Liepājas 5. vidusskolas audzēkņi ir starp tiem vairāk nekā 800 jauniešiem no Baltijas valstīm, Indijas un Čehijas, kas apgūst vācu valodu un šajā rudenī piedalās Gētes institūta rīkotajā starptautiskajā projektā “Klimatneitrāla pilsēta”.

Projekta koordinatore Latvijā Rozīte Katrīna Spīča pastāstīja: “Izmantojot mācību metodi “Simulācijas spēle”, jaunieši iejūtas pilsētas mēra, “Fridays for Future” biedra, darbinieku arodbiedrības vai industriālās rūpniecības asociācijas pārstāvja lomās. Pēc tam seko darbs interešu grupās, savstarpējas diskusijas un noslēgumā apaļā galda diskusija, kur klātesošajiem ir jāpieņem konkrēti pasākumi, lai fiktīvās pilsētas Fontas CO₂ (ogļskābās gāzes) emisijas līdz 2030. gadam samazinātu uz pusi.”

Liepājas 5. vidusskolas skolniece Marta Viktorija Pacunska, kura bija viena no dalībniecēm, uzsvēra tieši spēles sadarbības aspektu: “Ja visi iesaistās un aprunājas ar dažādām grupām un cilvēkiem, tad ir iespējams atrast kompromisu un vienoties par dažādiem risinājumiem saistībā ar klimatu un situāciju vērst par labu, lai nebūtu šīs klimata pārmaiņas.”

Atbildot uz jautājumu, vai bija viegli iejusties lēmumu pieņēmēja lomā, Edgars Čerņecovs atzina, ka tas viņam nesagādāja grūtības: “Jā, bija viegli.

Personīgi man lēmumu pieņemšana noteikti patiktu, bet ir grūti savienot morālo ar matemātisko, jo ir ļoti viegli izskatīt skaitļus un veikt lēmumu, taču morālais spēlē citu lomu.

Grūti ir iejusties citu ādā, bet matemātiski ir ļoti viegli pieņemt lēmumu.”

Liela daļa spēlē iesaistīto jauniešu atzina, ka par klimata neitralitāti ir informēti un zina, kādi ir pirmie soļi tās virzienā. “Liepājā norisinās gan daudzdzīvokļu ēku renovācija, gan ir izveidoti daudzi jauni veloceliņi. Uz ielām manāmi krietni vairāk velosipēdu. Es domāju, ka arī gatavošanās Eiropas kultūras galvaspilsētas statusam 2027. gadā dod mums iespēju parādīt, ka esam augsti attīstīta pilsēta un ka Latvija nav tikai Rīga,” uzskata simulācijas spēles dalībnieks Dominiks Perševics, vaicāts par to, vai Liepājai izdodas virzīties klimatneitrālas pilsētas virzienā.

Skaidrojot, ko simulācijas spēle iemāca, R. K. Spīča sacīja: “Simulācijas spēles veicina jauniešu līdzdalību un māca viņiem prasmes piedalīties demokrātijas procesos. Metode veicina uz pieredzi balstītu mācīšanos, kam ir īpaši noturīgs efekts un kas ļauj skolēniem pašiem “izdzīvot demokrātiju”.”

Uz to norāda arī 11. klases vācu valodas skolotāja Sanita Arāja, kas skolēnus motivēja projektā iesaitīties: “Es biju pārliecināta, ka klase ļoti labi spēs diskutēt, debatēt un argumentēt. Man liekas, ka tā viņiem ir lieliska iespēja mācīties prasmi būt sociāli atbildīgiem un politiski ieinteresētiem.”

Novembrī visi dalībnieki tiksies starptautiskā tiešsaistes pasākumā, kurā tiks prezentēti projekta ietvaros izveidotie un par labākajiem atzītie skolēnu video.

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.