām apmēram mēnesi vecu kaķēnu ar sadragātu vēderu. Izlēmām zvanīt uz patversmi, bet tur mums palīdzību atteica. Tad zvanījām vetārstam Tīdam, kur viņa māsiņa teica, lai kaķēnu atvedot, palīdzēšot. Bet, kad aizvedām, notika pretējais. Izrādījās, ka pēc izārstēšanas kaķēns ir jāņem mājās. Un iemidzināt arī nevarot, jo nav, kas par to maksā un nav, kas apglabā.” Pēc šīs situācijas, uzdoti jautājumi: vai visi tie cilvēki, kas palīdz pamestajiem dzīvnieciņus, tos pēc tam ved uz mājām, vai tiešām pēc iemidzināšanas pašam ir jāmeklē, kur apglabāt, vai Liepājā nav iestādes, kur parūpējas par pamestajiem, cietušajiem dzīvniekiem.

Patversmes vadītāja Anžela Dolmatova neatceras, ka kāds būtu jautājis pēc palīdzības. Nav zvanīts ne uz mobilo, ne stacionāro telefonu par šo gadījumu. Neviens cits viņas vietā pacēlis klausuli un atbildējis neesot. “Cilvēks būs kaut ko saputrojis, un, iespējams, uzzvanījis ne tur,” min patversmes vadītāja. Gadījumā, ja ir situācija ar sakropļotu dzīvnieku, A.Dolmatova iesaka uzreiz ziņot valsts iestādēm. “Pašvaldības policijai ir visi dati, viņi sazināsies ar mums.” Par traumētu, savainotu dzīvnieku var zvanīt arī uz uzņēmuma “Eko Kurzeme” diennakts telefonu 63423435, viņi aizbraukšot un to nogādāšot pie vetārsta. “Šādās situācijās reaģējam nekavējoties, ieslēdzot avārijas signālus,” uzsver A.Dolmatova.

Uzskatu sadursmes iznākums

Dažas dienas pēc notikušā veterinārārsts Dzintars Tīds šķiet joprojām sašutis par notikušo, un telefonsaruna ar redakciju izvēršas diezgan emocionāla. ” Vai tas būtu normāli, ka man kā ārstam jāsedz kaķa slimība? Vai esmu vienīgais, kam jāuzņemas rūpes? Man šķiet, ka tā nav īsti riktīgi. Ieguldi arī tu kaut ko, citādi sanāk vienos vārtos,” uzskata Dz.Tīds.

Viņš pārstāsta tās dienas notikumus: “Zvanīja, ka ir atrasts kaķis, kuram uz vēdera ir asinis. Satikāmies. Teicu, labi, darām, izdomājam, kurš viņu ārstēs, kurš palīdzēs. Bet viņi nebija ar mieru. Viņu nostāja bija apmēram tāda – vai nu jūs dariet, vai mēs metīsim konteinerā. Viņiem šķita, ka tas ir mūsu obligāts pienākums. Viņi nevis gribēja palīdzēt, bet mums kaķi vienkārši nodot. Taču klīnika nav slimo dzīvnieku nodošanas punkts. Varam palīdzēt tādā gadījumā, ja arī otra puse piedalās.” Pēc uzskatu sadursmes, cilvēki ar traumēto dzīvnieciņu esot devušies prom.

Burtiski pēc dažām stundām no veikala “Supernetto” Kungu ielā atvests kaķēns ar saplēstu vēderu. Dz.Tīds pieļauj, ka tas varētu būt tas pats, jo arī šim bijušas priekškājas melnbaltā krāsā. “Otro saimnieku attieksme bija pilnīgi cita,” atminas Dz.Tīds. Apmēram divus mēnešus vecais kaķītis izoperēts, sašūts. Tam ir saspricētas antibiotikas, sadotas zāles. “Atradējiem tas izmaksāja sešus latus. Divas trešdaļas ieguldījām mēs, vienu trešdaļu – saimnieki,” saka vetārsts, atzīstot, ka, jā, iebraukuši mīnusos, bet “vismaz ir kaut kas darīts”. Šobrīd dzīvnieciņš atrodas pie tiem pašiem līdzjūtīgajiem cilvēkiem, kas viņu atveda. Vai pēc izveseļošanās kaķītis tiks paturēts vai nests uz patversmi, jaunie saimnieki izlems paši. To, kā gūtas traumas, Dz.Tīds nevarēja pateikt, minot, ka, iespējams, kaķis kaut kur uzdūries vai kritis, noliedzot, ka  daudzās brūces būtu radījis suns vai cits kaķis.

“Pa šiem desmit gadiem, kopš klīnika ir atvērta, ir bijuši tikai četri cilvēki, kas iedevuši naudu vairāk, nekā nepieciešams, sakot, tas ir tiem, kam vairāk vajag. Šos cilvēkus zinām no galvas, jo tādus neaizmirsts,” teic Dz.Tīds.

Tā kā šis kaķis nebija tik ļoti cietis, uz pirmo atradēju aicinājuma to iemidzināt, vetārsts nav piekritis. To dara, ja ir jāpārtrauc dzīvnieka mokas. “Nevar jebkuru kaķi, kas noķerts sētā, iemidzināt,” uzsver Dz.Tīds.