Ik gadu Ziemassvētkos bērni saņem saldumu paciņas. Tradicionāli tajās ir dažādi našķi, lielais vairums – dažādu konfekšu. Lai arī tūtas varētu gatavot veselīgas, tās, piemēram, pildot ar augļiem, riekstiem, piparkūkām, marmelādēm, sukādēm, vecāki atzīst – ir svētki un šajā reizē saldumus var.

“Paciņas būs tādas, kā jau gadu gadiem,” teic trīs meitu māmiņa Melānija, kuras jaunākā atvasīte vēl apmeklē pirmsskolas izglītības iestādi. “Nav veselīgas,” raksturo Melānija, “būs dažāda veida saldumi.” Vienīgā reize, kad viņas meitas ir saņēmušas ko citu, ir baletā. “Jo balerīnas taču neēd saldumus,” smaidot teic māmiņa, atminoties, ka dāvināts eņģelis, kuru ieslēdzot spīdējis. “Visas mazās meitenes skraidīja pa biedrības namu. Bija jauki.” Citus gadus saņemta somiņa, kur ielikt tērpu. “Man patika,” atzīst Melānija.

Vaicāta vai šogad dārziņā paciņas tiks iepirktas kādā vairumbāzē vai kāds vecāks uzņēmies tās sagatavot visiem bērniem, viņa ir vaļsirdīga: “Nemaz nezinu. Man pietiek ar to, ka jātiek galā ar ģimenes dāvanām. Naudu gan samaksājām.”

Attiecībā pret tradicionālo paciņu, kurā ir konfektes un citi našķi, Melānija strikti neiebilst. “Man pašai garšo saldumi,” smaidot teic sieviete.

“Un man nav ne jausmas, ko likt tādā veselīgā paciņā. Es teiktu, ka tad tā tiešām būtu cita dāvana, nevis našķi. Augļus vai studentu brokastu maisījumu būtu jocīgi saņemt. Patiesībā, tā jau ir dziļa tradīcija ar saldumu maisiņiem.”

Zaigas vecākais dēliņš šogad uzsācis skolas gaitas, taču atminas, ka viņam dārziņā vienmēr bijušas konfekšu pakas. “Parasti tika ņemtas jau gatavas no veikala. Tajās bija gan “Laimas” konfektes, gan arī kaut kādas vienkāršas karameles,” atminas māmiņa, taču ar jaunāko atvasi, kurš tikai nesen uzsācis dārziņa gaitas, šogad esot savādāk. “Viņa grupā viena mamma pasūtīja saldumus no Vācijas un pati saliks paciņas. Būšot visādas “Kinder” šokolādītes un tādas konfektes, ko pie mums nopirkt nevar. Mēs diezgan viegli vienojāmies.

Galvenais nosacījums lielākai daļai vecāku bija, – lai ir labas šokolādes konfektes. Lai nav lētas sūkājamas konfektes, jo mums grupā ir mazi bērniņi, kas nemaz neprot sūkāt končas.

Daļa vecāku saviem bērniem vispār saldumus tikpat kā nedod, tāpēc uz svētkiem vēlas dot labus.”

Zaiga stāsta, ka ikdienā ar saldumiem neaizraujas, konfektes mājās esot reti. “Bet, protams, bērniem saldumi garšo, tāpēc uz svētkiem es neiebilstu. Lai ir! Man gan arī ir svarīgi, lai konfektes ir pēc iespējas labākas, mazāk nevajadzīgu krāsvielu utt.” Māmiņa arī dalās pieredzē, kādas dāvaniņas svētkos saņem māsas bērni, kas iet dārziņā Mārupē: “Viņiem ne reizi nav bijušas konfekšu paciņas. Visiem tiek dāvinātas vienādas dāvaniņas – grāmata, spēle. Vecākiem e-pastos tiek izsūtīti dāvanu varianti, katrs izsaka viedokli, un tad dāvina bērniem to, par ko vairākums nobalsojis. Jā, tā, protams, ir dārgāk. Ir bijis, ka jāmaksā 10 eiro.”

Ja Zaigai būtu jāsagādā un uzsvars būtu uz veselīgumu, tad šādā saldumu tūtā viņa liktu mandarīnus, dzērvenes ar pūdercukuru, jo pašas bērniem tie garšo, žāvētus augļus, ogas. “”Pūres” saldumiem ir gardi žāvēti augļi ar šokolādi. Varbūt tādus varētu. Arī marmelādi, piemēram, ceptuve “Lāči” gatavo smiltsērkšķu marmelādi. Tā šķiet laba. Kādu tumšās šokolādes tāfelīti arī ieliktu.”

Katrīna ir viena no māmiņām, kas tomēr riskējusi un uzņēmusies mazajiem ķipariem sarūpēt svētku paciņas. “Būs absolūti neveselīgi – ar ledenēm, šokolādēm, suliņu,” viņa teic, un paskaidro: “Lai bērniem prieks. Ziemassvētki ir tā reize, kad to var. Par saturu esam informējuši pārējos vecākus un visi piekrita. Ikvienam bija iespēja uzņemties šo pienākumu, tāpēc pēc tam izteikt kaut kādus pārmetumus, domāju, būtu nekorekti.”

Domājot par veselīgumu, Katrīna norāda: “Jā, var likt augļus, bet tad tas der gadījumā, ja paciņas bērni arī drīz vien saņem. Ja gribas laikus visu sarūpēt, tad gan ne, – sabojāsies.” Ir bērni, kam žāvēti augļi negaršo, ir, kam alerģijas no riekstiem, – Katrīna piekrīt, ka uzdevums nav no vieglajiem.

Sakomplektēta paciņa no produktiem, kas apzīmēti ar eko zīmi, būt dārgāka, ņemot vērā, cik šāda veida preces veikalos maksā. “Domāju, ka ne visi vecāki varētu to atļauties,” spiež Katrīna, tādēļ paciņas gatavotas tradicionālas.

Pērn privātā pirmsskolas iestādē, kurā gājusi Katrīnas meitiņa, gaidot rindu uz pašvaldības dārziņu, svētkos bērni saņēmuši mazliet saldumus un grāmatiņu. “Jā, man patika,” viņa atminas.

Sintija ir viena no tām māmiņām, kura saldumu paciņas saviem bērniem gatavos pati. Tā sapulcēs vecāki savstarpēji vienojušies. “Viens saldumu neatbalsta, citam liekas, ka paciņās ir pārāk daudz neveselīgu našķu, gribētu sukādes, riekstus un tamlīdzīgas lietas. Tā kā nevarējām rast kopsaucēju, vienojāmies, ka katrs vecāks pats savam bērnam gatavos paciņu. Tā jau tas ir otro gadu. Sametām vien naudiņu vienādiem iepakojumiem. Ko tur likt iekšā – jau katra paša izvēle.”

Bez končām Sintija ielikšot arī kādu mantiņu. “Lai ir citādāks pārsteigums, nevis tikai saldumi,” viņa paskaidro. Ir norunāts, ka uz vietas bērni paciņas vaļā nevēršot, lai iztiktu bez salīdzināšanas un jautājuma, kāpēc citam ir kaut kas tāds, kas nav man. “Bet es domāju, ka bērni šo noteikumu neievēros,” paredz Sintija. “Arī pagājušā gadā tika teikts, lai vaļā netaisa, bet tomēr atvēra. Bet patiesībā nekas nenotika, problēmas neradās. Neviens otra pakā neskatījās,” atminas divu bērnu māmiņa.

To, ka vecākam pašam jāsarūpē svētku paciņas, Sintija neuztver kā apgrūtinājumu. Tā kā grupiņās neviens neesot protestējis šādam variantam, acīmredzot, visiem tāds ir pieņemas, domā sieviete. “Tika arī laicīgi pateikts – vismaz trīs nedēļas iepriekš. Tāpat mēs visi ikdienu braucam uz veikalu, un pie reizes arī var ko iegādāt paciņai. Pieļauju, ka aizņemtības dēļ kāds arī būs nopircis jau gatavu paku, un to vienkārši pēc tam pārbēris.”