Piektdiena, 29. marts Agija, Aldonis
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Ko ieguvusi Liepāja no valsts dalības Eiropas Savienībā?

Ko ieguvusi Liepāja no valsts dalības Eiropas Savienībā?
30.04.2009 11:01

Atslēgvārdi

Šā gada 1. maijā aprit pirmie pieci gadi, kopš Latvija kļuvusi par pilntiesīgu Eiropas Savienības dalībvalsti. Kādi ir šā soļa ieguvumi? Ko uzskatām par zaudējumiem? Tie ir jautājumi, par kuriem šajās dienās runā, domā, diskutē. 2004. gada 1. maijā Latvija kļuva par Eiropas Savienības dalībvalsti. Pašlaik tajā ir 27 valstis, kas pārstāv vairāk nekā 490 miljonus iedzīvotāju.

Kopumā Latvijai dalība ES no 2004. līdz 2007. gadam ir sniegusi 739,6 miljonus latu lielu finansiālu stimulu ekonomikas attīstībai.

“Šajos piecos gados esam ieguvuši lielāku kā sociālo un ekonomisko, tā militāro un ekonomisko drošību. Ja Latvija nebūtu Eiropas Savienības dalībvalsts, diezin vai Starptautiskais valūtas fonds mums naudu aizdotu. Iestāšanās Eiropas Savienībā pavēra iespēju mūsu cilvēkiem strādāt, mācīties un ceļot pa šīm valstīm, iegūt tur pieredzi,” sacīja Liepājas domes priekšsēdētāja vietnieks Gunārs Ansiņš. Viņš uzskata, ka nozīmīgs ir arī Eiropas Savienības finansējums un tas, kā katras pilsēta mācējusi šo iespēju izmantot. Bez tā Liepāja nevarētu lepoties ar sakārtotu ūdenssaimniecību – investīcijas šajā virzienā bijušas vairāk nekā 25 miljoni. Bez tā ezerā joprojām ietecētu mūsu kanalizācijas ūdeņi.

Iestāšanās Eiropas Savienībā bija labs signāls, ka ir droši investēt. Liepājā pašlaik darbojas vairāki ārzemju uzņēmumi, bijušā Gaļas kombināta teritorijā vien četrpadsmit Skandināvijas uzņēmumu.

Tāpat mums pieejami Eiropas Savienības struktūrfondi. Pašlaik ir skaidrs, ka no 2009. līdz 2014. gadam Liepājā tiks investēti ap 200 miljoniem latu. Lielākā daļa no tiem tiks energoefektivitātei – skolu un publisko iestāžu siltināšanai, arī ostas padziļināšanai, transporta projektiem – Brīvības, Zirņu un Ganību ielas rekonstrukcijai, veloceliņu izbūvei, stacijas laukuma rekonstrukcijai, Gulbju dīķa un Mirdzas Ķempes pieminekļa apkārtnes sakārtošanai. 

Pašlaik rit nopietnas sarunas ar vairāku valstu uzņēmējiem, kas būtu gatavi iekārtot vairākas ražotnes, tiek precizēti biznesa plāni metālapstrādes ražotņu atvēršanai.

“Esam piedzīvojuši arī negatīvus mirkļus. Latvijas ierēdniecībai ir pietrūcis prasmju un zināšanu, spēju aizstāvēt nacionālās intereses. Joprojām uzskatu, ka kļūda ir Latvijas lēmums slēgt cukurfabrikas. Pietiekami labi netika aizstāvēta arī lauksaimniecības un zivsaimniecības politika. Bet tā nav Eiropas Savienības vai Lisabona līguma problēma. Tā ir Latvijas iedzīvotāju problēma – māka panākt sev un savai nācijai labvēlīgus nosacījumus,” noteica G.Ansiņš.

Plašāk Latviju un Liepāju Eiropas Savienībā lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 30.aprīļa numurā Līvijas Leines publikācijā.

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz