liepajniekiem.lv
Taču deputātu atteikums “Liepājas 2027” vides objekta darījuma saskaņošanai ne tikai momentāni izraisīja skandālu līdz pat Kultūras ministrijai, bet arī uzrādīja plaisas “Liepājas partijas” monolītajā hegemonijā, liekot jautāt, kur pazudusi vienprātība un vai viens no līderiem krīt nežēlastībā.
Pilsētu nevada mērs
Atvērts, demokrātisks, vērsts uz sadarbību, uzticas un patīk cilvēkiem – tā G. Ansiņu raksturojuši eksperti, kolēģi un politiskie oponenti, īpaši tad, kad salīdzināja ar ilggadējo priekšteci amatā Uldi Sesku.
Tai pašā laikā liekot noprast, ka
viss nosauktais var būt vājā vieta, ja tam nepievieno stingrību un kontroli.
G. Ansiņš labprāt dodas pie iedzīvotājiem, nevairās no atklātām sarunām. To apliecina viņa iniciētās tikšanās pilsētas apkaimēs, kopīgi velobraucieni, arī mēra klātbūtne norisēs pilsētas dzīvē, kur cilvēki viņam nāk klāt, lai pasūdzētos un aprunātos.
Atceros, kā Tautu draudzības dārza atklāšanā maijā kāda vecāka sieviete izbāra domes priekšsēdētāju par nesakārtotu celiņu pie mājām un brīdināja, ka nebalsos par viņu, ja tur neuzlies asfaltu.
G. Ansiņš paļaujas uz pašvaldības speciālistiem un publiski viņu lēmumus neapšauba.
Sava viedokļa nepaušana var arī saērcināt – tā notika, kad viņš izgāja pie piketa dalībniekiem, kuri iebilda pret koku ciršanu, lai būvētu autostāvvietu.
Cilvēki gribēja zināt, ko domā mērs, bet viņš atsaucās uz būvvaldes darbinieku kompetenci.
Diplomātiju tiešas valodas vietā dabū dzirdēt arī žurnālisti. Tā šovasar uz jautājumu, kurš tad ir “īstais šerifs” pilsētā, viņš vai joprojām U. Sesks, G. Ansiņš atbildēja, ka “pilsētu nevada mērs, bet pilsētu vada politiskās partijas, kas vienojušās konkrētiem mērķiem”.
Viedoklī par Stambulas konvencijas denonsēšanu viņš nepauda savus uzskatus par dokumentu, bet vērtēja debates Saeimā, aicinādams nešķelt sabiedrību un visiem būt laipnākiem citam pret citu.
“Nevēlos lauzt tradīcijas,” – tā viņš skaidroja, kāpēc Liepājas domē jāstrādā apmaksātai Reliģisko lietu komisijai.
“Es savu viedokli esmu paudis balsojumā,”
mērs arī nevēlējās plašāk runāt par vides objekta “Pūtiens” noraidīšanas nacionālajām un starptautiskajām sekām, uzsverot, ka vispirms konsultēsies ar citiem deputātiem.
Lai arī domnieku pretestība, tostarp no paša partijas biedriem, draudēja ar iebraukšanu dziļā grāvī, jo objektam paredzētie 60 tūkstoši eiro ir valsts piešķirta nauda un Liepāja uzņēmusies starptautiskas saistības, Finanšu komitejā G. Ansiņš kā priekšsēdētājs ne tikai pats neteica ne vārda, izņemot vispārzināmo, ka jautājumu vēl skatīs domes sēdē, bet arī nelūdza “pret” balsotājiem sniegt pamatojumu.
Informāciju sabiedrībai viņš pēc vairākām dienām sniedza sociālajos medijos pēc sarunas ar partijas biedru Uldi Hmieļevski, kurš “konstruktīvi definēja piedāvātā priekšlikuma trūkumus”.
Savukārt Kultūras ministrijas un ministres Agneses Lāces pausto satraukumu feisbukā remdēja pašvaldības oficiālais komentārs bez konkrēta autora.
Ērti būt draudzīgam
Portāls uzrunāja vairākus sabiedrības pārstāvjus, jautājot, kā no malas izskatās domes priekšsēdētāja loma sarežģītajā situācijā – vai izdarīts viss, ko varēja un vajadzēja darīt, un vai notikušais atklāj ilgāk briedušas problēmas domē?
“Ņemot vērā, ka Gunārs Ansiņš jau daudzus gadus ir aktīvs Liepājas kultūras vēstnesis un arī Finanšu komitejā balsoja par šo mākslas objektu,
diez vai būtu pareizi visu atbildību par radušos jezgu novelt uz viņa pleciem,”
domā politisko procesu vērotājs Dzintars Hmieļevskis.
“Viņa patiesā interese par kultūras jautājumiem ir nenoliedzama, un viņš ir bijis arī nozīmīgs pārmaiņu virzītājs vairākās situācijās. Ne vienmēr tas ir nācies viegli. Un tomēr mēs esam uzņēmuši ceļu visnotaļ interesantā virzienā, kur galamērķī… kas?
Deputāti ies uz bibliotēku un izvērtēs katru grāmatu, noteiks, kuras izrādes drīkst atrasties teātra repertuārā un kuriem māksliniekiem ļaut uzstāties “Lielajā dzintarā”?”
Biedrības “Radi vidi pats” pārstāvis Aleksandrs Vabelis pauž: “Ja iepriekšējā sasaukumā varēja ērti aizbildināties ar Jāņa Vilnīša personīgo skatījumu, frakcijas “Liepājnieki” balsojuma disciplīnu un seno Annas baznīcas ietekmi Liepājas domē, tad esošajā sasaukumā, kur “Liepājas partija” viena ir ieguvusi absolūto varu,
ir nevēlēšanās pieņemt lēmumu ar skaidru un atklātu balsojumu. Tā vietā tiek meklēti jauni pieturpunkti, kuriem pieķerties, lai “ļauno” vienradzi aizpūstu prom no Liepājas.”
Dace Bluķe, kura pagājušajā sasaukumā bija ievēlēta domē no kustības “Par!” un strādāja opozīcijā, uzsver absolūtā vairākuma radīto nihilismu.
“Kad visa vara koncentrēta vienas partijas rokās, zūd vajadzība pēc satura diskusijām un arī jebkāda politiskā līdzsvara izjūta. Tāpēc arī deputāti var atļauties būt bezatbildīgāki pret savu pienākumu – neierasties uz komiteju sēdēm, pat nepieslēgties digitāli.
Un tad gadās tā, ka cerība uz pārsvara balsīm izgāžas,”
viņa norāda.
D. Bluķe atzīmē, ka būt atvērtam un deleģējošam vadītājam ir ļoti pozitīvi, ja tas notiek pēc būtības un komplektā nāk caurspīdīga uzraudzība un konsekventa rīcība.
Taču Liepājā ierastajā praksē nav skaidrs – kurš par ko atbild, kāpēc tiek pieņemti konkrēti lēmumi un kur ir demokrātiskā kontrole.
“Faktiski šīs pieejas īstenošana ir kliba un virspusēja.
“Uzticēšanās” bieži kalpo nevis kā demokrātiskas deleģēšanas mehānisms vai dialoga forma, bet kā atbildības noņemšana no sevis. Un tas ir ļoti ērti – būt draudzīgam, daudz smaidīt, teikt labus vārdus, izvairīties no diskusijas par būtisko ar atrunu, ka tas jau ir vienas vai otras pārvaldes vadītāja kompetencē.
Formāli viss tiek demokrātiski sadalīts, bet patiesībā lēmumu ceļi kļūst neskaidri, atbildība – izšķīdusi un neviens īsti neatbild ne par ko,” viņa saka.
D. Bluķe rezumē, ka G. Ansiņš vada domi ar absolūtu vairākumu, kas teorētiski dod milzīgas iespējas reformām, modernizācijai, drosmīgai kultūrpolitikai un sabiedrības iesaistei.
“Taču šo potenciālu viņa vadībā nav izdevies izmantot. Tā vietā redzam vadības stilu, kurā galvenais mērķis, šķiet, ir neiekustināt neko pārāk jūtīgu,” viņa atzīst.
Vizītkarte
Gunārs Ansiņš
- Dzimis 1970. gadā.
- Vides maģistrs.
- Liepājas pašvaldībā strādā kopš 1994. gada, ilgus gadus bijis vicemērs.
- 2021. gada jūlijā ievēlēts par domes priekšsēdētāju.
- “Liepājas partijas” valdes līdzpriekšsēdētājs.
- Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas valdes loceklis.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
