Satraukums četru dienu garumā bija pie kāda nama Siguldas ielā. Pensionārei, kurai ir vairāk nekā 80 gadu un kura pati no dzīvokļa vairs neiziet, no istabas bija izsprucis kaķis un uzrāpies augstu kokā. Istabas mincis, kurš attapies aptuveni 4.stāva augstumā, pats saviem spēkiem lejā vairs tikt nevarēja, tāpēc rūpes par viņu savās rokās ņēma sētas bērni un viņu vecāki. Kaķa glābšana izvērtās par diezgan lielu atrakciju, kas pieaugušajiem lika arī pārdomāt dažus procesus.

Kā pastāstīja šai mājā dzīvojošā Anda, vakarā pēc darba viņu sagaidīja gan paša, gan kaimiņu bērni, un tad arī viņa uzzinājusi par notikumu ar kaķi. Bērni stāstījuši, ka tas tup kokā jau vairākas dienās un lejā netiek. Viņi paši un arī vecāki vairākkārt zvanījuši gan Ugunsdzēsības un glābšanas dienestam, gan arī Pašvaldības policijai, taču palīdzību nav sagaidījuši. Kā pastāstījusi kāda kaimiņiene, ugunsdzēsējos viņai atbildēts, ka celt kaķus no kokiem nav šī dienesta pienākums, savukārt kādam citam zvanītājam turpat sacīts, ja esot 25 lati, tad ugunsdzēsēji brauks un nelaimīgo kaķi no koka nocels. Bērni pat bijuši gatavi prasīto naudas summu savākt, viens no bērniem sacījis, ka atdošot savus desmit latus, ko vecāki iedevuši, lai samaksā par klases ekskursiju. Vienā no reizēm dispečers tomēr apsolījis, ka glābēji atbrauks, taču tā arī viņus neizdevies sagaidīt.

Savukārt Pašvaldības policijā dispečers atbildējis, ka vienīgais, kā viņi šai gadījumā var palīdzēt, ir aizbraukt un kokā tupošo kaķi nošaut. Par šādu atbildi ļoti izbrīnīta bija Pašvaldības policijas sabiedrisko attiecību speciālistes pienākumu izpildītāja Ilze Kozika, sakot, ka acīmredzot “kādam no mūsējiem ir ļoti dīvaina humora izjūta”. Viņa skaidroja, ka diemžēl kārtībsargātāji šādos gadījumos palīdzēt nevar un zvanītajiem iesaka vērsties Ugunsdzēsības un glābšanas dienestā, jo policistiem nav tādas tehnikas, lai piekļūtu kokā uzkāpušam kaķim. Savukārt Ugunsdzēsības un glābšanas dienestā sacīja, ka, iespējams, šajā gadījumā ir mazliet sabiezinātas krāsas, jo nevarot būt, ka palīdzība vairāku dienu garumā nav sniegta. Turklāt šis dienests nenodarbojoties ar maksas pakalpojumu sniegšanu, tāpēc nekāda nauda par palīdzību nav jāmaksā. Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Liepājas brigādes inspektore Rita Seļezņeva skaidroja, ka bieži ugunsdzēsēji devušies palīgā, lai glābtu gan kokos uzkāpušus, gan kanalizācijas iekritušus un citādās nelaimēs nonākušus kaķus un šis nevarētu būt izņēmuma gadījums. “Protams, ja tajā pašā laikā notiek ugunsgrēks un būs jāsteidzas palīgā dzēst, tā būs prioritāte un dzīvniekam būs jāpaciešas,” viņa sacīja. Tomēr šī notikuma aculiecinieki un paši zvanītāji paliek pie sava – ka palīdzību nav saņēmuši.

Tad Anda notikumus ņēmusi savās rokās un ar izziņu dienesta starpniecību sazinājusies ar uzņēmumiem, kuriem varētu būt auto ar pacēlāju. “Lai gan darba laiks bija jau beidzies, daudzviet man atbildēja un saņēmu informāciju, kur meklēt tālāk,” viņa stāstīja. Visbeidzot sazinājusies ar uzņēmumu “Grobiņas SPMK”. Uzzinājuši par notikušo, tā darbinieki atbraukuši, un nelaimīgais un izsalkušais mincis laimīgi nonācis atpakaļ pie savas saimnieces. Tāpēc Anda un visi pārējie kaķīša glābēji saka ļoti lielu paldies šī uzņēmuma darbiniekiem Jānim Pērkonam un Ziedonim Jaņkevicam, kas šo darbiņu izdarīja, neprasot nekādu samaksu. “Bija vēl trešais vīrietis, bet viņa vārdu man neizdevās uzzināt, taču liels, liels paldies arī viņam,” sacīja Anda, piebilstot, ka šis gadījums bijis visspilgtākais apliecinājums, cik patiesībā labas sirsniņas ir bērniem un cik ļoti viņi vēlas palīdzēt nelaimē nonākušam. “Tikai žēl, ka tie, kam bērni lūdza palīdzību, viņus atraidīja,” viņa skumji piebilda.

Kristīne Pastore,
“Kurzemes Vārds”