liepajniekiem.lv
Raiņa ielas 25. namā atrodas 17 dzīvokļi, vienā no otrā stāva dzīvokļiem, 48 kvadrātmetros, mitinās liepājniece Dzintra.
Sieviete stāsta, ka ik mēnesi par apsaimniekošanu maksā aptuveni 24 eiro, parādu viņai neesot. Kad sirds bijusi pilna, jo pārvaldnieks viņu ignorē un atsaka mainīt durvju slēdzeni un logus, skaidrojot, ka naudas tam neesot, sieviete izlēmusi prasīt palīdzību avīzē.
Pirms tam gan uzrakstījusi iesniegumu arī mājas apsaimniekotājiem SIA “Livonijas Nami”.
Dzintra aicina mūs ciemos un visu skatīt klātienē. Ienākot pa vārtiem, kas slēdzami ar kodu, skatam paveras tīri sadzīvisks iekšpagalms – māja ar vairākām ieejām, malkas šķūnīši, stāvas trepes, uz kurām sevi mazgā kāds vietējais runcis. Kā jau ierasts.
Tomēr starp dzīvokļiem ir manāmas atšķirības – kādam plastikāta logi, kādam citam pirmā stāva dzīvoklim pavisam aizsūbējuši un nekopti, bet otrā stāvā dzīvoklim redzami vecie koka logi.
Arī mājas ārējā apdare atstāj skumju iespaidu vienā no mājas daļām – skaistie dēļi reiz apsisti ar melnu papi, laika gaitā pape novecojusi, noplīsusi, tas mājai piešķir nedaudz baisu skatu.
Kad sieviete iznāk mums pretī, uzreiz rāda krietni padzīvojušas koka durvis – pievērt var, bet tās neaiztaisās pilnībā. Pirmajā brīdī liekas, ka būtu jāmaina durvju rokturis un slēdzene, lai nodrošinātu vismaz to, lai durvis nevirinās. Tomēr, ieskatoties dziļāk, šķiet, jāmaina pašas durvis un arī durvju aile.
Dzīvo blakus, bet nerunā
“Protams, par remontiem dzīvoklī katrs atbild pats, tomēr par kāpņu telpu, ārdurvīm un logiem gan būtu jāatbild apsaimniekotājam, ja reiz maksājam ik mēnesi apsaimniekošanas naudu. Par šīm durvīm runāju jau kādus divus gadus, prasu, prasu, man tikai atrunājas un saka: “Dzintra, mums tam nav naudas! Mēs krājam naudu, jo jumts jātaisa.”
Tajā pašā laikā no mūsu mājas apsaimniekošanas naudas citiem dzīvokļiem ieliek plastikāta logus, te otrā pusē kaimiņiem uzbēra izdedžus par 830 eiro,
jo tur dzīvo cilvēks invalīds un pa bruģi viņam bija grūti piebraukt pie sava dzīvokļa. Nesaku, ka nevajadzēja to darīt, protams, vajag tā, lai ir ērtāk, bet tā ir arī mana apsaimniekošanas nauda, kāpēc manu lūgumu neviens neņem vērā? Iedzīvotāju sapulce arī mums kādus astoņus gadus nav bijusi.”
Dzintra parāda pretējās durvis, burtiski trīs soļus no viņas ārdurvīm, un saka, ka mājas pārvaldnieks Uldis jau tepat vien dzīvo, bet atsakās ar viņu runāt, saka, lai rakstot iesniegumu. “Tādas ir tās attiecības, nepavisam nav draudzīgas, lai gan sen atpakaļ tieši es biju tā, kas palīdzēja viņam šo dzīvokli dabūt.
Krievu laikos tur dzīvoja krievu tautības cilvēki, kad sākās pārmaiņas, viņi aizbrauca prom, un veselus trīs gadus dzīvoklis stāvēja tukšs. Toreiz es strādāju frizētavā un pie manis nāca Ulda mamma, kas tolaik strādāja pārvaldē. Tā es viņai pateicu, ka mūsu Šūra devusies atpakaļ uz dzimteni un trīsistabu dzīvoklis stāv tukšs, tā Uldis ienāca te dzīvot,” atceras kundze.
“Viss, ko lūdzu, ir saremontēt durvis un nomainīt logus. Tā melnā pape jau netraucē dzīvošanai, lai gan vizuāli ir kā ir, vējš to pluinī, lai gan man te saka, ka es pati viņu esot noplēsusi,” Dzintra brīdi klusē un noplāta rokas. “Tādas runas mums te staigā.”
Komunicē valdes līmenī
“Vai viņa jums stāstīja, ka tās durvis regulāri tiek dauzītas ar cirvi? Policija pie viņiem ir braukusi ne reizi vien, par skandāliem. Savdabīgs kontingents tur uzturas. Jā, mēs savā starpā nerunājam, mums ir juridiskas attiecības. Ja man grib ko teikt, raksta uz papīra iesnieguma veidā, un es atbildu uz to.
Par jumta remontu gan neko nezinu, pirmā dzirdēšana. Jumtam netiek krāts, jo to tāpat nevarēsim atļauties,” skaidro īpašnieku biedrības “Raiņa 25” pārvaldnieks.
Viņš piebilst, ka ar kaimiņieni ir ļoti grūti komunicēt un jaunas durvis īpaši nesteidzas likt, jo negrib, ka kāds atkal ar cirvi tās apskādē. Tāpat pārvaldnieks nenoliedz, ka pārējo iedzīvotāju logi mainīti un izdedži pagalmā sabērti par kopējo naudu. Apstiprina, ka dzīvokļa parāda Dzintrai neesot.
“Saprotiet, viņa ir tāda savdabīga rakstura cilvēks. Par koka fasādes remontu jau bijām sākuši runāt, ar meistariem jau vienojāmies, bet viss mazliet nobremzējās, jo tik maksātspējīgi mēs neesam, ka varētu šķērdēties ar naudu.
Otrkārt, valstī ir krīze un cenas būvniecības materiāliem ir ļoti augstas, mēs to nevaram pacelt finansiāli. Kaut kādam rezerves fondam mājā taču ir jābūt, ja nu kaut kas notiek.
Mūsu iekrājums nebaltai dienai ir nedaudz zem 10 000 eiro. Savest kārtībā viņas durvis varam tad, kad viņa uzrakstīs iesniegumu, es pagaidām neesmu neko saņēmis,” saka U. Kravcovs.
SIA “Livonijas Nami” gan atzīst, ka nupat 24. oktobrī saņēmuši dzīvokļa īpašnieces iesniegumu. “Esam nodevuši to ēku uzraugam, lai tiktu apsekotas īpašuma durvis un logi. Esam nodevuši uzdevuma izpildei meistariem. Šobrīd gan meistari ir ļoti aizņemti citos projektos, tāpēc nevaram problēmu risināt jau šonedēļ. Bet tas tiks darīts.
Par komunikāciju ar mājas pārvaldnieku nemācēšu teikt, man izskatās, ka tur bijis kāds pārpratums. No savas puses šo jautājumu risinām, un viss būs kārtībā, domāju, ka dzīvoklim tiks nomainītas gan durvis, gan logi. Nav tā, ka mēs ignorētu vai apzināti šādu lūgumu neņemtu vērā,” skaidro SIA “Livonijas Nami”.
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
